«Ja mums nebūtu sava biznesa, būtu palikuši pilsētā» 08.11.2018
Lāču ģimenes mājās Mērsragā top kvalitatīvas, oriģinālas
un skaistas «Paff» mazuļu attīstošās rotaļlietas un tekstila
izstrādājumi. Pirms pāris gadiem, pārvācoties dzīvot no pilsētas uz
laukiem, ģimene bija pārliecināta, ka viņiem viss izdosies. Dace
atzīst, ka nākas ļoti smagi strādāt un būt neatlaidīgiem, tomēr
pārliecības, ka arī nākotnē bizness būs veiksmīgs,
nav.
Lāči uzņēmumu nodibināja 2012. gada novembrī. Dace modelē,
veido un šuj rotaļlietas, atbild uz klientu vēstulēm, vīrs Juris
atbild par grāmatvedību un nodrošina tehnisko jautājumu
risināšanu.
— Kā radās ideja par rotaļlietām un tekstila
izstrādājumiem mazuļiem?
— Esmu augusi šuvēju ģimenē, tāpēc šī joma bija zināma, kopš sevi
atceros. Izmēģināju savas spējas dažādās profesijās, bet
likumsakarīgi, ka paliku pie tā, ko protu un kas padodas vislabāk.
Esmu radošs cilvēks, kam grūti sevi iztēloties ikdienas astoņu
darba stundu rutīnā, tāpēc vienmēr esmu sapņojusi par ģimenes
biznesu. Pēc pirmā bērna piedzimšanas radās jaunas idejas un
nolēmu, ka tas ir īstais brīdis sapņa īstenošanai. Sākumā
produkciju veidoju no tā, kas pašas bērnam bija aktuāls, bet ar
laiku piedāvājums papildinājās, uzklausot klientu vēlmes un
vajadzības. Palielinoties darbu apjomam, iesaistījās arī vīrs, kurš
tagad pārvalda grāmatvedību, interneta veikalu un palīdz ar preču
piegādi.
— Kāpēc nolēmāt pārvākties uz dzīvi
Mērsragā?
— Uz Mērsragu pārvācāmies pirms diviem ar pusi gadiem. Pirms tam
dzīvojām Jelgavā. Savu izvēli nenožēlojam, jo dzīvi laukos
izvēlējāmies bērnu dēļ (Ērikam ir septiņi, Elīzai — četri gadi),
lai viņiem būtu svaigs lauku gaiss un vieta, kur izskrieties. Tās
mums bija lielas pārmaiņas, bet pilsētas kņadas nemaz nepietrūkst,
jūtam, ka esam īstajā vietā.
— Vai, pārvācoties uz Mērsragu, viens no kritērijiem bija
izvērtēt, kādi tur ir darba piedāvājumi vai uzņēmējdarbības
iespējas?
— Atnākot uz Mērsragu, zinājām, ka darbs te būs tik, cik paši to
radīsim. Pavisam droši zinu — ja mums nebūtu sava biznesa, būtu
palikuši pilsētā.
— Vai ir viegli uzsākt savu biznesu, dzīvojot
laukos? Kādi ir galvenie plusi un mīnusi?
— Nedomāju, ka galvenais kritērijs biznesa uzsākšanai ir vieta.
Galvenais ir ideja un apņēmība to realizēt. Protams, tas ir ļoti
atkarīgs no nozares; nevar tirgot smiltis tuksnesī. Pilsētā viss ir
ātrāk un ērtāk sasniedzams, arī klienti. Laukos vairāk jādomā par
to, kā savas preces vai pakalpojumus līdz klientam nogādāt.
— Kādi ir mazā uzņēmēja galvenie
izaicinājumi?
— Lielākie izaicinājumi ir liekā birokrātija, neizsekojamie likumu
līkloči un pašas uzņēmējdarbības formas neprognozējamība («Paff» ir
mikrouzņēmums — aut.), jo gandrīz katru gadu likumos kaut kas tiek
mainīts.
Trūkst saprotamas informācijas par likumiem, jo tos var interpretēt
dažādi. Atbildīgās instances visbiežāk uz jautājumiem atbild ar
izkopētiem likuma pantiem, kuros savirknēto vārdu jēgu nav
iespējams izprast cilvēkam bez juridiskās izglītības. Par šo ir
runāts ar daudziem mazajiem uzņēmējiem. Liela daļa nedarbojas
atbilstoši likumiem, pašiem to pat nenojaušot.
Protams, viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ir atrast savu
vietu starp citiem uzņēmumiem, īpaši lielajiem. Konkurence ir
jūtama, un ne mirkli nedrīkst atslābt, jo, ja rezervē nav naudas
vai papildu darba, bankrotēt var ātri.
— Kā jums varētu palīdzēt pašvaldība? Vai pašvaldība
jebkādā veidā, jūsuprāt, varētu veicināt jaunu uzņēmēju
ienākšanu novadā?
— Pašvaldība varētu palīdzēt ar informāciju, pieaicināt
speciālistus, kas varētu sniegt konsultācijas. Apzinot interesentus
un aktuālās tēmas, organizēt apmācības, seminārus, rīkot jauno
uzņēmēju biznesa ideju konkursus u.c.
— Kādas brīvas uzņēmējdarbības nišas jūs saredzat Mērsraga
novadā?
— Tā kā Mērsragā cilvēku ir tik, cik ir, tad uzņēmumu balstīt uz
vietējiem ļaudīm būtu grūti, tāpēc ir jādomā plašāk. Apgrūtina arī
apstāklis, ka līdz lielajām pilsētām ir diezgan liels attālums, un,
lai sasniegtu lielāku klientu skaitu, būs papildu izdevumi vai arī
jārada tāda prece/pakalpojums, kādēļ cilvēki gatavi mērot tālu
ceļu.
— Ko būtu nepieciešams mainīt valstiskā līmenī, lai
atvieglotu mazo uzņēmēju dzīvi?
— Neiznīcināt mikrouzņēmuma nodokli, kas pagaidām lēnām, bet
neatlaidīgi tiek darīts. Mikrouzņēmumi pavisam nepelnīti tiek
izstumti no pilnā veselības apdrošināšanas groza. Ne jau vieglas
dzīves un grandiozas peļņas dēļ esam izvēlējušies uzņēmējdarbības
formu, kas mums nenodrošinās pensiju. Pašlaik valsts attieksme ir
tāda — vai nu kļūsti par lielu uzņēmumu, kas apgroza miljonus, vai
liecies mierā un ej par strādnieku kādā lielā uzņēmuma ražotnē!
Grūti spriest, vai mazo uzņēmumu darbība kāda interesēs tiek tīši
apgrūtināta, vai likumu pieņēmēji vienkārši neizprot reālo
situāciju.
— Kas ir jūsu uzņēmuma veiksmes atslēga?
— Veiksmes atslēga ir smags darbs un neatlaidība. Par to, cik esam
veiksmīgi, gan varētu diskutēt: cik veiksmīgs ir uzņēmums, kura
lielākie panākumi ir «galu savilkšana», lai pabarotu ģimeni?
— Kādu redzat nākotni jūsu uzņēmumam un dzīvei
Mērsragā?
— Jo vairāk attīstāmies, jo vairāk sastopam negaidītas grūtības.
Tāpēc pašlaik ceram, ka būs iespējams turpināt vismaz tāpat kā līdz
šim. Mums nav lielu ambīciju, rūpnīcu atvērt neplānojam, gribam
tikai nopelnīt iztiku, darot to, kas mums patīk un padodas
vislabāk. Ja situācija pasliktināsies un ar savu biznesu vairs
nespēsim nopelnīt, visticamāk, nāksies pārcelties uz kādu no
lielajām pilsētām, kur ir darba piedāvājumi.
Intresant: jāsāk kā dziesmā: "ir 2020.gada kurš tur oktōbrs...jā, 20." Spiežu cik gribu uz jaunumiem vai ko= nekā jaunāka par 8.XI-2018." Vai TalsVēsc nedadzīvōj pat ne līdz Latvj 100-gadei? Vismaz- ē-formāc?
Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņotsLai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: