Iestrēgušais pašvaldību referenduma likums 18.07.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Ciniska rīcība, nevēlēšanās atbalstīt sabiedrības līdzdalību un līdzīgi izteicieni piedēvēti nu jau vairāk nekā desmit gadu iestrēgušajam jautājumam par Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Ja to pieņemtu, iedzīvotājiem būtu preventīvs instruments, lai referendumos balsotu par savas pilsētas nākotni, piemēram, jautājumos par publisku ēku būvniecību, domes atlaišanu vai pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Viedokļi par likumu ir ļoti atšķirīgi. Pašvaldību vadītāji mūsu pusē ideju lielākoties atbalsta, sakot, ka tas tikai veicina demokrātisku un līdzatbildīgu sabiedrību, tajā pašā laikā rodas bažas, ka varētu rasties problēmas darba procesā, balstoties uz kādas iedzīvotāju grupas populistiskām idejām. Savukārt pilsoniskās sabiedrības attīstību pārstāvošās organizācijas uzsver, ka šī likuma nepieņemšana ir ļoti sāpīgs jautājums. Šobrīd iedzīvotājiem gandrīz nav iespēju ietekmēt pašvaldības domes lēmumus, vien aicinot, cerot un uzrunājot pieņemšanās un sēdēs deputātus, kurus ievēlam reizi četros gados. Pārējā laikā lemšana atstāta deputātu ziņā. Ne velti pirms desmit gadiem Jūrmalas aizsardzības biedrības priekšsēdētājs un idejas par pašvaldību referendumiem rosinātājs Uldis Kronblūms uzsvēra, ka lokālā līmenī ir nepieciešams preventīvs instruments, lai iedzīvotājiem būtu iespēja referendumos balsot par savas pilsētas nākotni.
Apburtais loks
Pavasarī apritēja desmit gadi, kopš politiķu dienas kārtībā nonāca jautājums par referendumiem pašvaldībās. Pēc gadiem ilgām debatēm, pēc vairākiem mēģinājumiem izskatīt likumprojektu valsts sekretāru sanāksmē un pēc četriem gadiem Saeimā likumprojekts varētu tikt virzīts galīgajam lasījumam šoruden. Lai gan tam vajadzēja notikt jau krietni ātrāk, maijā, tomēr nedēļu pirms likumprojekta apstiprināšanas galīgajā lasījumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūdza lēmumu atlikt. Pamatojums: VARAM ministrs Kaspars Gerhards (nacionālā apvienība) norādījis uz nepieciešamību joprojām veikt uzlabojumus likumprojektā, jo ministrijai neesot skaidrs, kā tehniski likums darbosies, turklāt tiek apšaubīta likuma lietderība tā esošajā redakcijā. Ministrija lūdz atlikt likumprojekta izskatīšanu, tā vietā pagarinot termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 1. augustam, ko Saeima 20. jūnija plenārsēdē akceptēja.
«Iepazīstoties ar deputātu un biedrību viedokli, kas iesaistījušās likuma izstrādē, top skaidrs, ka likums referendumu organizēšanai pašvaldībās ir gatavs. Vairs nav diskusiju par tā būtību, ir vairākkārt izdiskutēti neskaidrie jautājumi, tas jau ir izskatīts un pieņemts divos Saeimas lasījumos un atlicis vien pārkāpt astei — veikt tehniskus precizējumus, noslēgt birokrātisko procedūru un iesniegt likumprojektu balsošanai Saeimā uz galīgo, trešo, reizi. Un tad, pēc deputātu pozitīva balsojuma, mēs, iedzīvotāji, tiktu pie reāla rīka, kā nepieciešamības gadījumā ievēlētajiem pašvaldību deputātiem likt ieklausīties mūsu balsīs. Tā vietā šobrīd, šķiet, tiek izmantoti visi birokrātiskie iegansti un paņēmieni, lai attālinātu likuma spēkā stāšanos un pašvaldībām juridiski saistošas līdzdalības iespējas došanu iedzīvotājiem!» uzskata biedrības «Kurzemes NVO atbalsta centrs» priekšsēdētāja Inese Siliņa.
Uz izveidojušos situāciju un riskiem norāda arī Latvijas Pilsoniskā alianse: «Priekšlikumu termiņa pagarināšana nozīmē šī likuma pieņemšanas novilcināšanu, līdz ar to riskējot, ka 12. Saeimas sasaukuma laikā tas nenonāks trešajā lasījumā. Tādā gadījumā šo likumu, pie kura ir strādājuši vairāki Saeimas sasaukumi, vairs nebūs iespējas pārņemt arī nākamajam Saeimas sasaukumam un darbs būs jāatsāk no nulles.»
Likuma iespējamās pozitīvās un negatīvās puses
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš spriež, ka ieilgušās debates norāda uz to, ka sabiedrībā nav vienota viedokļa, kādam šim likumam būtu jāizskatās un kādi jautājumi būtu lemjami pašvaldību referendumos. «Sabiedrība līdz šim nav bijusi gatava šādam likumam. Nevar izslēgt arī valdošo partiju nevēlēšanos likuma pieņemšanā. Kopumā es šādu iniciatīvu atbalstu, jo tā stiprina demokrātijas vērtību attīstību un nostiprināšanos. Vietējai sabiedrībai būtu lielākas iespējas tieši ietekmēt procesus novados, kas gan atsevišķos gadījumos un jomās varētu arī negatīvi ietekmēt valsts attīstību vai kādas nozares politiku kopumā. Vēl viens ieguvums no šāda likuma — pašvaldībai būtu stiprāki argumenti gadījumos, kad veidojas domstarpības ar valsti par kādu projektu realizēšanu vai nerealizēšanu. Ja runājam par iespējamiem mīnusiem, pastāv reāls risks populistisku ideju un projektu realizācijai, kas ilgtermiņā var ietekmēt pašvaldību darbu un budžetu,» vērtē R. Šiliņš.
Arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols atbalsta likuma pieņemšanu. Viņš domā, ka šis būtu vēl viens veids, kā iedzīvotājiem paust viedokli konkrētos jautājumos. «Es gan iestājos pret balsojuma ierosināšanas procesu, kur būtu nepieciešami notariāli apstiprināti paraksti, jo tas būtu slogs gan referenduma jautājuma ierosinātājiem, gan tiem, kuri to paraksta. Pašvaldības ieguvums, ja likums tiks pieņemts: skaidri zināma iedzīvotāju vēlme konkrētajā jautājumā. Pašvaldības ir dažādas, un saistībā ar mūsu novadu lielas problēmas un apgrūtinājumus nesaskatu, ja nu vienīgi papildu finansiālos izdevumus, lai nodrošinātu referendumu, kas savlaicīgi jāieplāno budžetā. Latvijas mērogā tam varētu būt sarežģījumi, ja nevienojas par skaidriem kritērijiem un referendumā izskatāmajiem jautājumiem,» spriež D. Karols.
Savukārt Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa šī likuma pieņemšanu neatbalsta, sakot, ka pašreiz jau darbojas dažādas demokrātijas formas, piemēram, iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā un iesniegt priekšlikumus; piedalīties domes un komiteju sēdēs, jo tās ir atklātas; ir tiesības iesniegt pašvaldībai iesniegumu un 30 dienu laikā saņemt atbildi utt. Priekšsēdētāja uzskata, ka, pieņemot šo likumu, ieguvums būs tikai populistiem, bet lauku pašvaldību iedzīvotājiem — ne. «Bažas rada, ka juristi sapīsies meistarībā un likumā būs sarežģīti juridiskie termini, kas dos iemeslu interpretācijai,» domā E. Kārkliņa. Tomēr par ieilgušo procesu vairāku gadu garumā gan viņa izsakās skarbi. «Tas nav normāli, bet šis nav vienīgais jautājums, kas tiek muļļāts ilgu laiku! Tādu paliek arvien vairāk, jo ir izveidojusies situācija, ka ierēdņi negrib pieņemt atbildīgus lēmumus, bet valsts institūcijās ikviens jautājums tiek politizēts, un ar pilnu sparu notiek politiskais tirgus,» atklāti teic E. Kārkliņa.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: