Kā «Brexit» ietekmēs uzņēmējdarbību? Kādas ir eksporta iespējas? Ārlietu ministrs diskutē ar uzņēmējiem 31.05.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Tweet

24. maijā Talsu novadā oficiālā vizītē ieradās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, lai tiktos ar Talsu novada pašvaldības vadību un Talsu Komersantu kluba biedriem. Sarunā ar uzņēmējiem tika uzsvērta ministrijas spēja palīdzēt investoru piesaistē un eksporta veicināšanā.
Tiekoties ar Talsu novada pašvaldības vadību, tika runāts par diviem jautājumu blokiem: sadarbību ar mūsu diasporas cilvēkiem, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā; kādu atbalstu ar vēstniecību starpniecību iespējams sniegt tirdzniecības saišu nostiprināšanā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Otrais jautājumu bloks būtisku lomu ieņēma arī sarunā ar Talsu Komersantu kluba (TKK) pārstāvjiem. Ministrs norādīja, ka ik gadu notiek Latvijas vēstnieku sanāksmes, šogad tās paredzētas oktobra sākumā. Tradicionāli tajās tiek organizēti konkrēti laiki, kad uzņēmēji, kuri izrādījuši interesi, var tikties ar dažādu valstu Latvijas vēstniekiem. Tāpat uzņēmēji aicināti sazināties ar ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļu, kas var palīdzēt dažādu jautājumu risināšanā. Reizi divos gados ministrija rīko Goda konsulu sanāksmes. Goda konsuli lielākoties ir latviešu uzņēmēji, kuri dzīvo un savu biznesu attīsta citās valstīs. «Viņiem ir tiesības pārstāvēt Latviju tur, kur nav vēstniecības, bet ne tikai, viņi ir arī valstīs, kurās ir vēstniecības, bet citos valsts reģionos. Viņi ir uzņēmēji, kas var palīdzēt gan nozaudētas pases gadījumā, gan atrisināt nepatikšanas, gan palīdzēt veidot sakarus. Bieži vien šie cilvēki jūs sapratīs labāk nekā viss diplomātiskais korpuss kopā, jo viņi zina, ko nozīmē praktiska uzņēmējdarbība,» atklāja E. Rinkēvičs. Ministrs norādīja, ka iespējamie sadarbības mehānismi ir dažādi.
Uzņēmēji izteica vēlmi uzzināt, kādas nozares pašlaik ir visperspektīvākās eksportam.
Līča valstis interesē lauksaimniecības produkcija, Apvienotie Arābu Emirāti interesējušies par piena produktiem. Liela interese ir par informācijas tehnoloģijām, par farmācijas rūpniecību, kokapstrādi, zivjrūpniecību. Pašlaik izjūtams, ka arābu valstu uzņēmēji sāk izrādīt interesi par iespējām investēt, piemēram, tūrisma objektos. Perspektīvs esot Irānas tirgus.
Komersanti norādīja, ka problemātisks ir darbaspēka jautājums,
jo cilvēki turpina izbraukt no valsts. Ministrs norādīja, ka migrācija, salīdzinot ar pēdējiem četriem gadiem, ir būtiski samazinājusies. Uzņēmēji gan tam nepiekrita, norādot, ka situācija uzlabojas tikai tādēļ, ka vairs nav kam izbraukt. Ministrs rosināja domāt par iespēju nodrošināt tādus darba ap­stākļus, lai cilvēki nebrauktu prom. TKK pārstāve Lienīte Skaraine atklāja, ka viena no problēmām ir ļoti dārgā valsts pārvalde, kuru uzņēmēji nespēj uzturēt.
Uzņēmēja aicināja dalīties ar piemēriem, kādas izmaiņas Latvija varētu pārņemt no citām valstīm. «Mēs nevaram pārņemt citu valstu modeļus, esam mēģinājuši to darīt, bet vienmēr esam ieskrējuši ar pieri sienā. Tas, kas strādā vienā valstī, citā nestrādā. Piekrītu Finanšu ministrijai — mums ir pārāk sarežģīta nodokļu politika un administrācija. Mums ir pamatīgs caurums veselības aprūpē, arī citās nozarēs, saprotu, ka, mazinot nodokļus, tikai to palielināsim. Cilvēki nebrauc prom tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Nav tāda ideāla valsts modeļa, kuru pārņemt. Salīdzinoši — birokrātija mums ir daudz mazāka nekā daudzās vecajās Eiropas Savienības valstīs,» skaidroja ministrs, kurš kā vienu no risinājumiem redz efektīvas elektroniskās pārvaldes izveidošanu. Viņš norādīja, ka Latvijā ir daudzas labas lietas, pie kurām esam pieraduši, tādēļ brīžiem nenovērtējam, taču neslēpa, ka nodokļu sistēma ir jāuzlabo.
Kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības
«Sākusies aktīva «Brexit» fāze. Esam vienojušies par mandātu starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju. Pēc diviem gadiem Lielbritānija vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai arī šos divus gadus nekas mūsu attiecībās nemainīsies, vai tā būtu sadarbība ekonomikā, tirdzniecībā vai mūsu cilvēku statuss, šobrīd skaidrs, ka pilnīgi saglabāt esošo ekonomisko attiecību modeli starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju neizdosies. Veidosies jaunas tirdzniecības formas, faktiski, Lielbritānijai aizejot no Eiropas Savienības, viens pret viens tirdzniecības modelis nebūs saglabājams,» skaidroja E. Rinkevičs. Kāds izskatīsies sadarbības modelis, atkarīgs no tā, cik veiksmīgi tiks risinātas sarunas. «Jo vairāk abas puses gatavojas sarunām, jo vairāk redzam, cik ļoti savstarpēji saistīta bijusi ekonomika. Faktiski, aizejot no vienotā tirgus, mēs nonākam pilnīgi jaunā situācijā, kur paši briti nevēlas darīt virkni lietu, kas viņiem bija jādara Eiropas Savienībā, un otrādi. Ir daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas teiks: ja esat prom, tad esat prom, mēs vairs neesam gatavi pieņemt jūs tieši tādus, kādi esat,» atklāja ministrs.
Ukraina un darbaspēks
«Kas attiecas uz bezvīzu režīmu, kas stāsies spēkā 11. jūnijā, gribu teikt, ka tā nav Ukrainas pievienošanās Šengenas zonai. Eiropas Savienības iedzīvotājiem šāda iespēja braukt bez vīzas ir labu laiku, bet ukraiņiem tā ir iespēja ierasties tūrisma braucienos līdz 90 dienām, bet, lai strādātu, studētu, viņiem jebkurā gadījumā ir jānokārto nepieciešamās atļaujas. Visi formalitāšu jautājumi paliek spēkā. Pamata ieguvējs no šī bezvīzu režīma ir ukraiņu biznesmenis, kurš brauc šeit kārtot jautājumus, kas skar biznesu, un tūrists, kurš ierodas uz nedēļu. Ja ir vēlme izmantot Ukrainas speciālistus vai darbaspēku, viss saglabājas esošā pozīcijā.
Bija arī jautājums par Krievijas sankcijām — šobrīd viss liecina, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz nākamā gada 31. janvārim. Formāla diskusija nav bijusi, bet jāteic, ka īpaša progresa Ukrainas austrumos nav, tieši otrādi — situācija vēl vairāk pasliktinājusies.
Uzņēmējiem nepatīk, ka politika krustojas ar ekonomiku, bet diemžēl tas, kas noticis pēdējā pusgada laikā, Krievijai atklāti jaucoties Francijas vēlēšanās, nerada situāciju, kurā attiecības varētu uzlaboties. Pieļauju, ka Minskas vienošanās izpildes formāts varētu paplašināties ar Ameriku. Eiropas Savienībā tiek par to runāts, bet, vai tas notiks, ir cits jautājums. Daudzi bija cerējuši, ka Krievijas un Amerikas attiecības uzlabosies pēc prezidenta Trampa ievēlēšanas, taču progresa nav. Mana personīgā prognoze ir tāda, ka sankcijas bez īpašām diskusijām tiks pagarinātas līdz 31. janvārim — tās netiks ne paplašinātas, ne padziļinātas,» skaidroja ministrs.
Diskusijā uzņēmēji pieskārās arī jautājumam par Eiropas Savienības finansējumu. Ārlietu ministrs norādīja, ka arī pēc 2020. gada Eiropas Savienības fondu nauda būs pieejama, bet daudz mazākos apmēros.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: