Kā aizsargāt zaļo zonu daudzdzīvokļu māju pagalmos? 27.02.2015
Pavasaris ir gadalaiks, kad pēc sniega nokušanas daudzdzīvokļu māju pagalmos skatam paveras dažādas nebūšanas. Zāliena izbraukāšana un transporta līdzekļu novietošana tajā diemžēl ir ierasta. Kā un vai ar to iespējams cīnīties un ierobežot?
Ja ziemā sniega sega vēl nosedz dažādas nebūšanas,
tad līdz ar pavasara lietavām skatam atklājas izbraukāts zāliens un nereti arī apstādījuma dobes. Tas tāpēc, ka netrūkst tādu, kuri savus spēkratus regulāri cenšas novietot pēc iespējas tuvāk daudzdzīvokļu ēku logiem un ieejai. Tāpat daļa vainas jāuzņemas arī nemākulīgajiem un nekaunīgajiem vadītājiem, kuri transporta līdzekļus novieto tā, ka citas automašīnas pagalmos tām netiek garām. Kamēr daļai iedzīvotāju tas šķiet mazsvarīgi, citiem tomēr rūp pagalma un apkārtējās vides sakoptība.
«Skats paveras kā lauku sētā. Trūkst vēl cūkas, kas pa dubļu vagām rokas!» sašutis ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs par A. Pumpura ielas 2, 1905. gada ielas 13 un Raiņa ielas 12 pagalmu. «Ja Rīgā kāds atstājis mašīnu zālienā, tiek sastādīts protokols, taču Talsos pašvaldības policija ir visai bezspēcīga,» novērojis iedzīvotājs, kurš darba dienas aizvada galvaspilsētā.
Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds atzīst, ka Talsu novada saistošajos noteikumos vairs nav regulējuma, kas atļautu sodīt zāliena postītājus. «Kādreiz saistošajos noteikumos bija paredzēts, ka automašīnu nedrīkst turēt ne pagalma zaļajā zonā, ne apstādījumos, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šo normu lika izņemt. Pamatojums bija, ka it kā ceļu satiksmes noteikumos un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir speciāli paredzētas likuma normas, kas regulē šāda veida pārkāpumus. Patiesībā nekāds punkts par zālienu tur nav iekļauts!» teic M. Grīnvalds. Savukārt vairāku citu pašvaldību saistošajos noteikumos regulējums ir joprojām. To apstiprina arī pašvaldības policijas priekšnieks. Viņš atzīst, ka Talsu novadā policisti tāpēc spiesti piemērot sodus, atsaucoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu un ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. M. Grīnvalds atklāj: kādam vainīgajam uzlikts 40 eiro naudas sods, taču tas uzsācis tiesvedības procesu.
«Talsu novada pašvaldības vadība ir informēta, ka likuma normu par pagalmiem vajadzētu atjaunot,» skaidro M. Grīnvalds. Talsu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Normunds Tropiņš piekrīt, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāvienojas, vai saistošajos noteikumos atgriezt regulējumu, kas aizliedz automašīnu novietošanu zaļajā zonā, vai ne. «Iekļaut kādu punktu saistošajos noteikumos nav sarežģīti. To var paveikt aptuveni pusotra, divu mēnešu laikā. Ir jāveic izmaiņas saistošajos noteikumos un jāaizsūta uz VARAM izskatīšanai. Ja ministrijā grozījumus akceptē, tad tie stājas spēkā. Uzskatu: ja to var izdarīt, tad šāds ieraksts saistošajos noteikumos noteikti būtu lietderīgs,» pārliecināts ir N. Tropiņš.
Šobrīd Talsu novada saistošie noteikumi paredz, ka visi apstādījumi Talsu novada teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājams novada apstādījumu fonds. Pašvaldība, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atražošanu un aizsardzību. Savukārt par pagalmu, iekškvartālu un priekšdārzu teritorijām, kuras uzkopj sētnieki, ir atbildīgi namu apsaimniekotāji vai to īpašnieki.
Viens no Talsu pilsētas daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem ir SIA «Talsu namsaimnieks». Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bērziņš atzīst, ka problēma, kur novietot automašīnu, ir teju visos pilsētas daudzdzīvokļu ēku pagalmos. Lai katram apsaimniekotajam daudzdzīvokļu ēku pagalmam rastu risinājumu, apsekoti visi. Jau tuvākajā laikā Dundagas ielā 20 būs iedzīvotāju sapulce. «Top stāvlaukuma izbūves tāme. Kopā ar iedzīvotājiem izlemsim un vienosimies par labāko risinājumu,» atzīst SIA «Talsu namsaimnieks» uzkopšanas darbu vadītāja Liene Ziediņa. Uzņēmuma pārstāve teic, ka, lai samazinātu laukuma iekārtošanas izmaksas, netiks klāts ne asfalta segums, ne bruģakmens. Iespējamais risinājums varētu būt oļi, grants segums vai materiāls, kuru izmanto «bedrīšu lāpīšanai».
Citās pilsētās apsaimniekotājs, lai ierobežotu agresīvos braucējus, apstādījumus un zālienu ierobežo ar barjerām, metāla mietiem vai akmeņiem. Edgars Bērziņš ir pārliecināts, ka šāda metode neatrisina automašīnu novietošanas problēmu. Izstrādājot katras vietas konkrēto risinājumu, daudzviet apsaimniekotājs secinājis, ka pagalma māju pieguļošie zemes gabali pieder dažādiem īpašniekiem, kas sarežģī laukumu izbūvi. Šāda problēma ir arī A. Pumpura ielā 2, 1905. gada ielā 13 un Raiņa ielas 12 pagalmā. «Lai kaut ko izbūvētu, vajadzīga atļauja ne tikai no mājas iedzīvotājiem, bet arī zemes īpašniekiem. Tas ir komplicēti,» norāda E. Bērziņš.
Pieminētā pagalma māju iedzīvotājiem piedāvāts veikt izpēti, lai noskaidrotu, kurās vietās automašīnas tiek visvairāk novietotas, un veikt foto fiksāciju. Pēc tam namu apsaimniekotājam kopā ar iedzīvotājiem (51 procents no nama iedzīvotājiem — D. M.) jāizstrādā abām pusēm pieņemams risinājums. «Lai izskatīties pietiekami solīdi, neapgrūtinātu ikdienas uzturēšanu un ierobežotu transporta līdzekļu novietošanu,» uzskaita E. Bērziņš.
«Pagalms ir svarīgs, bet prioritāte ir mājas tehniskais stāvoklis,»
atzīst SIA «Talsu namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs. Ja nama iedzīvotāji vēl nav veikuši mājas renovāciju, tad laukuma izbūve, visticamāk, būs mazsvarīgāka, jo visu ierobežos finansiālās iespējas, tomēr gala lēmums ir jāpieņem iedzīvotājiem. «Šogad pašvaldība paredzējusi finansējumu pagalmu labiekārtošanai. Finansējums nav liels, taču varam sākt kaut vai ar nelieliem uzlabojumiem. Apsekosim visas problemātiskās vietas, shematiski sagatavosim priekšlikumus un informēsim māju pārstāvjus. Tālāk var rīkot sapulces vai iedzīvotāju aptaujas. Pirmais etaps ir visvieglākais, grūtākais ir atrast finansējumu. Ja tiek izsludināts konkurss, tad varam startēt. Protams, ja iedzīvotāji piekrīt, jo nedrīkstam viņiem uzspiest! Ja iedzīvotāji priekšlikumu akceptē, tad varam stāvlaukumu izbūvēt,» teic E. Bērziņš. Viņš prāto, ka, veicot pagalma labiekārtošanas darbus, svarīgi būtu risināt vēl kādu problēmu — sakārtot apgaismojumu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: