Kā tikt pie jauna skeitparka? 25.09.2015

Dace Mieriņa
dace@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Otrdien, 22. septembrī, Talsu novada pašvaldības administrācijas zālē notika diskusija par Talsu skeitparka tālāko attīstības virzienu. Uz diskusiju bija sanākuši gan pašvaldības pārstāvji, gan arī pulciņš jauniešu un viņu vecāki.
«Skeitparka vairs nav, jo bija nolietojies.
Pēc pēdējā ugunsgrēka tas vairs nebija droši ekspluatējams, tāpēc pašvaldība vairs neuzņēmās atbildību un skeitparku demontēja,» diskusijas sākumā sacīja Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze.
Skeitparku izbūvēja pirms vairākiem gadiem iniciatīvas grupa, piesaistot vietējos sportistus un uzņēmējus. Gadu gaitā pašvaldība centusies to atjaunot. Pēdējie darbi notika pērn, pēc tiem gan paši skeitparka izmantotāji atzina, ka uzlabojumi veikti pavirši, kā rezultātā, viņuprāt, nav sasniegts gaidītais mērķis. Ģ. Kalnbirze norādīja, ka skeitparka nolietošanos veicinājusi arī patvaļīga elementu pārvietošana. 28. augustā, kad zem vienas no rampām bija izcēlies ugunsgrēks, pašvaldība veica konstrukciju demontāžu, metāla detaļas un veselās plāksnes izvietojot noliktavā.
«Diezin vai nākamgad būtu lietderīgi tās likt atpakaļ, tāpēc vēlējāmies kopā ar jums izrunāt, lai noskaidrotu jūsu domas un iezīmētu kopīgo virzienu — kā tikt pie jauna skeitparka, lai jums būtu, kur pavadīt brīvo laiku. Mums ir būtisks jūsu viedoklis. Vai skeitparks ir vajadzīgs, kādi ir jūsu argumenti?» vaicāja Ģ. Kalnbirze.
Talsu novada bērnu un jauniešu centra (BJC) un skolēnu pašpārvalžu un jauniešu organizāciju apvienība «TAS.ES» bija veikusi aptauju un savākusi vairāk nekā 200 jauniešu parakstu, kuri atbalsta skeitparka nepieciešamību Talsos.
Sanākušie jaunieši kā galveno argumentu, kāpēc skeitparkam Talsos jābūt, minēja to, ka savām aktivitātēm tagad izmanto vietas, kas nav piemērotas un drošas. «Ir svarīgi, lai aktīvā darbība nenotiek ielās, bet gan speciāli izveidotā un piemērotā vietā,» viņi sacīja, norādot, ka aizraušanās — BMX riteņbraukšana, skeitbords, ekstrēmā skrituļošana un pārvietošanās ar skūteriem jauniešiem ir ļoti iecienīta. Jaunieši novērojuši, ka lielākajā daļā Latvijas attīstīto pilsētu skeitparki ir uzbūvēti, kā labāko piemēru minot Ventspili. Tur ekstrēmo sporta veidu cienītāji savas aktivitātes var izvērst gan gada siltajā, gan arī aukstajā sezonā. Zinātāji sacīja, ka par drošību un sabiedrisko kārtību gādā pašvaldības policija, kas seko līdzi arī, lai gados jaunākie braucēji lietotu aizsargķiveres.
«Tas ir nožogots pašvaldības īpašums, kuram ir brīva pieeja,»
sacīja viens no diskusijas dalībniekiem Gundars Šmithens.  Ģ. Kalnbirze sanākušajiem sacīja, ka jālemj arī par skeitparka atrašanās vietu, jo līdzšinējais laukums atrodas uz privātīpašnieka zemes. Šobrīd asfaltēto laukumu, uz kura atradās skeitparks pašvaldība nomā no privātīpašnieka. Nomas līgums beidzas 2016. gada decembra beigās. Gada laikā nomas maksa ir ap 1000 eiro, taču ziemas sezonā skeitparku tāpat nav iespējams izmantot. Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs skaidroja, ka attiecīgajā vietā nepieciešams izveidot no jauna gan iežogojumu, gan apgaismojumu. Tāpat pašvaldība finanšu līdzekļus tērē parka uzturēšanai — labierīcībām un atkritumu savākšanai.
«Manuprāt, ieguldīt svešā īpašumā nav lietderīgi, tāpēc ir jāmeklē cita vieta,» bilda Ģ. Kalnbirze. Kā iespējamos variantus sanākušie pieminēja Talsu Valsts ģimnāzijas kādreizējo basketbola laukumu un 2. vidusskolas kādreizējo stadionu.
Pirmais variants tika atzīts par nepiemērotu, jo atrodas pārāk tuvu mācību un ārstniecības iestādei. «Ja kādreiz noorganizē kādu lielāku pasākumu un atskaņo skaļu mūziku, tad būs neapmierināto,» skaidroja G. Šmithens.
Savukārt domes deputāte Ilze In­driksone sacīja, ka no pilsētas plānojuma viedokļa, nebūtu prātīgi jauniešu aktivitāšu vietu pārāk attālināt no dzīves vietas. «Vēlos vakaros notiks pārvietošanās no viena pilsētas gala uz otru. Manuprāt, tas nav labi. Uzskatu, ka esošā skeitparka vieta ir ideāla, jo ir ļoti labi pārredzama un pieejama. Ja skeitparku izvietos vietā, kas nav labi pārredzama, — starp kokiem, ēkām —, tiks veicinātas darbības, kas nav vēlamas,» uzsvēra I. Indriksone.
Ģ. Kalnbirze norādīja, ka, iespējams, labāk tomēr ieguldīt vietā, kas ir pašvaldības īpašumā. Viņš piedāvāja zemes gabalu, kas atrodas aiz skeitparka un stiepjas līdz pat Vilkmuižas ezeram. «Starp bērnu laukumu un āra trenažieriem ir iespēja attīstīt jauno skeitparku. Domājam, ka konstrukcijas būtu jābūvē no betona un jāapdarina ar speciālu materiālu, tādējādi tas kalpotu ilgāk,» atzina Ģ. Kalnbirze.
G. Šmithens pauda pārliecību, ka jāveic aprēķins, jo, iespējams, lētāk sanāk nomāt esošo skeitparka vietu un izveidot koka skeitparku, par kuru cītīgi rūpēties.
Kā vienu no finanšu līdzekļu piesaistīšanas instrumentiem Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs nosauca startēšanu «Leader» programmā. «Runājot ar pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas darbiniekiem, ir cerība, ka nākamgad tiks izsludināti jauni ES struktūrfondu projekti, kuros paredzēts gana apjomīgs finansējumu. Bet jautājums ir, vai mēs varam uzvarēt konkursā. Ar jauniešiem esam jau tikušies iepriekš. Zinu, ka ir savākts apjomīgs materiāls par to, kā skeitparki izskatās citviet un kāds tas varētu būt Talsos. Mēs vēlamies, lai jaunieši izveido iniciatīvas grupu.
Jauniešiem ir jāuzņemas rūpes,
lai kopā ar pašvaldību varētu meklēt iespējamos risinājumus. Mēs nevaram atļauties ieguldīt tik apjomīgus līdzekļus 20 cilvēkiem. Kā minimums ir jābūt vismaz 200 jauniešu. Jums pašiem ir jāgrib un jādeg par savu ieceri. Saprotam, ka tas ir vajadzīgs, tāpēc kopīgi ir jāmeklē risinājums, lai pārāk nenoslogotu pašvaldības budžetu. Tas nav paredzēts tikai brīvā laika pavadīšanai. Tas nav primārais, taču tas nenozīmē, ka nav vajadzīgs,» norādīja pilsētas pārvaldnieks. Sanākušie gan iebilda, ka Talsos iedzīvotāju vairāk nekļūst, tāpēc jāpriecājas par tiem jauniešiem, kas grib brīvo laiku pavadīt sportiskās nodarbēs.
«Ja es nebraucu ar dēli vai skrituļslidām, tas nenozīmē, ka neatbalstu, ka citi to dara!» uzsvēra I. Indriksone. G. Šmithens informēja, ka savulaik, saskaroties ar līdzīgām problēmām, secinājis, ka arī tagad jauniešiem pietrūkst konsultācijas sniedzēja.
Deputāte Sandra Pētersone atzina, ka vislabāk ir griezties BJC pie jaunatnes lietu speciālistes Līvas Maķes. «Viņa būs kā pašvaldības kontaktpersona, ar kuras palīdzību jaunieši varēs savas ieceres realizēt,» atzina S. Pētersone.
Lai uzbūvētu jaunu skeitparku, izmantojot koka konstrukcijas, aprēķināts, ka izmaksas būs ap 30 000 eiro, savukārt betona konstrukcijas būs krietni vien dārgākas. Tagad jauniešiem jāvienojas par iniciatīvas grupas izveidi un jāgriežas atkal pie pašvaldības kontaktpersonām, lai kopīgi lemtu, kā rīkoties tālāk. Kā iespējamie vietas varianti jāizskata gan esošais, gan pašvaldības īpašumā esošais blakus nomātajam.
«Nomas līgums ir spēkā vēl esošajam laukumam. Ja jaunieši izveidos biedrību, ziemā pietiekami aktīvi pastrādās ar sponsoru piesaisti vai iesaistīsies kāda fonda apguvē, tad pavasarī dažas rampas, iespējams, var uztaisīt un izvietot esošajā laukumā. Nav vesela sezona jāpavada bez skeitparka, gaidot, kad uzbūvēs jauno,» pārliecināta bija I. Indriksone.
Ekstremālais sporta veids ir labi pavadīts brīvais laiks, kas balstās uz personisko entuziasmu. Daudzi to dēvē pat par savu dzīvesveidu. Arī klātesošie sacīja, ka līdz šim skeitparku izmantojuši katru dienu, kad vien bijis brīvais laiks.
Pavisam kopumā uz diskusiju bija ieradušies 16 jaunieši un trīs pieaugušie. Lai diskutētu par skeitparka attīstību, klāt bija arī pašvaldības sporta nodaļas vadītājs Aivars Pekmans, deputāti — Sandra Pētersone, Ilze Indriksone, Gundars Sebris, kā arī izpilddirektors Aldis Vilsons, biroja administratore Linda Sūniņa, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede un Talsu televīzija.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: