Jaunie pedagogu atalgojumi — manipulācija ar skaitļiem un nosaukumiem 06.09.2016

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Publiskajā telpā pēdējās nedēļās tiek plaši apspriests jaunais pedagogu atalgojums. Ja pamatskolas un vidusskolas pasniedzējiem tas ir skaidrs — sākot no septembra, tie būs 680 eiro par slodzi (30 stundas), tad pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) pedagogiem vērojamas vairākas neskaidrības.
Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps vēlas, lai, sākot jauno mācību gadu, atalgojums tiktu paaugstināts arī profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas un sporta) skolu pedagogiem, jo jaunajā modelī ir norādīts, ka valsts šiem skolotājiem lielāku samaksu ieviesīs tikai ar nākamā gada janvāri. Pašlaik viņi saņem 420 eiro.
«Vērsīsimies Talsu novada domē ar vienotu paketi — par jauno atalgojumu profesionālās ievirzes un pirmsskolas izglītības iestādēs. Šobrīd gatavojamies, lai ar visiem jautājumiem vērstos pie deputātiem. To plānots paveikt septembrī,» norāda U. Katlaps. Ministru kabineta noteikumi pieņemti jūlijā, bet skolas pašas varēja sākt gatavoties tikai augusta beigās, tāpēc pašlaik izglītības iestādes aktīvi veic aprēķinus, kādā veidā organizēt darbu.
«PII pedagogu atalgojumam
ir jābūt vienā līmenī — gan piecu un sešgadīgo bērnu apmācībā, gan pārējo pirmsskolas bērnu apmācības pedagogiem, kādu īpaši neizceļot. Kopējā PII pasniedzēja slodze varētu nebūt vesela. Saku «varētu», jo pašlaik pie tā strādājam un domājam, kā tas izskatīsies. Viens no variantiem varētu būt, ka pedagogam mazākā slodze ir 0,83, kas tiek apmaksāta ar slodzes algas likmi 620 eiro. Un 0,83 nenozīmē, ka reāli tiek samazināta slodze. Līdz šim gandrīz visi bērnudārzi strādā 12 stundas, kas nozīmē katrai audzinātājai sešas stundas. Piecās dienās tas sastāda 30 darba kontaktstundas, kas līdz šī gada 1. septembrim nozīmēja vienu slodzi. Tagad 0,83 šajā stundu izteiksmē ir tās pašas 30 stundas, jo jaunie noteikumi nosaka, ka vesela slodze ir 40 darba stundas nedēļā (36 kontaktstundas un četras gatavošanās). Kādreiz ministrija par to nerunāja. Ja pašvaldībā noteiksim, ka pedagogam būs jāstrādā pilna slodze, tas, protams, būtu labi. Tas arī nozīmētu: katru dienu divas stundas audzinātāju darbi pārklātos,» skaidro U. Katlaps. Tomēr šādu scenāriju, visticamāk, varēšot paveikt bērnudārzos, kur bērnu skaits grupiņā ir aptuveni 23—24. Mazo grupiņu audzinātājām varētu palikt jau esošās 30 stundas, vai arī censties paaugstināt līdz 33. Tomēr — nekas vēl nav nolemts, jo izglītības pārvaldē pie tā pašlaik strādā.
Valsts, sākot no 1. septembra, apmaksās algu piecu un sešgadīgo bērnu grupiņu audzinātāju darbu, nosakot samaksu 620 eiro par slodzi, savukārt no nākamā gada 1. septembra tie būs 680 eiro. Līdz ar to lielākā daļa pašvaldību cenšas pielīdzināties valsts samaksai.
«Sāpīgi ir tas, ka publiskajā telpā runājam slodzēs, kas neatbilst vienotām normām. Katram ir citādāks stundu skaits, apzīmējot savu darbu kā veselu slodzi. Dažiem tās ir 40, citiem 30 stundas. Tādējādi rodas pārpratumi un dažreiz arī nepareizi secinājumi,» skaidro pārvaldes vadītājs.
«Manuprāt, tas ir populistiski
un sasteigti jautāt pašvaldībām, vai tiks paaugstinātas pedagogu algas tikai mēnesi pēc lēmuma pieņemšanas un pusmēnesi pirms skolas sākuma, kad patiesībā lielai daļai pašvaldību nav liekas naudas neizmērojamos daudzumos. Tas, ko citas pašvaldības pašlaik paziņojušas, manuprāt, ir labās gribas parādīšana, nevis ar domes lēmumu pieņemts fakts,» uzskata U. Katlaps.
Labā ziņa — sākot no šī gada 1. septembra, algu 680 eiro apmērā saņems sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu pedagogi. To par slodzi (30 stundas, izņemot bibliotekārus un vadību, kuriem 40 stundas) apmaksās valsts.
Savukārt profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas un sporta) skolu pasniedzējiem valsts lēmusi algas paaugstināt no nākamā gada 1. janvāra — 680 eiro par slodzi (30 stundas, līdz šim — 21). «Mēs centīsimies, un es ceru, ka būs atbalsts no pašvaldības un deputātiem algu viņiem paaugstināt jau no 1. septembra, maksājot par pašlaik spēkā esošo 21 stundas slodzi 476 eiro, kas nozīmē, ka par 30 stundām saņemtu tos pašus 680 eiro,» skaidro U. Katlaps. Atalgojums no valsts puses neesot paaugstināts jau no 1. septembra Izglītības un Kultūras ministrijas nesaprašanās un neizlēmības dēļ.
Pašvaldībai jaunais pedagogu samaksas modelis
prasa lielus papildu līdzekļus. «Man nav pieņemami, ka valsts pārstāvji pašlaik teic, ka slikti rīkojas tās pašvaldības, kuras nepaaugstina atalgojumu. Valsts pārstāvji lēmumu pieņēma gada vidū, bet pašvaldības gada budžets, protams, sen jau ir saplānots. Kā pašvaldības varēja zināt, ka jau vairāk nekā divus gadus apspriestais pedagogu atalgojuma modelis tomēr pēkšņi tiks apstiprināts?» pārdomās dalās U. Katlaps. Viņš situāciju salīdzina ar ģimenes budžetu, kur saimes locekļi savā starpā vienojas un plāno, kā tiks iztērēta nauda. Pēkšņi ierodas kaimiņš, kurš aicina doties uz restorānu un norāda, ka nebūtu pieklājīgi, ja visa ģimene nepievienotos. Piebilstot: katra saime maksā par sevi. Bet smalka restorāna apmeklējums maksā dārgi un ģimenes budžetā tas var nebūt plānots.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: