Jaunie lauksaimnieki pēc pieredzes dodas uz Zemgali 15.10.2013
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Talsu nodaļa, sadarbojoties ar Ventspils kolēģiem, oktobra pirmajā nedēļā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Zemgali. Brauciena mērķis — pulcēt kopā jaunos Talsu un Ventspils lauksaimniekus un informēt par mājražošanas un kooperācijas iespējām Zemgalē. 54 interesenti brauciena laikā viesojās vairākos mājražošanas uzņēmumos Bauskas un Rundāles novadā.
Ja parasti šādu pieredzes braucienu laikā to organizētājiem visi dalībnieki ir pazīstami, jo ne reizi vien nācies tikties, tad LLKC Talsu nodaļas vadītājs Alfons Spēks atklāja, ka šoreiz lielākā daļa vārdu un uzvārdu dzirdēti pirmoreiz, jo piedalījušies jaunieši, kas plāno pārņemt vecāku saimniecības, un tie, kas vēl meklē pareizo attīstības virzienu. Tomēr ne mazāku pārsteigumu pieredzes brauciens sagādāja arī tiem, kurus jauniešu rindās vairs neieskaitīt.
Dalībniekus sagaidīja LLKC Bauskas speciālisti, piedāvājot iepazīties ar Dailas Kronbergas saimniecību «Dārzi», kurā kundze nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu un pārstrādi. Dārza īpašniecei ir vairāk nekā četrdesmit gadu pieredze augļkopībā, tas redzams arī dārzā. Viņa labprāt dalījās ar savām zināšanām krūmiņu apgriešanā un kopšanā, bet vēlāk izrādīja no smiltsērkšķiem gatavoto produkciju. No vērtīgajām ogām tiek gatavoti dažādi džemi ar brūklenēm, zemenēm, āboliem un citām piedevām. Saimniecībā gatavo arī pīlādžu želeju. Ražošanas process rit visa gada garumā. Alfons Spēks skaidroja, ka šīs saimniecības apmeklējums bija ļoti lietderīgs tiem, kuri paši iestādījuši smiltsērkšķu stādiņus, viens no tiem ir Andris Kiršentāls, kura saimniecība atrodas Laidzes pagastā.
Bauskas novada Brunavas pagasta «Sprīdīšos»
viesus sagaidīja Iveta Ļekūne, šajā saimniecībā visaizņemtākais laiks ir Ziemassvētki, jo tad ražotā produkcija — kāposti — ir vispieprasītākie. «Sprīdīšu» daudzveidīgo kāpostu produkciju saimniecība realizē Rīgas Centrāltirgus nakts tirgū. Pirms 12 gadiem saimniekošana sākta no nulles, bet tagad privatizētās fermas caurlaidē ierīkota kāpostu skābēšanas ražotne un ir dārzeņu noliktava. Turklāt padomju laikā būvētās fermas otrā galā ierīkota siera ražotne. Daudzviet vecās fermas stāv tukšas un neizmantotas, jo visa ēka prasa lielus ieguldījumus, bet šī sadzīvošana zem viena jumta kalpo kā pierādījums, ka tās joprojām ir lietderīgi izmantojamas.
Visu rakstu lasiet 14. oktobra laikrakstā!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: