Kā tikt pie jauna skeitparka? 25.09.2015


Otrdien, 22. septembrī, Talsu novada pašvaldības administrācijas
zālē notika diskusija par Talsu skeitparka tālāko attīstības
virzienu. Uz diskusiju bija sanākuši gan pašvaldības pārstāvji, gan
arī pulciņš jauniešu un viņu vecāki.
«Skeitparka vairs nav, jo bija nolietojies.
Pēc pēdējā ugunsgrēka tas vairs nebija droši ekspluatējams, tāpēc
pašvaldība vairs neuzņēmās atbildību un skeitparku demontēja,»
diskusijas sākumā sacīja Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts
Kalnbirze.
Skeitparku izbūvēja pirms vairākiem gadiem iniciatīvas grupa,
piesaistot vietējos sportistus un uzņēmējus. Gadu gaitā pašvaldība
centusies to atjaunot. Pēdējie darbi notika pērn, pēc tiem gan paši
skeitparka izmantotāji atzina, ka uzlabojumi veikti pavirši, kā
rezultātā, viņuprāt, nav sasniegts gaidītais mērķis.
Ģ. Kalnbirze norādīja, ka skeitparka nolietošanos veicinājusi
arī patvaļīga elementu pārvietošana. 28. augustā, kad zem vienas no
rampām bija izcēlies ugunsgrēks, pašvaldība veica konstrukciju
demontāžu, metāla detaļas un veselās plāksnes izvietojot
noliktavā.
«Diezin vai nākamgad būtu lietderīgi tās likt atpakaļ, tāpēc
vēlējāmies kopā ar jums izrunāt, lai noskaidrotu jūsu domas un
iezīmētu kopīgo virzienu — kā tikt pie jauna skeitparka, lai jums
būtu, kur pavadīt brīvo laiku. Mums ir būtisks jūsu viedoklis. Vai
skeitparks ir vajadzīgs, kādi ir jūsu argumenti?» vaicāja
Ģ. Kalnbirze.
Talsu novada bērnu un jauniešu centra (BJC) un skolēnu pašpārvalžu
un jauniešu organizāciju apvienība «TAS.ES» bija veikusi aptauju un
savākusi vairāk nekā 200 jauniešu parakstu, kuri atbalsta
skeitparka nepieciešamību Talsos.
Sanākušie jaunieši kā galveno argumentu, kāpēc skeitparkam Talsos
jābūt, minēja to, ka savām aktivitātēm tagad izmanto vietas, kas
nav piemērotas un drošas. «Ir svarīgi, lai aktīvā darbība nenotiek
ielās, bet gan speciāli izveidotā un piemērotā vietā,» viņi sacīja,
norādot, ka aizraušanās — BMX riteņbraukšana, skeitbords, ekstrēmā
skrituļošana un pārvietošanās ar skūteriem jauniešiem ir ļoti
iecienīta. Jaunieši novērojuši, ka lielākajā daļā Latvijas
attīstīto pilsētu skeitparki ir uzbūvēti, kā labāko piemēru minot
Ventspili. Tur ekstrēmo sporta veidu cienītāji savas aktivitātes
var izvērst gan gada siltajā, gan arī aukstajā sezonā. Zinātāji
sacīja, ka par drošību un sabiedrisko kārtību gādā pašvaldības
policija, kas seko līdzi arī, lai gados jaunākie braucēji lietotu
aizsargķiveres.
«Tas ir nožogots pašvaldības īpašums, kuram ir brīva pieeja,»
sacīja viens no diskusijas dalībniekiem Gundars Šmithens. Ģ.
Kalnbirze sanākušajiem sacīja, ka jālemj arī par skeitparka
atrašanās vietu, jo līdzšinējais laukums atrodas uz privātīpašnieka
zemes. Šobrīd asfaltēto laukumu, uz kura atradās skeitparks
pašvaldība nomā no privātīpašnieka. Nomas līgums beidzas 2016. gada
decembra beigās. Gada laikā nomas maksa ir ap 1000 eiro, taču
ziemas sezonā skeitparku tāpat nav iespējams izmantot. Talsu
pilsētas pārvaldes vadītājs skaidroja, ka attiecīgajā vietā
nepieciešams izveidot no jauna gan iežogojumu, gan apgaismojumu.
Tāpat pašvaldība finanšu līdzekļus tērē parka uzturēšanai —
labierīcībām un atkritumu savākšanai.
«Manuprāt, ieguldīt svešā īpašumā nav lietderīgi, tāpēc ir jāmeklē
cita vieta,» bilda Ģ. Kalnbirze. Kā iespējamos variantus
sanākušie pieminēja Talsu Valsts ģimnāzijas kādreizējo basketbola
laukumu un 2. vidusskolas kādreizējo stadionu.
Pirmais variants tika atzīts par nepiemērotu, jo atrodas pārāk tuvu
mācību un ārstniecības iestādei. «Ja kādreiz noorganizē kādu
lielāku pasākumu un atskaņo skaļu mūziku, tad būs neapmierināto,»
skaidroja G. Šmithens.
Savukārt domes deputāte Ilze Indriksone sacīja, ka no pilsētas
plānojuma viedokļa, nebūtu prātīgi jauniešu aktivitāšu vietu pārāk
attālināt no dzīves vietas. «Vēlos vakaros notiks pārvietošanās no
viena pilsētas gala uz otru. Manuprāt, tas nav labi. Uzskatu, ka
esošā skeitparka vieta ir ideāla, jo ir ļoti labi pārredzama un
pieejama. Ja skeitparku izvietos vietā, kas nav labi pārredzama, —
starp kokiem, ēkām —, tiks veicinātas darbības, kas nav vēlamas,»
uzsvēra I. Indriksone.
Ģ. Kalnbirze norādīja, ka, iespējams, labāk tomēr ieguldīt
vietā, kas ir pašvaldības īpašumā. Viņš piedāvāja zemes gabalu, kas
atrodas aiz skeitparka un stiepjas līdz pat Vilkmuižas ezeram.
«Starp bērnu laukumu un āra trenažieriem ir iespēja attīstīt jauno
skeitparku. Domājam, ka konstrukcijas būtu jābūvē no betona un
jāapdarina ar speciālu materiālu, tādējādi tas kalpotu ilgāk,»
atzina Ģ. Kalnbirze.
G. Šmithens pauda pārliecību, ka jāveic aprēķins, jo,
iespējams, lētāk sanāk nomāt esošo skeitparka vietu un izveidot
koka skeitparku, par kuru cītīgi rūpēties.
Kā vienu no finanšu līdzekļu piesaistīšanas instrumentiem Talsu
pilsētas pārvaldes vadītājs nosauca startēšanu «Leader» programmā.
«Runājot ar pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas darbiniekiem,
ir cerība, ka nākamgad tiks izsludināti jauni ES struktūrfondu
projekti, kuros paredzēts gana apjomīgs finansējumu. Bet jautājums
ir, vai mēs varam uzvarēt konkursā. Ar jauniešiem esam jau tikušies
iepriekš. Zinu, ka ir savākts apjomīgs materiāls par to, kā
skeitparki izskatās citviet un kāds tas varētu būt Talsos. Mēs
vēlamies, lai jaunieši izveido iniciatīvas grupu.
Jauniešiem ir jāuzņemas rūpes,
lai kopā ar pašvaldību varētu meklēt iespējamos risinājumus. Mēs
nevaram atļauties ieguldīt tik apjomīgus līdzekļus 20 cilvēkiem. Kā
minimums ir jābūt vismaz 200 jauniešu. Jums pašiem ir jāgrib un
jādeg par savu ieceri. Saprotam, ka tas ir vajadzīgs, tāpēc kopīgi
ir jāmeklē risinājums, lai pārāk nenoslogotu pašvaldības budžetu.
Tas nav paredzēts tikai brīvā laika pavadīšanai. Tas nav primārais,
taču tas nenozīmē, ka nav vajadzīgs,» norādīja pilsētas
pārvaldnieks. Sanākušie gan iebilda, ka Talsos iedzīvotāju vairāk
nekļūst, tāpēc jāpriecājas par tiem jauniešiem, kas grib brīvo
laiku pavadīt sportiskās nodarbēs.
«Ja es nebraucu ar dēli vai skrituļslidām, tas nenozīmē, ka
neatbalstu, ka citi to dara!» uzsvēra I. Indriksone.
G. Šmithens informēja, ka savulaik, saskaroties ar līdzīgām
problēmām, secinājis, ka arī tagad jauniešiem pietrūkst
konsultācijas sniedzēja.
Deputāte Sandra Pētersone atzina, ka vislabāk ir griezties BJC pie
jaunatnes lietu speciālistes Līvas Maķes. «Viņa būs kā pašvaldības
kontaktpersona, ar kuras palīdzību jaunieši varēs savas ieceres
realizēt,» atzina S. Pētersone.
Lai uzbūvētu jaunu skeitparku, izmantojot koka konstrukcijas,
aprēķināts, ka izmaksas būs ap 30 000 eiro, savukārt betona
konstrukcijas būs krietni vien dārgākas. Tagad jauniešiem
jāvienojas par iniciatīvas grupas izveidi un jāgriežas atkal pie
pašvaldības kontaktpersonām, lai kopīgi lemtu, kā rīkoties tālāk.
Kā iespējamie vietas varianti jāizskata gan esošais, gan
pašvaldības īpašumā esošais blakus nomātajam.
«Nomas līgums ir spēkā vēl esošajam laukumam. Ja jaunieši izveidos
biedrību, ziemā pietiekami aktīvi pastrādās ar sponsoru piesaisti
vai iesaistīsies kāda fonda apguvē, tad pavasarī dažas rampas,
iespējams, var uztaisīt un izvietot esošajā laukumā. Nav vesela
sezona jāpavada bez skeitparka, gaidot, kad uzbūvēs jauno,»
pārliecināta bija I. Indriksone.
Ekstremālais sporta veids ir labi pavadīts brīvais laiks, kas
balstās uz personisko entuziasmu. Daudzi to dēvē pat par savu
dzīvesveidu. Arī klātesošie sacīja, ka līdz šim skeitparku
izmantojuši katru dienu, kad vien bijis brīvais laiks.
Pavisam kopumā uz diskusiju bija ieradušies 16 jaunieši un trīs
pieaugušie. Lai diskutētu par skeitparka attīstību, klāt bija arī
pašvaldības sporta nodaļas vadītājs Aivars Pekmans, deputāti —
Sandra Pētersone, Ilze Indriksone, Gundars Sebris, kā arī
izpilddirektors Aldis Vilsons, biroja administratore Linda Sūniņa,
sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede un Talsu
televīzija.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: