Īstā zemeņu smarža un garša — Latvijā dabiski audzētajām ogām 30.05.2018

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Laidzenieks Uģis Puriņš ar zemeņu audzēšanu nodarbojas vairākus gadus. Viņš teic, ka šogad pirmās zemenes nogatavojušās 18. maijā. Ogas viņš pārdod Talsos, tirdzniecības centrā «Jāņa centrs», un par pieprasījumu nesūdzas. Sarunā viņš atzīst, ka pircējiem tiekot piedāvāts vislabākais no izaudzētā, un daudzi šo gadu laikā Uģa audzētās zemenes ļoti iecienījuši.
Jautāts, kā pievērsies zemeņu audzēšanai, Uģis Puriņš stāsta, ka lielu ieguldījumu visā, kas tagad atrodas piemājas saimniecībā «Puriņi», devis un joprojām dod viņa tēvs Jānis Puriņš, pēc profesijas sporta skolotājs, bet kuru vienmēr saistījis dārzs. Kā galveno ražošanas nozari tēvs sākotnēji attīstījis upeņu audzēšanu, bet vēlāk pienākusi kārta arī zemenēm. Laika gaitā saimniecību pārņēmis Uģis, bet tēvs joprojām ir lielākais padomdevējs un palīgs. Labus vārdus saimnieks saka arī par pārējo ģimeni, kas palīdz darbos, un Rutas kundzi, bez kuras čaklajām rokām visu pushektāru lielo zemeņu lauku nebūtu iespējams apkopt un ražas laikā ogas novākt.
Uģis saimnieko bioloģiski, un viss darbs un attīstība virzīta ar mērķi iegūt dabisku zemeņu ražu un pēc iespējas arī ātrāk — maija sākumā.

Ir bijis gads, kad pirmās zemenes ēstas jau 11. maijā, šogad tās nogatavojušās nedēļu vēlāk. Ap Jāņu laiku ogu gan paliekot mazāk, jo lielākā daļa jau novākta un pārdota. Saimnieks neslēpj, ka ir bijušas domas par zemeņu sezonas pagarināšanu, bet tas atkal uzliekot savu atbildību. Novērots, ka ap to laiku cilvēki jau zemenes saēdušies un vēlās ogas vairs tik daudz nepērkot. Savukārt jūlijā visa uzmanība jau jāvelta tumšo jāņogu lasīšanai un realizācijai tirgū.
Šopavasar ir sasteigta zemeņu augšana, uzskata Uģis, jo pēc sniega tūlīt iestājies siltais laiks. Pēc divām siltajām nedēļām cilvēki jau taujājuši pēc Latvijas zemenēm. «Lai tiktu pie ogām, ir vajadzīgi divi laikap­stākļu ziņā labvēlīgi mēneši,» skaidro saimnieks. «Pirmajā attīstās pats zemeņu cers, otrajā — zemenes zied un ienākas ogas. Šajā pavasarī viss notiek ļoti ātri, un posms, kurā bija jāattīstās zemeņu ceriem, bija ļoti īss. Zemenes sāka ziedēt, un interesanti, ka vienlaicīgi zied gan agrīnās, gan vidējās un vēlās šķirnes,» stāsta audzētājs. Lai gan daļā lauka ierīkota pilienu laistīšanas sistēma, saimnieks piebilst, ka ļoti gaida lietu, jo tik silts un sauss pavasaris ilgi neesot piedzīvots.
Izrādot zemeņu stādījumus,
gaisā jūtama zemeņu smarža. Saimnieks teic, ka pašu plūkta oga no dobes esot visgaršīgākā, aicinot arī nobaudīt, kādas izaugušas viņa rūpētās ogu karalienes. Nākas atzīt — tās ir saldas, ar īsto zemeņu garšu. Uģis teic, ka saimnieko bioloģiski. Un, lai arī varbūt raža nav tik liela kā stādījumos, kur zemenes ar dažādiem līdzekļiem bagātīgi mēslo, kas dod ogai lielumu, arī viņa pushektāru lielajā laukā zemeņu pietiekot.
Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, pirms pāris gadiem no polikarbonāta izveidoti pārvietojamie tuneļi, ko ik pavasari, kad sniegs nokūst, liek uz zemeņu stādījumiem. Ideja par šādas konstrukcijas izveidi un pielietošanu nākusi pavisam nejauši. Pirms tam Uģis zemenes audzējis zem vecajiem stikla logiem, tos līdzīgi sastutēdams. Viņš atminas gadu, kad zemenēm stikla loga konstrukciju uzlicis 5. martā un jau 11. maijā ēstas pirmās ogas. No tā arī radusies ideja par šādu tuneļu veidošanu, bet jau no daudz mūsdienīgāka materiāla — polikarbonāta, kas siltumu uzturot labāk un pasargā no tiešajiem saules kaitīgajiem stariem. Tuneļa daļas taisītas tā, lai būtu pārvietojamas, kas ļauj tās novietot tur, kur nepieciešams. Taču tas nenozīmējot, ka rūpes par zemenēm mazākas. Tāpat jāseko, kāda tuneļos ir gaisa temperatūra, jānodrošina vēdināšana un citas prasības.
Zemeņu audzēšana Uģim nav bizness, bet drīzāk dzīvesveids un viena no papildu darbības jomām. Viņš neslēpj, ka Latvijas zemenēm liels konkurents ir no citām valstīm ievestās ogas, kuras negodīgi pircēji bieži vien uzdodot par Latvijā augušām. Vietējie audzētāji cits citu labi zinot, un, ja arī tirgū parādās kāds jauns tirgotājs, ātri esot skaidrs, vai ogas tiešām ir vietējās. Viņaprāt, šo gadu laikā savu tirgu valsts nav spējusi pietiekami aizsargāt, dodot priekšroku vietējo izaudzētajam. Iespējams, tad arī Uģim būtu daudz lielākas zemeņu platības un arī palīdzīgu roku ražas novākšanā.
Turpat netālu no zemeņu lauka sastādītas arī tumšās jāņogas, kas jālasa jūlijā un jārealizē tirgū. Ir arī ābeļu dārzs, kurā aug dažādu šķirņu ābeles — katram latviešu alfabēta burtam par godu esot sava iestādīta. No āboliem Uģis spiežot sulu. Palielāka platība apstādīta arī ar bumbierēm. Savukārt Ziemassvētku laikā viņš pircējiem piedāvā paša audzētās eglītes.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: