Kā «Brexit» ietekmēs uzņēmējdarbību? Kādas ir eksporta iespējas? Ārlietu ministrs diskutē ar uzņēmējiem 31.05.2017


24. maijā Talsu novadā oficiālā vizītē ieradās ārlietu
ministrs Edgars Rinkēvičs, lai tiktos ar Talsu novada pašvaldības
vadību un Talsu Komersantu kluba biedriem. Sarunā ar uzņēmējiem
tika uzsvērta ministrijas spēja palīdzēt investoru piesaistē un
eksporta veicināšanā.
Tiekoties ar Talsu novada pašvaldības vadību, tika runāts par
diviem jautājumu blokiem: sadarbību ar mūsu diasporas cilvēkiem,
kas dzīvo un strādā Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā; kādu atbalstu ar
vēstniecību starpniecību iespējams sniegt tirdzniecības saišu
nostiprināšanā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Otrais jautājumu
bloks būtisku lomu ieņēma arī sarunā ar Talsu Komersantu kluba
(TKK) pārstāvjiem. Ministrs norādīja, ka ik gadu notiek Latvijas
vēstnieku sanāksmes, šogad tās paredzētas oktobra sākumā.
Tradicionāli tajās tiek organizēti konkrēti laiki, kad uzņēmēji,
kuri izrādījuši interesi, var tikties ar dažādu valstu Latvijas
vēstniekiem. Tāpat uzņēmēji aicināti sazināties ar ārējo ekonomisko
sakaru veicināšanas nodaļu, kas var palīdzēt dažādu jautājumu
risināšanā. Reizi divos gados ministrija rīko Goda konsulu
sanāksmes. Goda konsuli lielākoties ir latviešu uzņēmēji, kuri
dzīvo un savu biznesu attīsta citās valstīs. «Viņiem ir tiesības
pārstāvēt Latviju tur, kur nav vēstniecības, bet ne tikai, viņi ir
arī valstīs, kurās ir vēstniecības, bet citos valsts reģionos. Viņi
ir uzņēmēji, kas var palīdzēt gan nozaudētas pases gadījumā, gan
atrisināt nepatikšanas, gan palīdzēt veidot sakarus. Bieži vien šie
cilvēki jūs sapratīs labāk nekā viss diplomātiskais korpuss kopā,
jo viņi zina, ko nozīmē praktiska uzņēmējdarbība,» atklāja
E. Rinkēvičs. Ministrs norādīja, ka iespējamie sadarbības
mehānismi ir dažādi.
Uzņēmēji izteica vēlmi uzzināt, kādas nozares pašlaik ir
visperspektīvākās eksportam.
Līča valstis interesē lauksaimniecības produkcija, Apvienotie Arābu
Emirāti interesējušies par piena produktiem. Liela interese ir par
informācijas tehnoloģijām, par farmācijas rūpniecību, kokapstrādi,
zivjrūpniecību. Pašlaik izjūtams, ka arābu valstu uzņēmēji sāk
izrādīt interesi par iespējām investēt, piemēram, tūrisma objektos.
Perspektīvs esot Irānas tirgus.
Komersanti norādīja, ka problemātisks ir darbaspēka
jautājums,
jo cilvēki turpina izbraukt no valsts. Ministrs norādīja, ka
migrācija, salīdzinot ar pēdējiem četriem gadiem, ir būtiski
samazinājusies. Uzņēmēji gan tam nepiekrita, norādot, ka situācija
uzlabojas tikai tādēļ, ka vairs nav kam izbraukt. Ministrs rosināja
domāt par iespēju nodrošināt tādus darba apstākļus, lai cilvēki
nebrauktu prom. TKK pārstāve Lienīte Skaraine atklāja, ka viena no
problēmām ir ļoti dārgā valsts pārvalde, kuru uzņēmēji nespēj
uzturēt.
Uzņēmēja aicināja dalīties ar piemēriem, kādas izmaiņas Latvija
varētu pārņemt no citām valstīm. «Mēs nevaram pārņemt citu valstu
modeļus, esam mēģinājuši to darīt, bet vienmēr esam ieskrējuši ar
pieri sienā. Tas, kas strādā vienā valstī, citā nestrādā. Piekrītu
Finanšu ministrijai — mums ir pārāk sarežģīta nodokļu politika
un administrācija. Mums ir pamatīgs caurums veselības aprūpē, arī
citās nozarēs, saprotu, ka, mazinot nodokļus, tikai to
palielināsim. Cilvēki nebrauc prom tikai ekonomisku apsvērumu dēļ.
Nav tāda ideāla valsts modeļa, kuru pārņemt. Salīdzinoši —
birokrātija mums ir daudz mazāka nekā daudzās vecajās Eiropas
Savienības valstīs,» skaidroja ministrs, kurš kā vienu no
risinājumiem redz efektīvas elektroniskās pārvaldes izveidošanu.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir daudzas labas lietas, pie kurām esam
pieraduši, tādēļ brīžiem nenovērtējam, taču neslēpa, ka nodokļu
sistēma ir jāuzlabo.
Kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas
Savienības
«Sākusies aktīva «Brexit» fāze. Esam vienojušies par mandātu starp
Eiropas Savienību un Lielbritāniju. Pēc diviem gadiem Lielbritānija
vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai arī šos divus gadus
nekas mūsu attiecībās nemainīsies, vai tā būtu sadarbība ekonomikā,
tirdzniecībā vai mūsu cilvēku statuss, šobrīd skaidrs, ka pilnīgi
saglabāt esošo ekonomisko attiecību modeli starp Eiropas Savienību
un Lielbritāniju neizdosies. Veidosies jaunas tirdzniecības formas,
faktiski, Lielbritānijai aizejot no Eiropas Savienības, viens pret
viens tirdzniecības modelis nebūs saglabājams,» skaidroja
E. Rinkevičs. Kāds izskatīsies sadarbības modelis, atkarīgs no
tā, cik veiksmīgi tiks risinātas sarunas. «Jo vairāk abas puses
gatavojas sarunām, jo vairāk redzam, cik ļoti savstarpēji saistīta
bijusi ekonomika. Faktiski, aizejot no vienotā tirgus, mēs nonākam
pilnīgi jaunā situācijā, kur paši briti nevēlas darīt virkni lietu,
kas viņiem bija jādara Eiropas Savienībā, un otrādi. Ir daudzas
Eiropas Savienības dalībvalstis, kas teiks: ja esat prom, tad esat
prom, mēs vairs neesam gatavi pieņemt jūs tieši tādus, kādi esat,»
atklāja ministrs.
Ukraina un darbaspēks
«Kas attiecas uz bezvīzu režīmu, kas stāsies spēkā 11. jūnijā,
gribu teikt, ka tā nav Ukrainas pievienošanās Šengenas zonai.
Eiropas Savienības iedzīvotājiem šāda iespēja braukt bez vīzas ir
labu laiku, bet ukraiņiem tā ir iespēja ierasties tūrisma
braucienos līdz 90 dienām, bet, lai strādātu, studētu, viņiem
jebkurā gadījumā ir jānokārto nepieciešamās atļaujas. Visi
formalitāšu jautājumi paliek spēkā. Pamata ieguvējs no šī bezvīzu
režīma ir ukraiņu biznesmenis, kurš brauc šeit kārtot jautājumus,
kas skar biznesu, un tūrists, kurš ierodas uz nedēļu. Ja ir vēlme
izmantot Ukrainas speciālistus vai darbaspēku, viss saglabājas
esošā pozīcijā.
Bija arī jautājums par Krievijas sankcijām — šobrīd viss
liecina, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz nākamā gada
31. janvārim. Formāla diskusija nav bijusi, bet jāteic, ka
īpaša progresa Ukrainas austrumos nav, tieši otrādi —
situācija vēl vairāk pasliktinājusies.
Uzņēmējiem nepatīk, ka politika krustojas ar ekonomiku, bet diemžēl
tas, kas noticis pēdējā pusgada laikā, Krievijai atklāti jaucoties
Francijas vēlēšanās, nerada situāciju, kurā attiecības varētu
uzlaboties. Pieļauju, ka Minskas vienošanās izpildes formāts varētu
paplašināties ar Ameriku. Eiropas Savienībā tiek par to runāts,
bet, vai tas notiks, ir cits jautājums. Daudzi bija cerējuši, ka
Krievijas un Amerikas attiecības uzlabosies pēc prezidenta Trampa
ievēlēšanas, taču progresa nav. Mana personīgā prognoze ir tāda, ka
sankcijas bez īpašām diskusijām tiks pagarinātas līdz
31. janvārim — tās netiks ne paplašinātas, ne
padziļinātas,» skaidroja ministrs.
Diskusijā uzņēmēji pieskārās arī jautājumam par Eiropas Savienības
finansējumu. Ārlietu ministrs norādīja, ka arī pēc 2020. gada
Eiropas Savienības fondu nauda būs pieejama, bet daudz mazākos
apmēros.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: