Jakubonu ģimene Abavciemā skolas gaitām gatava 02.09.2016

Jau rīt sāksies jaunais mācību gads, ko vieni gaida ar nepacietību, bet citi ar nepatiku. Sabiedrībā valda uzskats, ka, ja ģimenē aug vairāki skolēni, tad visbiežāk nākas saskarties ar dažādām finansiālām problēmām. Lai noskaidrotu, kāda situācija valda kādā daudzbērnu ģimenē, kura mīt Abavciemā, «Talsu Vēstis» devās ciemos.
Jakubonu ģimene ir gana kupla —
pavisam kopā viņi ir deviņi: mamma Jeļena, tētis Atis un septiņi bērni — seši ģimenē ieradušies no bāreņu nama. Šogad pirmās skolas gaitas uzsāks Katrīna un Krista, bet Eva no 1. septembra būs 4. klases skolniece.
«Mums nav finansiālu problēmu. Abi ar vīru strādājam un nesūdzamies,» atklāj Jeļena. Ģimene gan uzsver, ka valstij vairāk vajadzētu atbalstīt skolēnus. «Es uzskatu, ka daļu izdevumu vajadzētu finansēt arī valstij. Piemēram, izveidot tādu kā «dāvanu karti», ko varētu izmantot tikai bērnu, ne pašu vajadzībām,» prāto tētis Atis. Lai gan augusta vidū bērniem vēl nebija iegādāts viss nepieciešamais, vecāki bilst, ka tamdēļ jau viņi strādājot un līdz skolas sākšanās laikam viss būšot sapirkts. Visas trīs skolnieces mācīsies Sabiles vidusskolā, un, lai gan no Abavciema līdz Sabilei ir paprāvs gabals, arī par to ģimene neraizējas, jo bērnus mācību iestādē nogādā pašvaldības apmaksāts skolēnu autobuss, kas pēc mācībām skolā jaunās atvases arī atved atpakaļ uz mājām.
«Nevajag čīkstēt, bet kustēties un darīt!»
uzskata ģimenes galva Atis. «Ja kaut ko gaida no citiem, tad vienmēr šķiet, ka nekad nekas nav labi un viss ir grūti. Man ir vieglāk aiziet vienu nakti nostrādāt, nekā nokārt galvu un iet lūgt pēc palīdzības. Citam varbūt vieglāk ir aiziet paprasīt. Tev iedod, ko vēlies, un viss…»
Jakuboni slavē pašvaldību, atzīstot, ka ar visu nepieciešamo tā pietiekami spēj viņus nodrošināt. Tika apmaksāts gan bērnudārzs, gan arī pusdienas skolā. Vienīgi launaga naudu katru dienu bērni saņem no vecākiem.
Zināms, ka vairumā gadījumu bērniem nākas vasarā doties lasīt ogas, sēnes vai veikt kādus citus vecumam atbilstošus darbus, tādējādi sakrājot tēriņu naudu, kas lieti noderēs skolas laikā. Tomēr nākas pārliecināties, ka Jakubonu ģimenē valda citādi uzskati. «Bērni izklaidējās dažādās nometnēs!» saka Jeļena. «Mēs paši pa ziemu esam sakrājuši naudu, lai varētu viņiem tās nodrošināt.»
«Ja mājās ir kas jādara, palūdzam, lai paveic. Piemēram, noliekam divas kastes un sakām, ka jāsalasa āboli — var lasīt visu dienu vai paveikt pusstundā. Tā ir dienas norma, kas jāizpilda,» piebilst Atis. Meitenes ravējušas arī dobes. «Kad izaugs lieli, tad jau vēl atstrādāsies,» smej ģimenes galva.
Vecākiem svarīgākas ir atvašu skolas gaitas
un sekmes. Mamma uzskata, ka galvenais ir mācīties un darīt to pietiekami labi. Lai skolā gūtu labus panākumus, ir jābūt savstarpējai saskaņai arī ģimenē. Vecāki gan apliecina, ka nekādu problēmu nav ne pašu bērnu starpā, ne arī ar pieņemtajiem ģimenes locekļiem.
«Nav atšķirības, vai viņi ir vai nav bioloģiski radinieki. Tāpat saviem bērniem ir visādi kašķi un domstarpības. Es arī bērnībā ar brāli karoju. Ir jau protams, sīkumiņi, par kuriem nākas strīdēties, bet tādi ir visiem bērniem,» stāsta Atis. Eva, kura aizbildniecībā tika paņemta pirms diviem gadiem, sākotnēji slikti mācījusies, tomēr audžuvecāki lepni atzīst, ka nu jau viņas sekmes krietni uzlabojušās un viņa esot viena no labākajām skolniecēm klasē. «Cīnījāmies. Protams, gāja mums visādi, bet beigu beigās galvenais ir rezultāts, un tas šajā gadījumā ir pat ļoti labs!» uzslavē Jeļena.
Topošās pirmklasnieces esot jau apguvušas lasītprasmi un rēķināšanu, bet par labām sekmēm bērni tiekot apbalvoti. «Citādāk jau nevar. Kaut kas jāpiesola,» saka tētis. «Par katru astotnieku gandrīz vai jāmaksā,» smejot papildina mamma.
Evai nauda tiek krāta dažādām nometnēm, ekskursijām un pulciņiem, bet ar vienu nosacījumu — ja meitenei nebūs pietiekami labu atzīmju, tad nevarēs nekur braukt, un tieši šis nosacījums skolnieci motivējot visvairāk. «Ja gribi iet uz pulciņiem, vajag labas atzīmes — ja tādu ir, tad apmeklē kaut visas ārpusklases nodarbības,» strikti nosaka ģimenes galva.
Izrādās, Eva ir ļoti aktīva meitene — viņa apmeklē teju visas piedāvātās ārpusklases nodarbības — gan sporta, gan zumbas, gan mākslas un rokdarbu un vēl daudz ko citu, kur tik vien varot paspēt. «Viņa visu grib. Mēs jau to saprotam, bet, ja atnāk mājās un nav pat spēka atvērt dienasgrāmatu, tad tas jau ir par traku,» uzskata Jeļena.
Jeļena un Atis rūpīgi seko līdzi, lai visi mājasdarbi tiktu cītīgi izpildīti. Viņi atzīst, ka tajos brīžos Evai līst asaras, tomēr nākamajā dienā, atnākot mājās un parādot dienasgrāmatu, viņa ir no sirds priecīga un jau aizmirsusi visas dusmas. Vecākiem ir ļoti labas attiecības ar skolotājiem. Tiklīdz esot kādas problēmas, par tām uzreiz viņiem tiek ziņots. Viņu ģimenē neesot tā, ka bērni dodas uz skolu tikai tāpēc, ka tā vajag, bet, pārnākot mājās, atzīmes ir tik sliktas, ka kauns rādīt vecākiem. Palīdzot mācībās, netiek ne bļauts, ne draudēts — viss notiek mierīgā ceļā, jo tikai tā var panākt labus rezultātus.
Mamma Jeļena katru vakaru ap septiņiem dodas uz darbu, jo strādā naktsmaiņā par konditori Kandavā, savukārt tētis Atis braukā pa Latvijas pilsētām, uzstādot teltis dažādiem pasākumiem. Bieži vien sanākot tā, ka līdz vakaram Jeļena mājās ir viena ar bērniem, bet pēc tam viņu nomaina vīrs.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: