Iestrēgušais pašvaldību referenduma likums 18.07.2018

Ciniska rīcība, nevēlēšanās atbalstīt sabiedrības
līdzdalību un līdzīgi izteicieni piedēvēti nu jau vairāk nekā
desmit gadu iestrēgušajam jautājumam par Vietējo pašvaldību
referendumu likumu. Ja to pieņemtu, iedzīvotājiem būtu preventīvs
instruments, lai referendumos balsotu par savas pilsētas nākotni,
piemēram, jautājumos par publisku ēku būvniecību, domes atlaišanu
vai pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Viedokļi par likumu ir ļoti atšķirīgi. Pašvaldību vadītāji mūsu
pusē ideju lielākoties atbalsta, sakot, ka tas tikai veicina
demokrātisku un līdzatbildīgu sabiedrību, tajā pašā laikā rodas
bažas, ka varētu rasties problēmas darba procesā, balstoties uz
kādas iedzīvotāju grupas populistiskām idejām. Savukārt pilsoniskās
sabiedrības attīstību pārstāvošās organizācijas uzsver, ka šī
likuma nepieņemšana ir ļoti sāpīgs jautājums. Šobrīd iedzīvotājiem
gandrīz nav iespēju ietekmēt pašvaldības domes lēmumus, vien
aicinot, cerot un uzrunājot pieņemšanās un sēdēs deputātus, kurus
ievēlam reizi četros gados. Pārējā laikā lemšana atstāta deputātu
ziņā. Ne velti pirms desmit gadiem Jūrmalas aizsardzības
biedrības priekšsēdētājs un idejas par pašvaldību referendumiem
rosinātājs Uldis Kronblūms uzsvēra, ka lokālā līmenī ir
nepieciešams preventīvs instruments, lai iedzīvotājiem būtu iespēja
referendumos balsot par savas pilsētas nākotni.
Apburtais loks
Pavasarī apritēja desmit gadi, kopš politiķu dienas kārtībā nonāca
jautājums par referendumiem pašvaldībās. Pēc gadiem ilgām debatēm,
pēc vairākiem mēģinājumiem izskatīt likumprojektu valsts sekretāru
sanāksmē un pēc četriem gadiem Saeimā likumprojekts varētu tikt
virzīts galīgajam lasījumam šoruden. Lai gan tam vajadzēja notikt
jau krietni ātrāk, maijā, tomēr nedēļu pirms likumprojekta
apstiprināšanas galīgajā lasījumā Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (VARAM) lūdza lēmumu atlikt. Pamatojums:
VARAM ministrs Kaspars Gerhards (nacionālā apvienība) norādījis uz
nepieciešamību joprojām veikt uzlabojumus likumprojektā, jo
ministrijai neesot skaidrs, kā tehniski likums darbosies, turklāt
tiek apšaubīta likuma lietderība tā esošajā redakcijā. Ministrija
lūdz atlikt likumprojekta izskatīšanu, tā vietā pagarinot termiņu
priekšlikumu iesniegšanai līdz 1. augustam, ko Saeima
20. jūnija plenārsēdē akceptēja.
«Iepazīstoties ar deputātu un biedrību viedokli, kas iesaistījušās
likuma izstrādē, top skaidrs, ka likums referendumu organizēšanai
pašvaldībās ir gatavs. Vairs nav diskusiju par tā būtību, ir
vairākkārt izdiskutēti neskaidrie jautājumi, tas jau ir izskatīts
un pieņemts divos Saeimas lasījumos un atlicis vien pārkāpt
astei — veikt tehniskus precizējumus, noslēgt birokrātisko
procedūru un iesniegt likumprojektu balsošanai Saeimā uz galīgo,
trešo, reizi. Un tad, pēc deputātu pozitīva balsojuma, mēs,
iedzīvotāji, tiktu pie reāla rīka, kā nepieciešamības gadījumā
ievēlētajiem pašvaldību deputātiem likt ieklausīties mūsu balsīs.
Tā vietā šobrīd, šķiet, tiek izmantoti visi birokrātiskie iegansti
un paņēmieni, lai attālinātu likuma spēkā stāšanos un pašvaldībām
juridiski saistošas līdzdalības iespējas došanu iedzīvotājiem!»
uzskata biedrības «Kurzemes NVO atbalsta centrs» priekšsēdētāja
Inese Siliņa.
Uz izveidojušos situāciju un riskiem norāda arī Latvijas Pilsoniskā
alianse: «Priekšlikumu termiņa pagarināšana nozīmē šī likuma
pieņemšanas novilcināšanu, līdz ar to riskējot, ka 12. Saeimas
sasaukuma laikā tas nenonāks trešajā lasījumā. Tādā gadījumā
šo likumu, pie kura ir strādājuši vairāki Saeimas sasaukumi, vairs
nebūs iespējas pārņemt arī nākamajam Saeimas sasaukumam un darbs
būs jāatsāk no nulles.»
Likuma iespējamās pozitīvās un negatīvās
puses
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš spriež, ka
ieilgušās debates norāda uz to, ka sabiedrībā nav vienota viedokļa,
kādam šim likumam būtu jāizskatās un kādi jautājumi būtu lemjami
pašvaldību referendumos. «Sabiedrība līdz šim nav bijusi gatava
šādam likumam. Nevar izslēgt arī valdošo partiju nevēlēšanos likuma
pieņemšanā. Kopumā es šādu iniciatīvu atbalstu, jo tā stiprina
demokrātijas vērtību attīstību un nostiprināšanos. Vietējai
sabiedrībai būtu lielākas iespējas tieši ietekmēt procesus novados,
kas gan atsevišķos gadījumos un jomās varētu arī negatīvi ietekmēt
valsts attīstību vai kādas nozares politiku kopumā. Vēl viens
ieguvums no šāda likuma — pašvaldībai būtu stiprāki argumenti
gadījumos, kad veidojas domstarpības ar valsti par kādu projektu
realizēšanu vai nerealizēšanu. Ja runājam par iespējamiem mīnusiem,
pastāv reāls risks populistisku ideju un projektu realizācijai, kas
ilgtermiņā var ietekmēt pašvaldību darbu un budžetu,» vērtē
R. Šiliņš.
Arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols atbalsta likuma
pieņemšanu. Viņš domā, ka šis būtu vēl viens veids, kā
iedzīvotājiem paust viedokli konkrētos jautājumos. «Es gan iestājos
pret balsojuma ierosināšanas procesu, kur būtu nepieciešami
notariāli apstiprināti paraksti, jo tas būtu slogs gan referenduma
jautājuma ierosinātājiem, gan tiem, kuri to paraksta. Pašvaldības
ieguvums, ja likums tiks pieņemts: skaidri zināma iedzīvotāju vēlme
konkrētajā jautājumā. Pašvaldības ir dažādas, un saistībā ar mūsu
novadu lielas problēmas un apgrūtinājumus nesaskatu, ja nu vienīgi
papildu finansiālos izdevumus, lai nodrošinātu referendumu, kas
savlaicīgi jāieplāno budžetā. Latvijas mērogā tam varētu būt
sarežģījumi, ja nevienojas par skaidriem kritērijiem un referendumā
izskatāmajiem jautājumiem,» spriež D. Karols.
Savukārt Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa šī likuma
pieņemšanu neatbalsta, sakot, ka pašreiz jau darbojas dažādas
demokrātijas formas, piemēram, iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties
teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā un iesniegt
priekšlikumus; piedalīties domes un komiteju sēdēs, jo tās ir
atklātas; ir tiesības iesniegt pašvaldībai iesniegumu un
30 dienu laikā saņemt atbildi utt. Priekšsēdētāja
uzskata, ka, pieņemot šo likumu, ieguvums būs tikai populistiem,
bet lauku pašvaldību iedzīvotājiem — ne. «Bažas rada, ka
juristi sapīsies meistarībā un likumā būs sarežģīti juridiskie
termini, kas dos iemeslu interpretācijai,» domā E. Kārkliņa.
Tomēr par ieilgušo procesu vairāku gadu garumā gan viņa izsakās
skarbi. «Tas nav normāli, bet šis nav vienīgais jautājums, kas tiek
muļļāts ilgu laiku! Tādu paliek arvien vairāk, jo ir izveidojusies
situācija, ka ierēdņi negrib pieņemt atbildīgus lēmumus, bet valsts
institūcijās ikviens jautājums tiek politizēts, un ar pilnu sparu
notiek politiskais tirgus,» atklāti teic E. Kārkliņa.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: