Jaunie pedagogu atalgojumi — manipulācija ar skaitļiem un nosaukumiem 06.09.2016


Publiskajā telpā pēdējās nedēļās tiek plaši apspriests
jaunais pedagogu atalgojums. Ja pamatskolas un vidusskolas
pasniedzējiem tas ir skaidrs — sākot no septembra, tie būs 680 eiro
par slodzi (30 stundas), tad pirmsskolas izglītības iestāžu (PII)
pedagogiem vērojamas vairākas neskaidrības.
Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps vēlas,
lai, sākot jauno mācību gadu, atalgojums tiktu paaugstināts arī
profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas un sporta) skolu
pedagogiem, jo jaunajā modelī ir norādīts, ka valsts šiem
skolotājiem lielāku samaksu ieviesīs tikai ar nākamā gada janvāri.
Pašlaik viņi saņem 420 eiro.
«Vērsīsimies Talsu novada domē ar vienotu paketi — par jauno
atalgojumu profesionālās ievirzes un pirmsskolas izglītības
iestādēs. Šobrīd gatavojamies, lai ar visiem jautājumiem vērstos
pie deputātiem. To plānots paveikt septembrī,» norāda
U. Katlaps. Ministru kabineta noteikumi pieņemti jūlijā, bet
skolas pašas varēja sākt gatavoties tikai augusta beigās, tāpēc
pašlaik izglītības iestādes aktīvi veic aprēķinus, kādā veidā
organizēt darbu.
«PII pedagogu atalgojumam
ir jābūt vienā līmenī — gan piecu un sešgadīgo bērnu apmācībā, gan
pārējo pirmsskolas bērnu apmācības pedagogiem, kādu īpaši
neizceļot. Kopējā PII pasniedzēja slodze varētu nebūt vesela. Saku
«varētu», jo pašlaik pie tā strādājam un domājam, kā tas
izskatīsies. Viens no variantiem varētu būt, ka pedagogam mazākā
slodze ir 0,83, kas tiek apmaksāta ar slodzes algas likmi 620 eiro.
Un 0,83 nenozīmē, ka reāli tiek samazināta slodze. Līdz šim gandrīz
visi bērnudārzi strādā 12 stundas, kas nozīmē katrai audzinātājai
sešas stundas. Piecās dienās tas sastāda 30 darba kontaktstundas,
kas līdz šī gada 1. septembrim nozīmēja vienu slodzi. Tagad 0,83
šajā stundu izteiksmē ir tās pašas 30 stundas, jo jaunie noteikumi
nosaka, ka vesela slodze ir 40 darba stundas nedēļā (36
kontaktstundas un četras gatavošanās). Kādreiz ministrija par to
nerunāja. Ja pašvaldībā noteiksim, ka pedagogam būs jāstrādā pilna
slodze, tas, protams, būtu labi. Tas arī nozīmētu: katru dienu
divas stundas audzinātāju darbi pārklātos,» skaidro
U. Katlaps. Tomēr šādu scenāriju, visticamāk, varēšot paveikt
bērnudārzos, kur bērnu skaits grupiņā ir aptuveni 23—24. Mazo
grupiņu audzinātājām varētu palikt jau esošās 30 stundas, vai arī
censties paaugstināt līdz 33. Tomēr — nekas vēl nav nolemts, jo
izglītības pārvaldē pie tā pašlaik strādā.
Valsts, sākot no 1. septembra, apmaksās algu piecu un sešgadīgo
bērnu grupiņu audzinātāju darbu, nosakot samaksu 620 eiro par
slodzi, savukārt no nākamā gada 1. septembra tie būs 680 eiro. Līdz
ar to lielākā daļa pašvaldību cenšas pielīdzināties valsts
samaksai.
«Sāpīgi ir tas, ka publiskajā telpā runājam slodzēs, kas neatbilst
vienotām normām. Katram ir citādāks stundu skaits, apzīmējot savu
darbu kā veselu slodzi. Dažiem tās ir 40, citiem 30 stundas.
Tādējādi rodas pārpratumi un dažreiz arī nepareizi secinājumi,»
skaidro pārvaldes vadītājs.
«Manuprāt, tas ir populistiski
un sasteigti jautāt pašvaldībām, vai tiks paaugstinātas pedagogu
algas tikai mēnesi pēc lēmuma pieņemšanas un pusmēnesi pirms skolas
sākuma, kad patiesībā lielai daļai pašvaldību nav liekas naudas
neizmērojamos daudzumos. Tas, ko citas pašvaldības pašlaik
paziņojušas, manuprāt, ir labās gribas parādīšana, nevis ar domes
lēmumu pieņemts fakts,» uzskata U. Katlaps.
Labā ziņa — sākot no šī gada 1. septembra, algu 680 eiro apmērā
saņems sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu pedagogi. To par slodzi
(30 stundas, izņemot bibliotekārus un vadību, kuriem 40 stundas)
apmaksās valsts.
Savukārt profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas un sporta) skolu
pasniedzējiem valsts lēmusi algas paaugstināt no nākamā gada 1.
janvāra — 680 eiro par slodzi (30 stundas, līdz šim — 21). «Mēs
centīsimies, un es ceru, ka būs atbalsts no pašvaldības un
deputātiem algu viņiem paaugstināt jau no 1. septembra, maksājot
par pašlaik spēkā esošo 21 stundas slodzi 476 eiro, kas nozīmē, ka
par 30 stundām saņemtu tos pašus 680 eiro,» skaidro
U. Katlaps. Atalgojums no valsts puses neesot paaugstināts jau
no 1. septembra Izglītības un Kultūras ministrijas nesaprašanās un
neizlēmības dēļ.
Pašvaldībai jaunais pedagogu samaksas
modelis
prasa lielus papildu līdzekļus. «Man nav pieņemami, ka valsts
pārstāvji pašlaik teic, ka slikti rīkojas tās pašvaldības, kuras
nepaaugstina atalgojumu. Valsts pārstāvji lēmumu pieņēma gada vidū,
bet pašvaldības gada budžets, protams, sen jau ir saplānots. Kā
pašvaldības varēja zināt, ka jau vairāk nekā divus gadus
apspriestais pedagogu atalgojuma modelis tomēr pēkšņi tiks
apstiprināts?» pārdomās dalās U. Katlaps. Viņš situāciju
salīdzina ar ģimenes budžetu, kur saimes locekļi savā starpā
vienojas un plāno, kā tiks iztērēta nauda. Pēkšņi ierodas kaimiņš,
kurš aicina doties uz restorānu un norāda, ka nebūtu pieklājīgi, ja
visa ģimene nepievienotos. Piebilstot: katra saime maksā par sevi.
Bet smalka restorāna apmeklējums maksā dārgi un ģimenes budžetā tas
var nebūt plānots.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: