«Ir jābūt drosmīgiem, lai investētu un radītu kaut ko nozīmīgu» 08.08.2018


Otrdien, 31. jūlijā, Talsu Komersantu klubs tikās
ar politiķiem Arti Pabriku un Juri Pūci. Galvenais tikšanās
iemesls — iepazīstināt Saeimas deputātu kandidātus ar Talsu novada
iedzīvotāju iniciatīvas grupas vēlmi izveidot sporta kompleksu,
kurā iekļauta ledus halle, peldbaseins, viesnīca, sauna,
skeitparks, tenisa korti u.c.
Talsu Komersantu kluba pārstāvis Ainārs Lūks klātesošajiem uzsvēra,
ka šāda mega būves celtniecība būtu ieguvums ne tikai Talsu
novadam, bet plašākam apkārtējam reģionam. Iniciatīvas grupa pie
šīs idejas strādā jau gadu, un tā laikā veikta plaša izpēte.
«Talsu Vēstis» jau rakstījušas par ieceri un to, ka daļa no
iniciatīvas grupas devās pieredzes braucienā uz Somiju.
Esošā hokeja halle Talsos ir nolietojusies, bet bērni un hokeja
līmenis tikai aug. Ēka neatbilst mūsdienu prasībām un ir gan
morāli, gan fiziski novecojusi. Par jaunas halles nepieciešamību
pašvaldībā pērn vērsās hokeja entuziasti un jaunās hokeja paaudzes
vecāki. Tika organizētas regulāras darba grupas tikšanās, notika
vairāki apmaiņas pieredzes braucieni gan Latvijā, gan
ārvalstīs.
«Deputātiem sākotnēji bija ideja par peldbaseina būvniecību Talsos,
bet darba grupā sapratām, ka izdevīgāk to būtu izveidot kā vienotu
infrastruktūru ar hokeja halli. Piemēram, siltumu, kas rodas
kompresijas rezultātā no viena objekta, var pārnest otram, un
otrādāk, tādējādi nebūtu nepieciešama papildu apkure. Darba grupā
uzklausījām ļoti vērtīgu ziņojumu no projektētāja, kas sadarbojas
ar Rīgas Tehnisko universitāti par šāda veida tehnoloģijām. Viņš
prezentēja detalizētu informāciju, kā tas strādā dažādās pasaules
valstīs, cik daudz un ko var ieekonomēt, maksimāli iegūstot atpakaļ
visus resursus, ieskaitot siltuma ieguvi pat no notekūdeņiem.
Savukārt vasarā lieko siltumu var akumulēt gruntī un to izmantot
ziemas sezonā. Protams, sākotnējās investīcijas šādas sistēmas
izveidei varētu būt lielas, bet pēc tam ar uzturēšanu to iespējams
atpelnīt,» pirms vairākiem mēnešiem par idejas aizmetni «Talsu
Vēstīm» stāstīja toreizējā Talsu novada domes priekšsēdētāja
vietniece, tagadējā novada domes deputāte Ilze Indriksone.
Jābūt drosmīgiem un jādara lielas lietas
Līdz šim paveikto un iespējamo būves izskatu prezentēja Talsu
novada uzņēmējs Jānis Grahoļskis, SIA «Ingrid D» vadītājs un
īpašnieks. «Pašvaldības deputātiem ir jārada tāda vide un iespējas,
lai iedzīvotāji vēlētos palikt dzīvot novadā un pavadīt te brīvo
laiku. Tas radītu apmierinātību un mīlestību pret dzimto pusi,
valsti, un mazāk cilvēku domātu par došanos prom. Tas viss ir
saistīts. Ticiet man, alga nav pirmais un noteicošais iemesls,
kāpēc iedzīvotāji pamet valsti. Sports ir viena no lietām, kas
uzlādē mūsu ķermeni un ļauj atpūsties. Ir svarīgi mainīt novada
iedzīvotāju pašapziņu, darīt lielas lietas. Ir jābūt drosmīgiem,
lai investētu un radītu kaut ko nozīmīgu, tādējādi soli pa solim
attīstoties. Ideja par peldbaseinu Talsos vīd gaisā jau ilgu laiku.
Kad tuvojas vēlēšanas, jautājums aktualizējas, bet pēc tam cilvēkus
sūta peldēties Talsu ezeros,» pauda J. Grahoļskis.
Hokeja halles apmērs plānots, lai tajā būtu iespējams rīkot vismaz
valsts mēroga sacensības (500 skatītāju vietas), peldbaseinu ar
sešiem celiņiem, viesnīcu ar 30 numuriņiem, saunu, SPA, skeitparku,
velo trasi u.c.
«Tas būtu nozīmīgs ieguldījums. Novadā ir aktīva, sportot
griboša sabiedrība ar senām hokeja tradīcijām. Šai idejai
iedzīvotāju forumā esam saņēmuši cilvēku atbalstu. Kompleksa
izveide ne tikai veicinātu tūristu, viesu pieplūdumu, tas būtu
ieguldījums vietējo ļaužu dzīvēs, tas veicinātu novada ekonomisko
dzīvotspēju,» skaidroja J. Grahoļskis.
Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar informāciju, ko
sagatavojusi SIA «O3FM Inženieru Birojs» sadarbībā ar Rīgas
Tehniskās universitātes studentiem — par modernu tehnisko
risinājumu, lai ēka būtu pēc iespējas energoefektīva, izlietojot
pēc iespējas mazāk ārējos resursus. Būtībā enerģija maksimāli tiktu
radīta autonomi kompleksa ietvaros. Piemēram, ja ierasti ledu saldē
ar amonjaku un freonu, tad, izmantojot izstrādāto tehnoloģiju, to
varētu paveikt ar CO2. Siltumu varētu atgūt no notekūdeņiem,
komplekss sevi varētu apsildīt pats. Tehnoloģiju ieviešana ir
dārga, bet ar laiku atmaksājas. Viss kopā kompleksu padarītu ļoti
unikālu, Latvijā tādu nav.
Tika demonstrēts video ar iespējamo kompleksa izskatu, ko
izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes studenti.
Cerībā, ka talsenieku sapni lobēs arī tālāk
Vai iecere patiesi varētu īstenoties Talsos un kādi varētu būt
šķēršļi? Viens ir finansējums, otrs — politiķu vēlme atbalstīt.
Talsu novada domes deputāts Edmunds Demiters sacīja, ka tuvākajā
domes tautsaimniecības komitejā deputāti tiks iepazīstināti ar
ideju, lai domē varētu pieņemt lēmumu par konkrēta finansējuma
piešķiršanu kompleksa projektēšanai. Pasākumā tika minēts skaitlis
aptuveni 350 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt šāda kompleksa
būvniecība provizoriski varētu izmaksāt septiņus miljonus eiro.
Uzņēmēji pauda cerību, ka daļu finansējuma varētu piesaistīt no
Eiropas Savienības, daļu no valsts budžeta līdzekļiem un pārējo —
no pašvaldības. Uz to uzaicinātie politiķi sparīgi māja ar galvām,
sakot, ka tas ir visnotaļ vajadzīgs un izdarāms, bet, lai būtu
pamats, uz kā balstīties, ko lobēt tālāk, Talsu novada domei būtu
nepieciešams lemt par finansējuma piešķiršanu projektēšanai, jo tas
nozīmētu, ka ideja pašvaldības līmenī ir apstiprināta un nopietni
uztverama.
Noslēgumā tika sacīts, ka ekonomikā un politikā bieži pietrūkst
ambīciju. Vai tā notiks arī šoreiz? «Talsu Vēstis» sekos līdzi un
informēs, kāds būs Talsu novada domes deputātu viedoklis par sporta
kompleksa nepieciešamību mūsu pusē.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: