Īstā zemeņu smarža un garša — Latvijā dabiski audzētajām ogām 30.05.2018


Laidzenieks Uģis Puriņš ar zemeņu audzēšanu nodarbojas
vairākus gadus. Viņš teic, ka šogad pirmās zemenes nogatavojušās
18. maijā. Ogas viņš pārdod Talsos, tirdzniecības centrā «Jāņa
centrs», un par pieprasījumu nesūdzas. Sarunā viņš atzīst, ka
pircējiem tiekot piedāvāts vislabākais no izaudzētā, un daudzi šo
gadu laikā Uģa audzētās zemenes ļoti iecienījuši.
Jautāts, kā pievērsies zemeņu audzēšanai, Uģis Puriņš stāsta, ka
lielu ieguldījumu visā, kas tagad atrodas piemājas saimniecībā
«Puriņi», devis un joprojām dod viņa tēvs Jānis Puriņš, pēc
profesijas sporta skolotājs, bet kuru vienmēr saistījis dārzs. Kā
galveno ražošanas nozari tēvs sākotnēji attīstījis upeņu audzēšanu,
bet vēlāk pienākusi kārta arī zemenēm. Laika gaitā saimniecību
pārņēmis Uģis, bet tēvs joprojām ir lielākais padomdevējs un
palīgs. Labus vārdus saimnieks saka arī par pārējo ģimeni, kas
palīdz darbos, un Rutas kundzi, bez kuras čaklajām rokām visu
pushektāru lielo zemeņu lauku nebūtu iespējams apkopt un ražas
laikā ogas novākt.
Uģis saimnieko bioloģiski, un viss darbs un attīstība virzīta ar
mērķi iegūt dabisku zemeņu ražu un pēc iespējas arī ātrāk —
maija sākumā.
Ir bijis gads, kad pirmās zemenes ēstas jau 11. maijā,
šogad tās nogatavojušās nedēļu vēlāk. Ap Jāņu laiku ogu gan
paliekot mazāk, jo lielākā daļa jau novākta un pārdota. Saimnieks
neslēpj, ka ir bijušas domas par zemeņu sezonas pagarināšanu, bet
tas atkal uzliekot savu atbildību. Novērots, ka ap to laiku cilvēki
jau zemenes saēdušies un vēlās ogas vairs tik daudz nepērkot.
Savukārt jūlijā visa uzmanība jau jāvelta tumšo jāņogu lasīšanai un
realizācijai tirgū.
Šopavasar ir sasteigta zemeņu augšana, uzskata Uģis, jo pēc sniega
tūlīt iestājies siltais laiks. Pēc divām siltajām nedēļām cilvēki
jau taujājuši pēc Latvijas zemenēm. «Lai tiktu pie ogām, ir
vajadzīgi divi laikapstākļu ziņā labvēlīgi mēneši,» skaidro
saimnieks. «Pirmajā attīstās pats zemeņu cers, otrajā —
zemenes zied un ienākas ogas. Šajā pavasarī viss notiek ļoti ātri,
un posms, kurā bija jāattīstās zemeņu ceriem, bija ļoti īss.
Zemenes sāka ziedēt, un interesanti, ka vienlaicīgi zied gan
agrīnās, gan vidējās un vēlās šķirnes,» stāsta audzētājs. Lai gan
daļā lauka ierīkota pilienu laistīšanas sistēma, saimnieks
piebilst, ka ļoti gaida lietu, jo tik silts un sauss pavasaris ilgi
neesot piedzīvots.
Izrādot zemeņu stādījumus,
gaisā jūtama zemeņu smarža. Saimnieks teic, ka pašu plūkta oga no
dobes esot visgaršīgākā, aicinot arī nobaudīt, kādas izaugušas viņa
rūpētās ogu karalienes. Nākas atzīt — tās ir saldas, ar īsto
zemeņu garšu. Uģis teic, ka saimnieko bioloģiski. Un, lai arī
varbūt raža nav tik liela kā stādījumos, kur zemenes ar dažādiem
līdzekļiem bagātīgi mēslo, kas dod ogai lielumu, arī viņa
pushektāru lielajā laukā zemeņu pietiekot.
Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, pirms pāris gadiem no
polikarbonāta izveidoti pārvietojamie tuneļi, ko ik pavasari, kad
sniegs nokūst, liek uz zemeņu stādījumiem. Ideja par šādas
konstrukcijas izveidi un pielietošanu nākusi pavisam nejauši. Pirms
tam Uģis zemenes audzējis zem vecajiem stikla logiem, tos līdzīgi
sastutēdams. Viņš atminas gadu, kad zemenēm stikla loga
konstrukciju uzlicis 5. martā un jau 11. maijā ēstas
pirmās ogas. No tā arī radusies ideja par šādu tuneļu veidošanu,
bet jau no daudz mūsdienīgāka materiāla — polikarbonāta, kas
siltumu uzturot labāk un pasargā no tiešajiem saules kaitīgajiem
stariem. Tuneļa daļas taisītas tā, lai būtu pārvietojamas, kas ļauj
tās novietot tur, kur nepieciešams. Taču tas nenozīmējot, ka rūpes
par zemenēm mazākas. Tāpat jāseko, kāda tuneļos ir gaisa
temperatūra, jānodrošina vēdināšana un citas prasības.
Zemeņu audzēšana Uģim nav bizness, bet drīzāk dzīvesveids un viena
no papildu darbības jomām. Viņš neslēpj, ka Latvijas zemenēm liels
konkurents ir no citām valstīm ievestās ogas, kuras negodīgi
pircēji bieži vien uzdodot par Latvijā augušām. Vietējie audzētāji
cits citu labi zinot, un, ja arī tirgū parādās kāds jauns
tirgotājs, ātri esot skaidrs, vai ogas tiešām ir vietējās.
Viņaprāt, šo gadu laikā savu tirgu valsts nav spējusi pietiekami
aizsargāt, dodot priekšroku vietējo izaudzētajam. Iespējams, tad
arī Uģim būtu daudz lielākas zemeņu platības un arī palīdzīgu roku
ražas novākšanā.
Turpat netālu no zemeņu lauka sastādītas arī tumšās jāņogas, kas
jālasa jūlijā un jārealizē tirgū. Ir arī ābeļu dārzs, kurā aug
dažādu šķirņu ābeles — katram latviešu alfabēta burtam par
godu esot sava iestādīta. No āboliem Uģis spiežot sulu. Palielāka
platība apstādīta arī ar bumbierēm. Savukārt Ziemassvētku laikā
viņš pircējiem piedāvā paša audzētās eglītes.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: