«Ir jāstrādā tā, lai nav sūdzību par kādām neizdarībām!» 09.02.2016
Viena no Talsu novada kolorītākajām mazpilsētām ir Sabile. Tā
atzīta par tūrisma pilsētu, kas vilina ar savu Vīna kalnu un nu jau
par tradīciju kļuvušajiem Vīna svētkiem. «Talsu Vēstis» uz sarunu
aicināja sabilnieku, pārvaldes vadītāju Zigmundu Brunavu, lai viņš
pastāsta par paveikto pērn un iecerēm šajā gadā.
«Mēs cenšamies strādāt,
lai apmierināti būtu gan vietējie, gan ciemiņi. Sabile novadā ir
definēta par tūrisma pilsētu, tāpēc mums ir jāpanāk, lai šeit būtu
pateicīga vide, ko apmeklētu arī tūristi. Pērn Vīna kalnā
apmeklētāju skaits bija lielāks nekā pirms tam. Līdz ar to bija
lielāki arī ienākumi, pat ievērojamāki, nekā bijām plānojuši. Kā
zināms, 2015. gadā Vīna kalnu labiekārtojām. Tas raisīja lielāku
cilvēku interesi. To veicināja arī atjaunotā transporta līdzekļu
kustība ceļa posmā «Kandava — Sabile». Par tūristu interesi nevaram
sūdzēties, jo vasarās ciemiņu ir daudz. Esam jau iegājuši tūrisma
apritē. To veicina arī mūsu rīkotie pasākumi, protams,
ievērojamākie no tiem ir Vīna svētki. Gada izskaņā notika arī otrie
Sabiles karstvīna svētki. Interesentu skaits ar katru gadu tajos
kļūst lielāks. Pērn beidzot piepildījās mans sen lolotais sapnis —
lai pa Abavu līdz rumbai kursētu plosts. To īstenoja kāds aktīvs
uzņēmējs no Abavas pagasta. Forša iniciatīva! Domāju, ka šosezon
interesentu skaits vēl pieaugs,» pārliecināts ir
pārvaldnieks.
«Strādājam, lai arvien vairāk apgūtu Abavas krastmalas teritoriju,
rūpējamies par tās sakoptību. Diezgan daudz zemes gabalu pieder
īpašniekiem, kas te nedzīvo. Pašvaldības policija apseko visus
īpašumus, lai noskaidrotu, vai par tiem pienācīgi rūpējas. Nereti
ir jāizsūta arī pa kādam brīdinājumam, taču galarezultātā visi
steidz zāli nopļaut. Pašvaldībai ir jārāda priekšzīme, tāpēc cītīgi
strādājam, jo pārvaldes teritorija ir plaša. Pērnā gada sezonā
appļāvām 98 procentus no visiem pašvaldības īpašumiem. Cilvēku
resursi ir ierobežoti, taču visu paveicām. Darītāju varētu būt
vairāk, tomēr iztiekam ar pieejamajiem resursiem,» teic
Z. Brunavs.
«Pamazām esam atguvuši Sabiles seju.
Pēdējos Vīna svētkos Abavas malu appļāvām īpaši rūpīgi, tāpēc
cilvēki izmantoja iespēju upes krastā uzsliet teltis un palikt pa
nakti. Svētku laikā Abavā peldēja «romantiskais plosts». Braucot pa
upi, dalībnieki un malā vērotāji varēja priecāties par sakopto
krastmalu.
Lai kaut ko paveiktu, ne vienmēr nepieciešams ieguldīt lielus
finanšu līdzekļus. Paredzējām iekārtot peldvietu tā saucamajā
«Ēģiptē», viņpus Abavai, virzienā uz Kandavu. Lielās talkas dienā
paši izgatavojām un uzstādījām soliņus, uzbūvējām tualeti,
pārģērbšanās kabīni un novietojām atkritumu konteinerus. Redzot
rosību, Sabiles jaunieši iekārtoja atpūtas vietu arī Jaunsabiles
peldvietā. Uzcelta nojume ar galdu, ierīkota ugunskura vieta un
volejbola laukums. Pašvaldība savukārt nāca talkā un izbūvēja
labierīcības. Atpūtas vieta ir izdevusies ļoti skaista. Ne velti
laivotāji un plostotāji, kas to apmeklē, pat atstāj pateicības
vārdus, uzrakstītus uz papīra šķīvjiem. Ar jauniešu veikumu
dižojāmies konkursā «Talsu novada sakoptākais pagasts vai
pilsēta 2015». Tas bija lieliski, jo jaunieši apzinājās, ka
viņu darbu novērtējam. Esam gandarīti par savstarpējo
sadarbību.
Pērn cītīgi strādājām, lai uzlabotu pašvaldības ceļu stāvokli. Šādi
atbalstām tos, kuri dzīvo nevis pilsētā, bet ārpus tās — viensētās.
Labojām bedrītes asfaltētajiem ceļiem un greiderējām grantētos. Nu
tie ir jau ierasti darbi. Zemnieki visaktīvāk ceļus izmanto ražas
novākšanas laikā, tāpēc tiem ir jābūt kārtībā un labi uzturētiem.
Cenšamies par ceļiem rūpēties arī ziemas sezonā,» uzsver pārvaldes
vadītājs.
«Galvenais rādītājs
par pārvaldes darbinieku darbu ir iedzīvotāju apmierinātība vai
neapmierinātība. Strādājam, lai nebūtu sūdzību par kādām
neizdarībām. Protams, spārni neaug nevienam, katrs pieļauj kļūdas,
tomēr solīto mēģinām īstenot. Piemēram, Sabiles tilts. Ir
sagatavots tilta tehniskais projekts. Tam ir veikta ekspertīze.
Šobrīd tehniskā dokumentācija ir sakārtota tādā stadijā, kādā tā
vēl nekad nav bijusi. Centrālā administrācija strādā, lai iegūtu
nepieciešamo finansējumu tilta rekonstrukcijai. Es pat nepieļauju
domu, ka plāni varētu nerealizēties! Jāsaprot, ka nepieciešamais
finansējums ir gana apjomīgs — vairāk nekā miljons eiro, tomēr
nepieļauju pat domu, ka tilta rekonstrukcijas varētu nebūt.
Tāpat ir veikta nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana Sabiles
vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta
īstenošanai. Šobrīd izglītības iestāde oficiāli vēl skaitās Sabiles
vidusskola, taču drīzumā tā pārtaps par pamatskolu. Pērn skolu
absolvēja pēdējās 12. klases skolēni. Nosaukums vēl nav nomainīts,
tas jāsaglabā līdz skolā īstenotā projekta beigām — šī gada beigām.
Diemžēl vidusskolas klases vairs nevaram nokomplektēt. Ir bērni,
kuri brauc uz Talsiem un Kandavu, taču daļa skolēnu pēc pamatskolas
vēlas apgūt kādu profesionālās izglītības ievirzes programmu. Nav
noslēpums, ka demogrāfiskā situācija ir kritiska visā valstī, tāpēc
bērnu skaits ir ierobežots. Sabiles vidusskolā šobrīd tiek
izmantotas visas klašu telpas un skolā mācās ap 140 bērnu. Kādreiz
bērni apdzīvoja divas ēkas, tagad tikai vienu. Ērti, ka blakus ir
sporta centrs. Skolas vadība aktīvi domā, kā bērnus ieinteresēt
izvēlēties vietējo skolu. Lai mācību vielas apguve būtu
interesantāka, ir iegādātas interaktīvās tāfeles. Pēdējos divus
gadus skolā, tāpat kā citās pašvaldības iestādēs, ir notikušas
pārmaiņas. Gan skolā, gan pirmsskolas izglītības iestādē (PII) ir
nomainījusies vadība,» skaidro Z. Brunavs.
«Uzskatu, ka Sabiles PII telpu tehniskais stāvoklis
ir kritiskākais visā novadā. Protams, nav tā, ka tas nekavējoties
ir jāslēdz, bet domājam par jauna bērnudārza būvniecību. Tas varētu
būt turpat pie skolas un sporta halles, kur ir visas nepieciešamās
komunikācijas. Vēl ir priekšdarbi — veicam izpēti, kādas varētu būt
izmaksas. Esam sastādījuši darba uzdevumus, ko īstenosim arī šajā
gadā.
Šobrīd bērnudārzā siltumu nodrošinām, izmantojot krāsns apkuri,
taču grupiņu telpas ir pārāk mazas. Bērni stāv rindā, bet viņus nav
iespējams uzņemt, jo trūkst vietu. Priecājamies, ka ir tik daudz
bērnu — 1. klasē mācības uzsāka 24 bērni. Jāatzīst, ka visi pat
neaizgāja mācīties uz Sabiles vidusskolu, tāpēc mums ir jārūpējas
par attiecīgas vides nodrošināšanu izglītības iestādēs. Ja tā būs,
tad vecāki gribēs, lai viņu bērni mācās Sabiles PII un skolā. Šis
ir labs iemesls, lai uz dzīvi Sabilē pārceltos jaunas darbspējīgas
ģimenes,» plāno Z. Brunavs.
«Pērn lielākais projekts bija ūdenssaimniecības otrās kārtas
realizācija kādreizējās «Priedēs». Projekta laikā nomainīja
centrālo ūdensvada un kanalizācijas trasi. Rūpīgi sekojām līdzi,
kas tur notiek, manuprāt, viss ir izdevies.
Pagājušajā gadā īstenojām labiekārtošanas projektu jau pieminētajā
Sabiles Vīna kalnā. Jāteic, ka ir īstenota tikai projekta pirmā
kārta. Uzstādījām jaunu žogu, soliņus, nomainījām vārtus. Primāri
nepieciešama bija tieši žoga nomaiņa. Rudenī kāds, lai iekļūtu Vīna
kalnā, bija mēģinājis sabojāt žogu. Veicām pretdarbības, taču ir
skumji, ka atsevišķi cilvēki nenovērtē ieguldīto. Savukārt
priecājamies, ka rudenī bija ļoti laba vīnogu raža. Strādājam, lai
apmeklētāju skaits Vīna kalnā būtu vēl lielāks. Oficiāli
apstiprinājām izcenojumus, lai jebkuram interesentam būtu iespēja
iestādīt vīnogulāju un atstāt pie tā zīmīti ar savu vārdu. Šo
iespēju izmanto ļoti daudz jauno pāru. Pērn uz Vīna kalnu brauca
arī pašvaldības delegācijas no Moldovas un no Gruzijas. Telavi mērs
iestādīja savu vīnogulāju. Vīna kalns nenoliedzami simbolizē
Sabili. Tiekoties ar kolēģiem, kas ir no citas Latvijas puses, viņi
zina par Sabiles Vīna kalnu un Vīna svētkiem.
Katrai pārvaldei ir prioritāro darbu saraksts.
Sabilei kā pilsētai no pašvaldības budžeta tika piešķirti
20 000 eiro. Daļu no šī finansējuma izmantojām, lai izbūvētu
apgaismojumu Priežu ielā, kur pārvietojas ļoti daudz cilvēku. Tā kā
pērn bijām taupīgi dzīvojuši, gada beigās secinājām, ka varam
uzlikt vēl 14 balstus Brīvības ielā. Aizvadītajā gadā izdevās
nomainīt apgaismojumu, uzstādot LED lampas. Tās tagad ir visās
Sabiles laternās. Izskatās ļoti labi, to novērtē arī
iedzīvotāji.
Esmu gandarīts, ka pagājušajā gadā Blaumaņu ielā aptuveni 600 metru
garumā uzklājām šķembu bitumena emulsijas segumu. Šo ielu
izvēlējāmies, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus.
Nemitīgi domājam par drošības uzlabošanu. Papildus desmit esošajām
video novērošanas kamerām uzstādījām vēl astoņas jaunas. Divas no
tām tumsā spēj noteikt automašīnu numuru zīmes. Kameras ir
izvietotas ne tikai centrā, arī citviet, kur ir lielāka cilvēku
koncentrācija. Nav noslēpums, ka sabiedriskās kārtības situācija
Sabilē atšķiras no citām vietām novadā. Dažkārt nofilmētie skati ir
visai biedējoši. Ar video novērošanas kameru palīdzību esam spējuši
atklāt daudz pārkāpumu. Nevar noliegt, ka tagad Sabilē drošāk jūtas
arī uzņēmēji. Pie mums brauc kolēģi no citiem novadiem, lai aizgūtu
labās prakses piemēru.
Gada beigās teju visām ielām pilsētā uzlikām jaunas norādes.
Iepriekšējās bija pazudušas un nolietojušās. Tas atvieglo darbu ne
tikai operatīvajiem dienestiem, bet arī tūristiem, nenoliedzami
gandarījumu izjūt arī vietējie iedzīvotāji.
Pērn sakārtojām nodegušo ēku Ventspils ielā 15/17, kas atrodas
pretī kultūras namam. Tā ilgu laiku stāvēja neglīta, nezāļu
aizaugusi. To nojaucām un vietu sakopām, iesējām zālienu.
Upesgrīvas speciālās internātpamatskolas struktūrvienībai «Valgales
skola» uzstādījām ūdens atdzelžošanas iekārtu, tā nodrošinot
kvalitatīvāku ūdeni. Iepriekš minētie ir bijuši apjomīgākie darbi,
taču arī ikdienā, veicot jebkuru mazāku darbu, gādājam, lai mūsu
pilsēta un pagasts kļūtu sakoptāks. Dažkārt gan iedzīvotāji novērtē
tikai vizuāli pamanāmākos darbus, tādēļ priecājos par ikvienu
atzinīgo vārdu. Tas apliecina, ka dodamies pareizajā virzienā»,
teic pārvaldnieks.
Pērn Sabile un Abavas pagasts atzīti par novada sakoptāko
teritoriju.
«Ir gandarījums, ka mūsu darbs ir novērtēts. Šogad jau atkal ir
jaunas idejas un kandidāti, kurus izvirzīt konkursam «Sakoptākā
Talsu novada pilsēta vai pagasts». Ir izveidojusies laba sadarbība
ar visām iestādēm, ko centīsimies arī turpmāk veicināt. Tā,
piemēram, kad Valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» filiālē
«Veģi» atklāja medicīniskās aprūpes kabinetu, bija iespēja tuvāk
iepazīties ar tās darbiniekiem. Mēs regulāri rūpējamies, lai
piebraucamais ceļš uz centru būtu labi uzturēts. Novērtējam, ka šī
iestāde nodrošina ar darba vietām ievērojamu skaitu novada
iedzīvotāju.
Arī šogad katrai pilsētas un pagasta pārvaldei ir piešķirts
finansējums, lai varētu īstenot kādas no prioritātēm. Prioritāšu
sarakstu esam jau iesnieguši. Mums ir nepieciešamas divu ūdens
gultņu atdzelžošanas iekārtas, kas paredzētas «Gobiņās» Abavciemā
un «Briņķos» Sabilē. Tāpat vēlamies atsevišķus ceļu un ielu posmus
apstrādāt ar šķembu un bitumena emulsijas segumu. Nepieciešama arī
kultūras nama fasādes atjaunošana.
Šogad jāveic priekšdarbi, lai īstenotu projektu, kas paredz
sakārtot atsevišķus ceļa posmus lauku teritorijās. Mūsu saraksta
augšgalā atrodas 1,8 kilometru garais ceļa posms, kas ved no
Ausekļu ielas līdz Rinkulei. Ražas novākšanas laikā ceļu aktīvi
izmanto vietējie lauksaimnieki, braucot uz kalti. Šī iemesla dēļ
šis ceļa posms ir prioritārs. To akceptēja arī paši iedzīvotāji.
Šogad būs jāveic dokumentācijas sagatavošana, taču būvdarbi varētu
uzsākties tikai 2017. gadā.
Ir investīciju plāns, kurā ir ļoti daudz īstenojamo ieceru. Arī
šobrīd notiek darbs kāda apjomīga kultūras projekta realizēšanā,
kas ir saistīts ar Sabiles sinagogu un Pedvāli. Ir izveidota darba
grupa, un veicam priekšdarbus. Pašreiz gan vēl nevēlos neko atklāt,
jo noris plānošana. Ja to izdosies paveikt, tad tas būs kaut kas
grandiozs.
Ik dienu uzklausām iedzīvotāju vēlmes un idejas un iespēju robežās
cenšamies tās realizēt. Pārvaldes funkcija ir strādāt tā, lai
vietējais iedzīvotājs būtu apmierināts ar dzīvi attiecīgajā
teritorijā.
Apstiprināts šī gada budžets. Mūsu pārvaldei tas ir pērnā gada
apjomā. Katras iestādes un struktūrvienības ziņā ir, cik lietderīgi
tas tiek tērēts. Ir labi, ka pašvaldībā ir ieviesta speciāla
programma, lai varam sekot līdzi budžeta izpildei. Esam motivēti
izpildīt ieņēmumu daļā noteikto. Vienmēr jau gribas kaut ko vairāk,
taču uzskatu, ka justies apbižots nedrīkst neviens.
Es dzīvoju un strādāju pēc pārliecības — ja kaut kam ļoti tic un
kaut ko ļoti vēlas, tad tas arī noteikti piepildās,» teic Zigmunds
Brunavs.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: