Izglītības jomā neder viena recepte valsts līmenī 24.02.2015
Piektdien, 20. februārī, vizītē Talsu novadā ieradās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Sarunās ar pedagogiem, skolēniem, novada skolu vadītājiem un pašvaldības pārstāvjiem tapa skaidrs, ka pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tomēr ministre rosināja turpināt diskusiju un sagaidīt, ka rezultāts galu galā būs pozitīvs.
«Optimizēt» nešķiet labs vārds
Pirmā vieta, kur ministre todien viesojās, bija Laucienes pamatskolas filiāle «Dursupes pamatskola». Sniedzot ieskatu izglītības jomā Talsu novadā, izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps neslēpa, ka demogrāfiskie rādītāji liecina — tuvākajos gados skolēnu skaits nebūs iepriecinošs. Skolēnu skaita samazinājumu īpaši jūtot abās skolu filiālēs — Dursupē (te pašlaik mācās 25 bērni pirmsskolas posmā un 57 bērni pamatskolā; salīdzinājumā — vēl 2009. gadā šajā skolā mācījās 102 skolēni) un Talsu 2. vidusskolas filiālē «Laidzes pamatskola», kur pašlaik mācās 83 skolēni (lielākais skolēnu samazinājums piedzīvots 2011. gadā, kad tajā mācījās vien 66 skolēni). U. Katlaps minēja, ka tobrīd, kad abas mazās skolas veidoja par filiālēm, tas tika darīts ar mērķi optimizēt skolu tīklu un iegūt papildu līdzekļus.
Zināmi ieguvumi tiešām bijuši, tomēr, domājot par gaidāmajām pārmaiņām pedagogu atalgojuma sistēmā, redzams, ka, nebūdamas pilsētu skolu filiāles, tātad — būtībā pilsētas skolas, nelielās lauku izglītības iestādes tomēr būtu ieguvējas. «Laucienes pamatskolas filiāles «Dursupes pamatskola» turpmākais liktenis atkarīgs no tā, kā tiks veidoti jaunie Ministru kabineta noteikumi par pedagogu darba samaksu — vai valsts līdzekļus būs iespēja pārdalīt mazajām skolām labvēlīgā veidā. Kamēr naudu pārdalām tā, lai šīm skolām palīdzētu, tikmēr Dursupes pamatskola strādā, viss notiek, priekšnesumi ir labi, mācību rezultāti arī. Par Laidzes pamatskolu stāsts ir līdzīgs. No pedagogu darba samaksas modeļiem un citiem lēmumiem, kas jāpieņem valstiskā līmenī, atkarīgs tas, kā skolu tīklu turpmāk varētu… Teiksim tā, pilnveidot, jo vārds «optimizēt» jau saistās ar kaut ko ne tik labu,» atzina U. Katlaps.
Atrast kompromisu
Ministre M. Seile mudināja uz diskusiju ar mērķi atrast iespēju veikt konstruktīvas pārmaiņas, nevis cerēt, ka būs iespējams visam palikt tā kā līdz šim, neskatoties uz to, ka pēdējos 15 gados skolēnu skaits samazinājies par 47 procentiem. «Ir labi būt mazās skolās ar māju izjūtu, bet ir skaidrs — ja bērnu skaits Latvijā neaugs un ekonomika neattīstīsies, būs jāmeklē veids, kā mazās skolas saglabāt. Valsts prasība ir — mazajiem bērniem skolai jāatrodas pēc iespējas tuvāk mājām, bet vidusskola var arī nebūt tik tuvu. Tas ir saistīts arī ar kvalitāti. Negrasos apgalvot, ka mazajās skolās ir slikta kvalitāte. Ir daudz lielu skolu ar sliktu kvalitāti, daudz mazu skolu ar sliktu kvalitāti, vēl vairāk ir lielu un mazu skolu ar labu kvalitāti, bet pētījumi rāda — kopumā bērnu vidējie sasniegumi lauku skolās, salīdzinot ar pilsētas skolām, krītas.
Jāatzīst, ka esam relatīvi nabadzīga valsts, ekonomika neattīstās tik strauji kā vajadzētu. Tad ir dilemma — kā atrast kompromisu situācijā, ka kopumā esam nabadzīgāko Eiropas valstu vidū, tai pašā laikā apzinoties — lai mēs kā valsts attīstītos, nav daudz citu variantu, kā vien panākt, lai bērniem ir laba izglītība!
Tiekoties ar skolotājiem, vienmēr saku — ja man būs jāpieņem lēmumi, kas šķiet labāki bērniem, bet varbūt ne tik labi skolotājiem, es izvēlēšos par labu bērniem. Skolotāji sarakstā būs nākamie. Ir pavisam skaidrs, ka nav iespējams mūžīgi turpināties situācijai, ka bērnu skaits sarūk, bet skolotāju skaits nemainās! Tomēr uz šiem jautājumiem nevar atbildēt ar vienu recepti visas valsts līmenī. Tas būtu sliktākais, ko varētu izdarīt — pieņemt vienus Ministru kabineta noteikumus, tehniski salikt kaut kādus koeficientus un pateikt: tieciet galā, kā spējat,» sacīja ministre.
Ministrija visu nevar kontrolēt
Dursupes pamatskolas pedagogi M. Seilei norādīja, ka gadījumā, ja šī skola tiktu slēgta, bērniem būtu jāmēro ceļš uz 12 kilometrus attālo Laucieni vai 20 kilometrus tālajiem Talsiem, nepieskaitot vēl attālumu līdz katra bērna mājām. Modeli «nauda seko skolēnam» viņi vērtēja kā iznīcības rīku pret mazajām skolām un pauda viedokli, ka līdz šim notikusi gluži vai bērnu tirdzniecība, izglītības iestādēm sacenšoties par to, kurai izdosies pievilināt vairāk bērnu, kas nozīmētu arī vairāk naudas. Tāpat absurda esot situācija, ka no daudzām vietām par pašvaldības līdzekļiem skolēni tiek vesti ne uz tām tuvākajām skolām.
«Cik tālu būtu jāiejaucas ministrijai? Nekad mūžā neticu, ka ir iespējams izveidot tik precīzus likumus katrai situācijai, kāda Latvijā ir, lai tas būtu optimāls risinājums! Manuprāt, lielajiem principiem jābūt Ministru kabineta noteikumu līmenī, bet pārējiem jābūt lokāliem lēmumiem. Kad bija jāizšķiras, kas ir labāk bērnam, kas ir lētāk vai dārgāk, pieņemot lēmumu par labu autobusam vai vietējai skolai, tam pašvaldībā vajadzēja būt izsvērtam lēmumam. Katru tādu lēmumu nekad nevarēs izkontrolēt ministrija!
Runājot par bērnu pārvilināšanu, Latvijā ir piemēri, kur bērniem vidusskolā maksā stipendiju tikai tāpēc, ka viņš izvēlējies konkrēto skolu! Un tas ir pašvaldības lēmums. Tomēr zinu arī direktorus, kuri situācijā, kad vecāki no tālākām vietām ierodas, sakot, ka grib, lai bērns mācās viņu vadītajā skolā, jautā: «Kāpēc gribat braukt uz šo skolu? Jums ir laba skola netālu no mājām! Ir labi, ja bērns mācās tuvāk mājām. Nebrauciet te!» Ja direktori un pašvaldība bērnu pārvilināšanu uzskata par normālu praksi, pat ja pēc būtības tai nav iemesla, kā to kontrolēt? Šis ir izaicinājums visās jomās,» pauda ministre.
Drosmi darīt to, kas patīk
Talsu 2. vidusskolā M. Seile tikās ar 10. klases skolēniem, lai uzzinātu viņu nākotnes ieceres un vērtējumu par to, kas mācību procesā ir labs un turpināms, kas pamaināms. Skolēni sprieda, ka gaidāmie obligātie eksāmeni fizikā un ķīmijā varot radīt riebumu pret šiem mācību priekšmetiem, īpaši gadījumā, ja skolēns zina, ka nesaistīs savu nākotni ar šīm zinātnēm. Daļa skolēnu atzina, ka vēlētos apgūt vien tos priekšmetus, kas attiecas uz viņu nākotnes profesiju, bet citi uzskatīja, ka ir labi paplašināt redzesloku, daudzpusīgi izglītojoties.
Kāds puisis rosināja, ka tādus priekšmetus kā fiziku un ķīmiju vajadzētu sākt mācīt jau 5. klasē, lai pagūtu tos padziļināti apgūt. Viņš arī atzinīgi vērtēja zinātniski pētnieciskos darbus, dažādu projektu īstenošanu un laboratorijas darbus kā efektīvu mācību metodi. Skolēni norādīja, ka viņu diena ir ļoti piepildīta — mācības līdz par četriem pēcpusdienā, pulciņi un vēlu vakarā vēl mājas darbu pildīšana, tādēļ nereti nākas atteikties no tā, kas viņiem patiešām patīk — ārpusskolas izglītības iespējām.
Ministre mudināja skolēnus tikties un runāties ar pēc iespējas vairāku profesiju pārstāvjiem, lai gūtu plašāku priekšstatu par dažādiem amatiem, neizvēloties vienkārši to, ko gadījies tuvāk iepazīt. Viņa arī vēlēja skolēniem drosmi darīt to, kas viņiem patiešām patīk. «Un aicinu jūs nebūt piezemētiem tajā, ko gribat. Ja zināt, ko gribat, var izdarīt ļoti daudz,» uzsvēra M. Seile.
Drūmu perspektīvu nevar pieļaut
Todien ministre tikās arī ar Talsu novada skolu vadītājiem, kuriem bija daudz jautājumu par jauno pedagogu darba samaksas modeli. M. Seile skaidroja, ka maija vidū būšot skaidrs, cik lielu daļu no iecerētajām pārmaiņām varēs ieviest. Skolu direktori uztraucās par iespējamo situāciju, ka maijā varētu izrādīties — jauno samaksas modeli ieviesīs jau no 1. septembra, bet atsevišķās skolās finansējuma ir par maz, tādēļ vajadzīgs finansiāls atbalsts no pašvaldības, kurai šādam mērķim līdzekļi var neatrasties. Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, atzinis, ka nu nākas runāt par pavisam drūmām perspektīvām, neslēpa, ka pašvaldība glābšanas riņķi pasviest nevarēs. «Pat ja notiek optimizācija vissliktākajā nozīmē, tas neko nedod, jo ir jāmaksā visas kompensācijas un jāsedz citi izdevumi. Šogad tādi varianti nav iespējami, jo pašvaldībai nekādu rezerves līdzekļu nav,» viņš sacīja.
«Tas, par ko es gribu ne gluži atvainoties, bet tomēr, ir — ka uz jūsu rakstāmgaldiem nonāk nepietiekami mazākās grupās izdiskutēti papīri tieši tā iemesla dēļ, ka spiediens, lai rezultāts būtu pāris mēnešu laikā, ir no visām pusēm,» viņa neslēpa un apgalvoja, ka netikšot pieņemtas izmaiņas, pret kurām principiāli iebildumi būs lielam daudzumam iesaistīto cilvēku. Esot arī skaidrs, ka jauno modeli nevarēs ieviest bez papildu finansējuma. «Nevaru gan apsolīt, ka visā sistēmā nebūs neviena skolotāja, kurš nesaņems mazāk, tomēr personīgi raudzīšos, lai nenotiek vienkārši naudas nolīdzsvarošana,» sacīja M. Seile.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: