Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
 
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Jebkurš ceļš pēc laika ir jāatjauno 25.09.2018

Guntars Tenne

Lai gan dzimis senajā Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā un uzaudzis blakus slavenajai Rundāles pilij, garāko līdzšinējās dzīves posmu ceļu būves inženieris Arnis Drengers pavadījis vairāku pakalnu un divu ezeru apveltītajos Talsos.
Šeit viņš pārcēlies uz dzīvi pēc Kazahijā aizvadītā dienesta 1975. gadā. Taisnību sakot, tas noticis kādas Talsu meitenes Rudītes dēļ, kuru iepazinis vēl pirms dienesta padomju armijā un ar ko kopā pavadīti 40 gadi, tāpēc šogad svinama kopdzīves jubileja. Ģimenē izaudzināti divi dēli un meitas, bet šobrīd viņš ir vectēvs četriem mazbērniem. Gandrīz visu darba mūžu pavadījis vēl jaunībā izvēlētājā specialitātē, turklāt pirms sešiem gadiem, pateicoties Arņa ierosmei un uzņēmībai, Talsi ieguvuši vienu no viskvalitatīvāk renovētajiem daudzdzīvokļu namiem Dundagas ielā 16, kas savulaik, 2012. gadā, pat izvirzīts valsts mēroga konkursam. Tagad viņš ir šī glīti sapostā 52 dzīvokļu nama valdes priekšsēdētājs, kura kompetencē ietilpst dažādu jautājumu risināšana.
Studijas un dienests
Nācis pasaulē sagādes kantora strādnieka un mājsaimnieces ģimenē, pēc Rundālē aizvadītās bērnības turpat līdzās aristokrātisko spožumu palēnām atgūstošajai Kurzemes hercogu rezidencei, Arnis kopā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz Jelgavu un uzsācis mācības pilsētas 2. vidusskolā. 1968. gadā jaunietis šo skolu pabeidzis, iegūstot vidējo izglītību un turpinot studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur 1973. gadā ieguvis ceļu būves inženiera specialitāti. Pēc tam sekojuši divi dienesta gadi padomju armijā, kas aizvadīti tālu no dzimtenes — Kazahijā pie Ķīnas robežas. Par šo laiku šodien vēsta vairāki melnbalti fotouzņēmumi ģimenes albumā — vispirms no virsnieku kursiem Klogā, tepat kaimiņos Igaunijā, bet vēlāk Aktogai, kur dienests atbilstoši izvēlētajai specialitātei bijis saistīts ar asfaltbetona rūpnīcu. Tur bez Arņa tika norīkoti vēl divi ceļu būves speciālisti no tās pašas fakultātes, kuru zināšanas PSRS armijnieki labprāt izmantojuši. Tur viņš iepazinies ar vairākiem no Lietuvas un tagadējās Sanktpēterburgas (toreiz Ļeņingradas) iesauktiem virsniekiem, ar kuriem kopā izbaudīti šīs tālīnās zemes nepierastie dabas apstākļi un īpatnības — gan 40 grādu liels sals, gan arī ap 40 grādu svelme. Lai ziemā nenosaltu, nācies staigāt aitādas kažokā, bet vasarā varēja iebrist seklajā un siltajā Balkaša ezerā, kur otru krastu nav varēts saskatīt, gluži kā jūrā.
Darba gaitas un ģimene
No malas raugoties, var šķist, ka viss Arņa dzīvē nokārtojies pats no sevis, turklāt necerēti veiksmīgi. Tikko atgriezies no dienesta, viņš īsu brīdi apmeties pie vecākiem Rīgā, bet tad saņēmis darba piedāvājumu trešajā ceļu būves rajonā un pārcēlies uz Talsiem. Tolaik, kā padomijā ierasts, visi uzņēmumi bija stingri centralizēti, un, kad Arnis bijušajam pasniedzējam, kurš atradies vadošā amatā ceļu sistēmā, pajautājis par darba iespējām Talsu pusē, viņš atbildējis, ka tiešām vajadzīgi kadri. Tā Arnis uzsācis inženiera darba gaitas, vēlāk bijis vecākais inženieris. Toreiz, 70. gadu vidū, Talsos trūka dzīvokļu, nebija uzcelts tik daudz dzīvojamo ēku kā pašreiz, un viņš sākumā kopā ar sievu mitinājies nelielā istabiņā tagadējā Brīvības ielā, kur atradušās uzņēmuma kopmītnes. Pēc trim gadiem uzņēmums piešķīris lielāku dzīvokli, jo pakāpeniski pieaudzis ģimenes locekļu skaits — cits pēc cita pasaulē nāca divi dēli un divas meitas, kas tagad visi jau pieauguši, dzīvo Rīgā vai Pierīgā, kur arī strādā, un Latviju pretēji daudziem vienaudžiem nav pametuši, visi pabeiguši augstskolas un atraduši šeit labu darbu. Dēls Andis ir viens no pirmajiem Ventspils augstskolas absolventiem, savukārt pārējie pabeiguši Rīgas Tehnisko universitāti. Jaunākā meita Monta ir arhitekte un jau vairākus gadus strādā Rīgā par dizaineri kādā nelielā firmā. «Starp citu — viņas diplomdarbs bija Talsu tirgus renovācijas projekts. Tolaik Talsos tikko bija noslēdzies konkurss par pilsētas tirgus perspektīvo izskatu, un viņa tam piedāvājusi savu risinājumu. Tiesa, tas nav realizēts, jo bijis pārlieku dārgs, un to īstenot neparedz arī pašreizējā pilsētas vadība. Arī šai konkursā uzvarējušajam projektam nepieciešamas prāvas investīcijas, taču, vai tām būs atdeve, joprojām ir neatbildēts jautājums. Kā liecina pēdējā publiskotā informācija, pilsētas dome plāno īstenot citādu variantu — it kā samazinātā apjomā, bet Montai bija pavisam cits projekts,» stāsta Arnis. Viņaprāt, vislabāk būtu atjaunot to pašu ēku, uzlabot jumtu, nomainīt logus, iekšpusē izveidot elektroinstalāciju, ierīkot gaisa kondicionierus, nodrošināt, lai ēkā atrastos galdi un grīda, sakārtot apkārtni. Ezera ielas pusē esošais laukums pie tirgus paviljona būtu jānobruģē un ar to arī, pilnīgi iespējams, pietiktu. Tiesa, tirgus ir fiziski nolietojies, jo stāv šeit jau vairākus gadu desmitus.
Vērienīgākie projekti ceļu būvē
Tolaik, kad Arnis sācis darboties ceļu būvē, tikko uzsākta Talsu—Stendes un Rīgas—Ventspils krustojuma izbūve, kuru nodeva ekspluatācijā 1979. gadā. Pirms dažiem gadiem notikusi tā renovācija, tas izbūvēts pilnīgi no jauna, turklāt pārbūvēts arī Talsu—Stendes ceļš, ieguldot milzīgus līdzekļus, lai gan ceļam nebija nekādu manāmu iesēdumu. Tas, kopumā ņemot, izvērties pārlieku dārgā procesā, ko bija iespējams paveikt krietni lētāk, panākot to pašu efektu. Varbūt pilnīgi pietiktu ar ceļa segas demontāžu, asfaltbetona kārtas nofrēzēšanu un jauna seguma uzlikšanu, turklāt veloceliņa barjeru uz lauka pusi pat varēja nelikt. Tas viss, kā rakstīts presē, izmaksājis milzu summu — 12 miljonus eiro. Varbūt pusi no tās varēja ietaupīt un ieguldīt Dundagas ceļa atjaunošanā, ko pabeidza būvēt vēl 1976. gadā. Šim 35 kilometru garajam ceļam kopš tā laika nav veikts nopietnāks remonts, izlīdzoties vien ar bedrīšu labošanu.
Jautāts, kurš ceļš šobrīd Latvijā vispirms prasās atjaunojams, Arnis atbild, ka tāds varētu būt ceļš uz Sloku, turklāt būtu labi, ja ceļš no Stendes līdz Mērsragam tiktu asfaltēts. Jo īpaši tālab, ka pašreiz to izmanto vairāk, braucot cauri Vandzenei, tādējādi veicot nelielu līkumu. Laucienas pagastā ražo šķeldu, transportējot to pa grantētu ceļu ar kravas automašīnām, kas nav visai labi, jo rada putekļus. Taču kopumā ceļi ap Talsiem, pēc Arņa domām, atrodas samērā labā stāvoklī. Lai gan ceļu būves tehnoloģijas agrāk un tagad būtiski neatšķiras, ceļiniekiem tagad ir pieejami precīzāki materiāli, turklāt asfaltbetonam pēdējos gados pievieno īpašas piedevas, kas uzlabo tā izturību. Tās izmanto ceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti, piemēram, Rīga—Ventspils, arī Talsu—Stendes ceļa izbūvē tās tikušas pielietotas. Tiesa, Latvijā ražotās šķembas nav īpaši izturīgas, lai gan arī tās izmanto, piemēram, no Kalnciema un Pļaviņu karjeriem. Jebkuram ceļam, lai kāds tas būtu, pēc piecu vai sešu gadu intensīvas izmantošanas ir jāveic virskārtas atjaunošana. Taču pie mums tas dažkārt nenotiek pat vairākus gadu desmitus. Viens no iemesliem acīmredzot ir līdzekļu trūkums, ko pietiekamā apjomā neatvēl valdība. Vissliktākie ceļi šobrīd ir Latgales pusē, kur tos nereti devušies renovēt arī uzņēmumi no Kurzemes, tai skaitā ceļu būves uzņēmums «Talce», kas atrodas SIA «Saldus ceļinieks» sastāvā. Viņi ir atjaunojuši ceļus pie Ludzas un Jēkabpils, pārsvarā Latvijas pierobežā, lai būtu iespējams uzturēt ekonomiskos sakarus.
No valsts uzņēmumiem par privātfirmām
Arī trešais ceļu būves rajons Stendes ielā 8, kur Arnis tālajā 1975. gadā uzsāka darba gaitas, jau pārtapis par SIA «Talce», ko privātuzņēmumu veidošanas laikā izveidoja ap 40 cilvēku no trešā ceļu būves rajona, pamazām pārņemot visu valsts uzņēmuma darbību, kļūstot par tā īpašniekiem. Tagad vairums no tiem savus īpašumus jau pārdevuši citiem, tai skaitā «Saldus ceļiniekam», bet arī tas, cik Arnis dzirdējis, vairs nepastāvot, bet agrākie īpašnieki pārtapuši par līdzdalībniekiem, jo uzņēmumu pārpirkuši ārzemnieki. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī ceļu būves uzņēmumu «Šlokenbeka», kas sākotnēji pārtapis par SIA, pēcāk to ieguvuši vācieši, no kuriem uzņēmumu pārpirkuši austrieši, pārveidojot par firmu «Strabak». Arnis atceras, ka agrāk, padomju laikā, ceļu būves uzņēmumi savā starpā vairāk draudzējās, nevis strīdējās vai savstarpēji konkurēja, kā tas dažkārt notiek tagad. Koleģiālas attiecības tādējādi krietni vien gājušas mazumā, kopēji pasākumi tikpat kā nenotiek. Pa retam tiek organizēti ceļu tūristu salidojumi, tomēr arī tie kļūst ar katru reizi bālāki. Tagad, lai konkursos iegūtu darbu objektus, kaimiņš spiests cīnīties ar kaimiņu — kurš spēs piedāvāt vislētāko vai optimālāko cenu.
Par autobāņiem un maksas ceļiem
Arnis uzskata, ka ierīkot autobāņus, kā Vācijā un citās Eiropas valstīs, Latvijai būtu pārlieku sālīts prieks. Pie mums arī nav tik lielu attālumu, lai tādus ierīkotu. Jāņem vērā, ka pie ceļiem Latvijā izveidojušās daudzas apdzīvotas vietas, taču nobraukšana no autobāņa nebūs iespējama pēc kilometra vai diviem. Līdzīgi kā Itālijā, kur viņam iznācis būt, nobrauktuve no autobāņa bijusi tikai pēc desmit kilometriem. Tiesa, braukšanas ātrums tur ir ievērojami lielāks — no 90 līdz 140 kilometriem stundā, un kaut ko līdzīgu pie mums veido Rīgas—Siguldas—Sēnītes virzienā, tomēr Arnis nedomā, ka tur iznāks autobānis.
Ceļu stāvoklis Latvijā
Ceļu atjaunošana joprojām notiek, lai gan bija periods, kad ar to renovāciju neveicās īpaši labi. Arnis dzirdējis runājam, ka drīz sagaidāms ceļu atjaunošanas apsīkums, jo pietrūkšot finansējuma. Taisnība, tas nemaksā lēti, jo materiālus ieved no ārzemēm, strādniekiem jāmaksā arvien prāvāks atalgojums, tehnika arī nav lēta. Reizēm gan televīzijā redzēts, cik bēdīgā stāvoklī nonācis viens otrs lauku ceļš Zemgalē un tepat Kurzemē pie Liepājas, turklāt pa šiem mazajiem, ar grants segumu klātajiem ceļiem tiek pārvadāti skolēni. Šie ceļi, īpaši pavasaros, slodzi vairs nespēj izturēt. Arnis domā, ka tie arī nav tikuši paredzēti tik lielai slodzei, ņemot vērā, kāda tehnika tagad ir mūsu lauksaimniekiem un jo sevišķi mežsaimniekiem, kuri pa šiem ceļiem no mežiem nereti izved kokmateriālus. «Padomju laikā nebija tik smaga kravas transporta — 50 tonnas un vairāk, toreiz nozāģētos kokus transportēja visā to garumā, bet tagad sazāģētus pēc garumiem, precīzi sastrādātus, pamatīgi piekraujot kravas mašīnas. Tāpēc par Eiropas līdzekļiem renovēto ceļu ekspluatācijas noteikumos ierakstīts, ka ik pēc pieciem vai sešiem gadiem jāatjauno to asfaltbetona virskārta,» skaidro Arnis.
«Bez tam jāņem vērā, ka Latvijā pēc statistikas ir viena no lielākajām ceļu kilometrāžām Eiropā uz 100 iedzīvotājiem. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem tā ir aptuveni uz pusi mazāka. Pie mums ceļi ved uz daudzajām viensētām, kaut arī daļa no tām vairs nav apdzīvotas. Varētu vēlēties, lai mums būtu mazāk balto lielceļu, kas Latvijai vēsturiski nākuši mantojumā. Agrāk, kad pa tiem pārvietojās zirgu pajūgi, problēmu bija mazāk, taču tagad, braucot ar automašīnām, diskomfortu sagādā putekļi. Tas nav patīkami, īpaši cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā. Tāpēc arī pilsētās šādus ceļus cenšas aizstāt ja ne ar asfaltētiem, tad vismaz bituminizētiem, ar šķembām un emulsiju apstrādātiem segumiem, kas iedzīvotājiem rada labākus sadzīves apstākļus,» pauž Arnis.
Ceļu būve — sezonas darbs
Vaicāts, kāpēc izvēlējies tieši ceļinieka profesiju, Arnis atbild, ka, pēc vidusskolas beigšanas apmeklējot Rīgas Tehnisko universitāti, citu piedāvāto specialitāšu vidū īpaši ieinteresējusi satiksmes ceļu inženiera profesija. Varbūt tāpēc, ka, ejot uz skolu, diendienā redzēts, kā uz ceļiem notiek būvdarbi. Viņš piekrīt, ka ierindas strādniekiem, protams, nav viegli, jo jāstrādā jebkuros laika apstākļos. «Tagad tas vairāk ir sezonas darbs, turpretī agrāk ceļinieki strādāja cauru gadu. Vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī veica zemes vai grants šķembu segas izbūvi, tā dēvētos zemes darbus, bet vasarā — segas būvi. Tagad gan strādā tikai pavasarī, vasarā un rudenī, kam seko pārtraukums. Tiesa, tas vairāk saistīts ar to, ka tolaik ceļus pamatā izbūvēja no jauna, kam bija nepieciešami lieli zemes darbu apjomi, ko veica arī ziemas apstākļos. Ceļu tika būvēts daudz, kā arī tie tika iztaisnoti, lai būtu mazāk līkumu. Tolaik neskatījās, vai zeme pieder kolhozam vai sovhozam, projektētāji aprēķināja optimālo ceļa izbūves vietu, un sākās būvniecība. Tagad gan varētu rasties problēmas, atpērkot zemi no īpašniekiem, ko izjūt jau pašreiz, un tas prasa ievērojamus līdzekļus. Tomēr nozarē aizvien trūkst darbinieku, un ceļiniekiem ir grūtības ar kadru nokomplektēšanu, jo tas ir sezonas darbs. Ziemā darba nav, bet cilvēki vēlas regulāri saņemt ienākumus. Lielie ceļi tiek uzturēti un atjaunoti, bet gribētos, lai arī vietējiem ceļiem pievērstu lielāku vērību,» spriež Arnis.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----