«Ir jābūt drosmīgiem, lai investētu un radītu kaut ko nozīmīgu» 08.08.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Otrdien, 31. jūlijā, Talsu Komersantu klubs tikās ar politiķiem Arti Pabriku un Juri Pūci. Galvenais tikšanās iemesls — iepazīstināt Saeimas deputātu kandidātus ar Talsu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupas vēlmi izveidot sporta kompleksu, kurā iekļauta ledus halle, peldbaseins, viesnīca, sauna, skeitparks, tenisa korti u.c.
Talsu Komersantu kluba pārstāvis Ainārs Lūks klātesošajiem uzsvēra, ka šāda mega būves celtniecība būtu ieguvums ne tikai Talsu novadam, bet plašākam apkārtējam reģionam. Iniciatīvas grupa pie šīs idejas strādā jau gadu, un tā laikā veikta plaša izpēte.
«Talsu Vēstis» jau rakstījušas par ieceri un to, ka daļa no iniciatīvas grupas devās pieredzes braucienā uz Somiju.
Esošā hokeja halle Talsos ir nolietojusies, bet bērni un hokeja līmenis tikai aug. Ēka neatbilst mūsdienu prasībām un ir gan morāli, gan fiziski novecojusi. Par jaunas halles nepieciešamību pašvaldībā pērn vērsās hokeja entuziasti un jaunās hokeja paaudzes vecāki. Tika organizētas regulāras darba grupas tikšanās, notika vairāki apmaiņas pieredzes braucieni gan Latvijā, gan ārvalstīs.
«Deputātiem sākotnēji bija ideja par peldbaseina būvniecību Talsos, bet darba grupā sapratām, ka izdevīgāk to būtu izveidot kā vienotu infrastruktūru ar hokeja halli. Piemēram, siltumu, kas rodas kompresijas rezultātā no viena objekta, var pārnest otram, un otrādāk, tādējādi nebūtu nepieciešama papildu apkure. Darba grupā uzklausījām ļoti vērtīgu ziņojumu no projektētāja, kas sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti par šāda veida tehnoloģijām. Viņš prezentēja detalizētu informāciju, kā tas strādā dažādās pasaules valstīs, cik daudz un ko var ieekonomēt, maksimāli iegūstot atpakaļ visus resursus, ieskaitot siltuma ieguvi pat no notekūdeņiem. Savukārt vasarā lieko siltumu var akumulēt gruntī un to izmantot ziemas sezonā. Protams, sākotnējās investīcijas šādas sistēmas izveidei varētu būt lielas, bet pēc tam ar uzturēšanu to iespējams atpelnīt,» pirms vairākiem mēnešiem par idejas aizmetni «Talsu Vēstīm» stāstīja toreizējā Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, tagadējā novada domes deputāte Ilze Indriksone.
Jābūt drosmīgiem un jādara lielas lietas
Līdz šim paveikto un iespējamo būves izskatu prezentēja Talsu novada uzņēmējs Jānis Grahoļskis, SIA «Ingrid D» vadītājs un īpašnieks. «Pašvaldības deputātiem ir jārada tāda vide un iespējas, lai iedzīvotāji vēlētos palikt dzīvot novadā un pavadīt te brīvo laiku. Tas radītu apmierinātību un mīlestību pret dzimto pusi, valsti, un mazāk cilvēku domātu par došanos prom. Tas viss ir saistīts. Ticiet man, alga nav pirmais un noteicošais iemesls, kāpēc iedzīvotāji pamet valsti. Sports ir viena no lietām, kas uzlādē mūsu ķermeni un ļauj atpūsties. Ir svarīgi mainīt novada iedzīvotāju pašapziņu, darīt lielas lietas. Ir jābūt drosmīgiem, lai investētu un radītu kaut ko nozīmīgu, tādējādi soli pa solim attīstoties. Ideja par peldbaseinu Talsos vīd gaisā jau ilgu laiku. Kad tuvojas vēlēšanas, jautājums aktualizējas, bet pēc tam cilvēkus sūta peldēties Talsu ezeros,» pauda J. Grahoļskis.
Hokeja halles apmērs plānots, lai tajā būtu iespējams rīkot vismaz valsts mēroga sacensības (500 skatītāju vietas), peldbaseinu ar sešiem celiņiem, viesnīcu ar 30 numuriņiem, saunu, SPA, skeitparku, velo trasi u.c.

«Tas būtu nozīmīgs ieguldījums. Novadā ir aktīva, sportot griboša sabiedrība ar senām hokeja tradīcijām. Šai idejai iedzīvotāju forumā esam saņēmuši cilvēku atbalstu. Kompleksa izveide ne tikai veicinātu tūristu, viesu pieplūdumu, tas būtu ieguldījums vietējo ļaužu dzīvēs, tas veicinātu novada ekonomisko dzīvotspēju,» skaidroja J. Grahoļskis.
Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar informāciju, ko sagatavojusi SIA «O3FM Inženieru Birojs» sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes studentiem — par modernu tehnisko risinājumu, lai ēka būtu pēc iespējas energoefektīva, izlietojot pēc iespējas mazāk ārējos resursus. Būtībā enerģija maksimāli tiktu radīta autonomi kompleksa ietvaros. Piemēram, ja ierasti ledu saldē ar amonjaku un freonu, tad, izmantojot izstrādāto tehnoloģiju, to varētu paveikt ar CO2. Siltumu varētu atgūt no notekūdeņiem, komplekss sevi varētu apsildīt pats. Tehnoloģiju ieviešana ir dārga, bet ar laiku atmaksājas. Viss kopā kompleksu padarītu ļoti unikālu, Latvijā tādu nav.
Tika demonstrēts video ar iespējamo kompleksa izskatu, ko izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes studenti.
Cerībā, ka talsenieku sapni lobēs arī tālāk
Vai iecere patiesi varētu īstenoties Talsos un kādi varētu būt šķēršļi? Viens ir finansējums, otrs — politiķu vēlme atbalstīt. Talsu novada domes deputāts Edmunds Demiters sacīja, ka tuvākajā domes tautsaimniecības komitejā deputāti tiks iepazīstināti ar ideju, lai domē varētu pieņemt lēmumu par konkrēta finansējuma piešķiršanu kompleksa projektēšanai. Pasākumā tika minēts skaitlis aptuveni 350 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt šāda kompleksa būvniecība provizoriski varētu izmaksāt septiņus miljonus eiro. Uzņēmēji pauda cerību, ka daļu finansējuma varētu piesaistīt no Eiropas Savienības, daļu no valsts budžeta līdzekļiem un pārējo — no pašvaldības. Uz to uzaicinātie politiķi sparīgi māja ar galvām, sakot, ka tas ir visnotaļ vajadzīgs un izdarāms, bet, lai būtu pamats, uz kā balstīties, ko lobēt tālāk, Talsu novada domei būtu nepieciešams lemt par finansējuma piešķiršanu projektēšanai, jo tas nozīmētu, ka ideja pašvaldības līmenī ir apstiprināta un nopietni uztverama.
Noslēgumā tika sacīts, ka ekonomikā un politikā bieži pietrūkst ambīciju. Vai tā notiks arī šoreiz? «Talsu Vēstis» sekos līdzi un informēs, kāds būs Talsu novada domes deputātu viedoklis par sporta kompleksa nepieciešamību mūsu pusē.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: