Jaunā gada pirmajās nedēļās durvis apmeklētājiem nevērs vairāki uzņēmumi 03.01.2014
Jau 20 dienas pirms eiro ieviešanas «Swedbank» un TNS veiktā aptauja atklāja, ka apmēram 3000 uzņēmumu plānojuši jaunā gada pirmajās divās nedēļas, kad būs divu valūtu norēķināšanās periods, vispār nestrādāt. Patiesais nestrādājošo uzņēmumu skaits valstī kopumā varētu būt lielāks. Tā iemesls — uzņēmumiem, kas strādā, pārejas periods prasa lielas eiro rezerves skaidrā naudā, jo iedzīvotāji šajās divās nedēļās varēs norēķināties gan latos, gan eiro, taču atlikums būs jāizsniedz jaunajā valūtā.
Viens no uzņēmumiem, kas no 1. līdz 15. janvārim strādā citā režīmā, ir viesu māja un restorāns «Martinelli». Pārejas posmā tiek apkalpoti viesnīcas klienti, kuri lielākoties ir ārzemnieki un norēķinās ar maksājumu kartēm vai eiro, bet restorāns apmeklētājiem pašlaik ir slēgts. Darbinieki devušies atvaļinājumā, un viesus apkalpo uzņēmuma saimnieki — Inguna un Agnis Dombrovici. «Šādu lēmumu, pirmkārt, pieņēmām, balstoties uz igauņu pieredzi. Paziņas atceras pārejas posmu uz eiro, kad ļoti daudz cilvēku mazos uzņēmumus izmantoja kā bankas — izdarīja mazus pirkumus, maksājot ar lielām naudas summām, un pretī saņēma atlikumu jau eiro valūtā. Igauņi gatavojās, ka nebūs viegli, bet, ka tik traki…» bilst I. Dobrovica.
Uzņēmumiem eiro rezerves bija jāiegādājas labu laiku iepriekš,
turklāt nebija iespējams paredzēt, cik daudz jaunās valūtas būs nepieciešams. Šī neziņa bija viens no lielākajiem mazo uzņēmumu biediem, kuri nav bijuši gatavi vai nav varējuši ieguldīt lielu naudas summu, lai nodrošinātos ar eiro rezervēm. «Martinelli» namamāte atklāj, ka, otrkārt, ar uzņemtajiem viesiem vienmēr vēlas izveidot personisku kontaktu, bet, ja vairāku galdiņu klienti vienlaikus lūgtu rēķinu un oficiantiem nāktos nodarboties ar valūtas pārrēķināšanu, šo darbu nevarētu izpildīt pēc labākās sirdsapziņas. «Ja es nebūtu uzņēmēja, bet pircējs, valūtas maiņa mani neuztrauktu, jo makā ir tik, cik ir, un to iztērēt nebūtu problēmu. Kā uzņēmums mēs negribējām šādu papildu slogu — vienlaikus tikt galā ar eiro un latiem. Uzskatu, ka šo divu nedēļu pārejas posmu varēja aizvietot ar vienu dienu,» saka I. Dobrovica
Ar restorāna kases aparātiem problēmu nav,
un tie 1. janvārī pārprogrammēti pašu spēkiem. Specifisku apkalpi prasa SIA «Talsu spriegums» veikala kases aparāti, tomēr tas nav vienīgais iemesls, kādēļ šis veikals izvēlējies pirmās divas jaunā gada nedēļas pavadīt aiz apmeklētājiem slēgtām durvīm. Pastāvīgie klienti būs ievērojuši, ka jau trešo gadu veikals gada sākumā ir slēgts aptuveni desmit dienas. Par to vēsta arī uz ārdurvīm uzliktais ziņojums — «Notiek inventarizācija». Elektromontāžas un santehnikas preču mazumtirdzniecības veikala vadītājs Danijs Štrauss atklāj, ka veikalam, kas izvietots divos stāvos, ik gadu nākas pārskaitīt ap 40 tūkstoš vienību, turklāt 2013. gads pabeigts ar inventarizāciju latos, bet 2014. gads jāsāk ar otru — uzskaiti eiro valūtā. «Viss apjoms ir fiziski jāsaskaita, protams, to izdarīt palīdz elektronika. Otrā inventarizācija nepaņems tik ilgu laiku kā pirmā, jo viss jau vienreiz būs skaitīts, bet darbiņš tas būs. Citos gados ir viena inventarizācija, uz kuru pamatojoties sāk arī nākamo gadu, summas latos un skaits nemainījās, bet šajā gadā — ja spuldzes, piemēram, ir desmit, tad arī ir, bet vērtība tām būs cita,» skaidro D. Štrauss.
Pēc inventarizācijām pāris dienas veikalā pavadīs speciālists, kurš pārprogrammēs kases aparātus un sakārtos datu bāzi, jo noliktava tiek pārraudzīta elektroniski un arī šajā sistēmā līdz ar jauno valūtu jāievieš korekcijas. Veikala vadītājs atklāj, ka speciālistu trūkumu, kuri varētu paveikt šo darbu, neizjūt, jo aparātus apkalpo uzņēmums, ar kuru noslēgs līgums. Pašlaik darba apjoms šo pakalpojumu sniedzējiem nav mazs, tādēļ arī veikals slēgts līdz 15. janvārim, jo nav zināms, vai speciālists ieradīsies 10. vai tikai 13. datumā. «Nav tā, ka viss būtu atlikts uz pēdējo brīdi, daudz ko izdarījām jau rudenī. Jau tad kases čekos, pavadzīmēs bija eiro valūtas atspoguļojums, bet ir lietas, kuras nevar izdarīt iepriekš, to skaitā arī sistēmas pārprogrammēšanu. Teorētiski, varētu sākt strādāt no 15. datuma, bet šo vienu dienu izlēmām ņemt rezervē,» bilst veikala vadītājs.
Uzņēmumam pāreja uz eiro nozīmē
ne tikai izmaiņas grāmatvedības un IT jomā, tā ietver arī plašākus procesus. Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, kā arī finanšu iestādes valūtas nomaiņas procesā iesaistītas vistiešākajā veidā, tādēļ uzņēmējiem, kuri izvēlējušies strādāt, jārēķinās ne tikai ar lielu skaidrās naudas apgrozījumu, bet jābūt arī gana piesardzīgiem, jo apjukuma brīžus var izmantot krāpnieki, cenšoties norēķināties ar viltotām banknotēm.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: