Jauna atslēgas persona četru novadu jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem 15.01.2015
Jaunajā gadā Talsu novada bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciālista pienākumus sākusi pildīt Līva Maķe. Kopā ar Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada jauniešu organizāciju un skolēnu pašpārvalžu apvienības «TAS.ES» līderu grupu uz saviem pleciem būs jāiznes jauniešu lielāko pasākumu organizēšana un jārūpējas, lai neformālās izglītības semināros netrūktu iespēju papildināt skolā gūtās zināšanas. Vēl tikai iejūtoties jaunajā amatā, Līva atzīst, ka darāmā esot tiešām daudz, tāpēc viņa ir bruņojusies ar nesatricināmu pārliecību, ka darbs ar jaunatni ir svarīgs un nepieciešams ne vien pašiem jauniešiem, bet arī sabiedrībai kopumā.
— Kurā jauniešu organizācijā darbojies līdz šim?
— Kopš 2011. gada biju Ģibuļu pagasta brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centra vadītāja vietniece darbā ar jauniešiem. Darbojos Pastendes jauniešu klubā «Kontakts». Pēdējā gada laikā tam sanāca veltīt mazāk laika, arī darba dēļ. Sapratu, ka savā pašreizējā darba vietā nevēlēšos strādāt visu mūžu. Uzzinot, ka tiek meklēta jauna jaunatnes lietu speciāliste, nolēmu šo iespēju izmantot. Man ļoti patīk darbs ar jauniešiem! Es viņus saprotu no pusvārda, un šķiet, ka viņi saprot arī mani.
— Kas, tavuprāt, ir būtiskākais, ko jaunieši iegūst, darbojoties kādā organizācijā?
— Vislielākais prieks un gandarījums bija redzēt, kā jaunieši aug un sevi pilnveido — gan iekšēji, gan skatuviski. Ir redzēti daudzi, kuri, atnākot uz jauniešu klubu, uzreiz pasaka: publiski nerunās un neuzstāsies, tikai palīdzēs, nevienam neredzot. Taču paiet pusgads, un viņi paši sāk izrādīt iniciatīvu, ir gatavi nostāties publikas priekšā. Jauniešu organizācijām jāpastāv tāpēc, lai jaunieši būt nodarbināti, augtu kā personības un atrastu dzīvē savu ceļu. Tikai retais piedzimst ar gatavu dzīves plānu, pārējiem tas jāatrod, un jauniešu organizācijas var palīdzēt to izdarīt.
— Kā uzrunāt tos, kuri nevēlas vai nevar saņemties iesaistīties?
— Cilvēku uzrunāšana ir mūsu, jaunatnes darbinieku, ikdienas darbs. Kad sāku darboties jauniešu klubā «Kontakts», to apmeklēja astoņas meitenes. Pēc gada bijām vairāk nekā desmit, tostarp arī puiši. Jāteic, ka meitenes vispār ir aktīvākas, taču tie puiši, kuri ir izkustējušies un sākuši kaut ko darīt, ir vēl darbīgāki nekā meitenes. Viņiem ir cits skatījums un pieeja. Citos novados ir gadījies redzēt arī vīriešus, kuri vada jauniešu organizācijas, tomēr tie ir izņēmumi. Iespējams, viņiem nepatīk papīra darbi, ar ko šajā darbā daudz jāsaskaras. Taču tas, ka vadītāja ir sieviete, vēl nenozīmē, ka puišus nebūs iespējams iesaistīt.
— Tu jau esi tikusies ar «TAS.ES» līderu grupas jauniešiem. Kādi ir pirmie priekšstati par komandu un jaunajiem pienākumiem?
— Jaunieši iepriekš bija atsūtījuši nelielus aprakstus par sevi, lai pirmajā tikšanās reizē man jau būtu priekšstats par komandu. Protams, iepazīstināju ar sevi, taču uzreiz bija jāķeras pie steidzamāko darbu veikšanas un gatavošanās gaidāmajiem pasākumiem. Ir atstātas labas iestrādnes, aizvadīto pasākumu apraksti un izvērtējumi. Ir ļoti viegli saprast, kas un kā darīts līdz šim.
— Vai ir kaut kas, ko darbā ar jaunatni vēlies mainīt?
— Jaunieši man jautāja tieši to pašu. Domāju, ka vispirms man viņi labāk jāiepazīst, jāsaprot, kas viņiem ir svarīgs un ko viņi vēlas. Noteikti būs lietas, ko darīšu citādāk, taču tas nenozīmē, ka grasos atmest kādu labi iesakņojušos tradīciju. Drīzāk jādomā par esošo pasākumu un tradīciju papildināšanu, jo izmaiņām jānotiek visu laiku. Pārfrāzējot varam teikt — kas nemainīsies, nepastāvēs.
— Tagad tev būs jāpārzina ne tikai sava, bet visas Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada jauniešu organizācijas. Ar cik daudzām no tām tev jau bijusi sadarbība?
— Pašai aktīvi darbojoties «Kontaktā», ir bijusi iespēja iepazīties ar daudzu organizāciju vadītājiem un dalībniekiem. Protams, daudz iepazīšanos vēl tikai priekšā — tas ir viens no tuvākajā laikā veicamajiem uzdevumiem. Apzinos, ka jaunatnes lietu speciālista darbs ir ļoti atbildīgs, taču domāju, ka esmu tam gatava.
— Kā tu vērtē neformālās izglītības mijiedarbību ar formālo? Kāda ir skolotāju attieksme, ja jaunietim, piemēram, jānokavē mācību stunda, lai apmeklētu semināru bērnu un jauniešu centrā?
— Jā, skolu dažreiz iznāk kavēt. Manuprāt, svarīgi izvērtēt, kādas tieši stundas netiks apmeklētas un kas konkrētajā situācijā ir būtiskāk. Arī skolotāji ir dažādi. Vieni neformālās izglītības aktivitātes ļoti atbalsta, bet citi tās uzskata par traucēkli izglītībai. Tas ir koks ar diviem galiem! Kādam jaunietim ķīmijas stunda tiešām būs būtiskāka, bet cits var iegūt vēl vairāk, piemēram, apmeklējot semināru par projektu rakstīšanu. Varbūt tas ir vistiešākā veidā saistīts ar jaunieša nākotnes plāniem. Var piekrist, ka nopelniem neformālajā izglītībā Latvijā netiek pievērsta īpaši liela uzmanība, taču man šķiet, ka pēdējos gados tas mainās. Piemēram, tos, kuri bijuši aktīvi skolas gados, vēlāk aicina darboties augstskolu padomēs. Manuprāt, sabiedrība arvien vairāk sāk apzināties, cik jaunieši ir svarīgi un ka tieši viņi ir mūsu nākotne.
— Kādā veidā tev pašai noderējis tas, ka esi bijusi aktīva?
— Tas ļoti noder ikdienā. Man nav problēmu izteikties. Mācoties augstskolā, nebija jābaidās iziet auditorijas priekšā. Ir cilvēki, kuriem to izdarīt ir ļoti grūti. Viens no teicieniem, ko izmantoju darbā ar jauniešiem, ir: «Domā ārpus rāmjiem!» Svarīgi pašam sevi neielikt būrītī, bet ļaut domām lidot. Tas nav viegli, bet kā gan citādi mēs varam izdomāt un radīt kaut ko jaunu? Ir skolotāji, kuri savus skolēnus ļoti labi prot pamudināt domāt ārpus rāmjiem, taču svarīga loma ir arī neformālajai izglītībai un darbam ar jaunatni.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: