Kā Virbos džungļus pārvērš dailē 04.07.2017
27. jūnijā «Talsu Vēstis» devās līdzi konkursa «Talsu
bruncī ieaustie» vērtēšanas komisijai uz Virbu pagastu. Tikāmies ar
trīs nomināciju pārstāvjiem.
Sākotnēji komisija devās uz Virbu kultūras namu, kur tika sagaidīta
ar modes skati un lavandas pušķīšiem, lai, kā uzsvēra kultūras nama
vadītāja Ruta Čubare, visus nomierinātu un raisītos labas domas
visas dienas garumā. Vēlējums acīmredzami piepildījās. «Šodien
rādīsim mūsu foršos un strādīgos Virbu pagasta ļaudis!» smaidot
teica R. Čubare.
Kā čaklākās mājražotājas
slavas saulītē tika celtas divas dāmas — Ilze Grūnvalde un
Vija Stepānova. Ilze klātesošos apžilbināja ar pērļu darinājumiem.
«Pirms pieciem gadiem sāku darboties Pastendē, «Kuršos» (tautas
lietišķās mākslas kolektīvs — M. J.). Pievērsos pērlītēm,
jo tās pašas par sevi ir skaistas. Pirms tam arī adīju un
tamborēju, bet šī nodarbe patīk visvairāk,» dalījās
I. Grūnvalde. Sākotnēji viņa veidojusi brošas, bet to vairs
nedarot. Tagad galvenais produkts — rokassprādzes. Katra no
tām atgādina smalku zīmējumu, izšuvumu. Tēmas visdažādākās, sākot
no latvju rakstiem, beidzot ar pļavu ziediem. Idejas tiek smeltas
arī internetā un žurnālos.
Lai izgatavotu vienu rokassprādzi, tam nākas atvēlēt aptuveni
četras piecas stundas, vidēji 1600 pērlīšu! Brokāta diegs un
īpašas, smalkas japāņu pērlītes, jo tad varot vairāk izpausties
rakstu veidošanā. Pērlītes viņa iegādājas internetā. «Ideju vēl ir
daudz! Ziema nāk, tad varēs vairāk pievērsties darbiņu veidošanai,»
teica I. Gūnvalde. Kā atklāja Talsu novada tūrisma
informācijas centra vadītāja Inese Roze, Ilzes pērlīšu darinājumi
ir ļoti pieprasīti centra apmeklētāju vidū. Darbu autore atzina, ka
mēģinās piedāvāt savus pērlīšu darinājumus arī internetā.
V. Stepānova savukārt bija ieradusies ar pašaustiem paklājiem
un spilveniem. Māka pārņemta no mammas, kura sasniegusi jau
94. dzīves gadu, un tagad palīdz meitai, veidojot audumu
sagataves, kas visā procesā arī prasot lielāko daļu laika. Nodarbe
savulaik uzsākta tāpēc, ka nav bijis, kur likt audumus. Ārā taču
nemetīs! Tā arī iepaticies… Kad vaicāta, kāpēc tieši paklāji, Vija
teic, ko gan citu no tik rupja materiāla varot pagatavot!? «Ko lai
pensionārs dara ziemā? Šis ir labs laika kavēklis,» sprieda
kundze.
Abas mājražotājas sezonas laikā aktīvi piedaloties tirgos, tiekot
saņemti arī individuāli pasūtījumi.
Pēc jūsmošanas visi devās baudīt lepni klāto brokastu galdu.
Jāteic, ka pirms brīža ceptās, vēl siltās pankūkas ar svaigo
rabarberu, zemeņu ievārījumu bija gardākais šīs vasaras
našķis.
Dodoties tālāk, nākamais pieturas punkts
bija «Purmaļi» 6, kuru saimnieki Daina un Juris Auziņi var
lepoties ar iekoptu dārzu. Vaininiece izvirzīšanai nominācijā
«Skaistākais dārzs» ir saimniece Daina, kura darba dēļ gan nevarēja
būt klāt. Komisijai tas netraucēja apskatīt sakopto īpašumu, kur,
kā uzsvēra pagasta pārvaldnieks Egils Alsbergs, labi gribēdams,
nevar atrast nevienu nezāli. «Laikam nav neviena gadatirgus, no
kura viņa atgrieztos tukšām rokām. Dārzkopība ir Dainas
vaļasprieks, viņa tajā ieliek savu sirdi,» bilda pagasta
pārvaldnieks.
Dārza vidu rotā raiba puķu dobe, tā vidū gozējoties neliela
ūdenstilpne ar ūdensrozēm. Tālāk paveras dažādu šķirņu un formu
kociņi, ziedi kā sniega kupenas un zemenes puķu podiņos. Un dārzā
patiesi neizdevās atrast kaut vienu nezāli!
Nominācijai «Sakoptākā privātmāja»
izvirzīta Visocku ģimenes māja «Birziņi». Sākotnēji ģimene
dzīvojusi divistabu dzīvoklī, kas, pasaulē nākot otram bērniņam,
kļuva par šauru. 2013. gadā tika iegādāts īpašums, kas, kā
atzīst saimnieks Aleksandrs, izskatījās kā džungļi. Par to izdevās
pārliecināties arī komisijai, jo ģimene sākotnējo apkārtnes un
mājas izskatu iemūžināja bildēs, kas klātesošajiem arī tika
demonstrētas.
Pārvērtības pilnīgi neticamas. Ņemot vērā, ka viss paveikts ļoti
īsā laika posmā, pie tam — pašu spēkiem —, var tikai
izteikt uzslavu un apbrīnu. «Protams, vairākkārt darbu procesā sev
uzdevu jautājumus — kāpēc to daru, vai man tiešām to vajag?
Domāju, ka atmetīšu visam ar roku!» smagos brīžus atminējās
Aleksandrs. Nožēlot nav ko — plašā pagalma vidū slejas
moderna, ar koka dēļiem apšūta māja, kuru ietver bruģēts laukums un
vairākas interesantas puķu dobes. Šur un tur pavīd sievas Ivetas
pītie grozi, kas papildina interesantās dobes. Ar laiku iecerēts
vienā mājas stūrī izveidot ziemas dārzu. Kā jau lauku sētās
ierasts, bez dārziņa nekādi. Arī «Birziņos» rūpīgi ierīkots dārzs,
blakus slejas siltumnīca.
Plašajā sētā vairākas atpūtas vietas, tajā skaitā nojume,
šūpuļtīkls bērzu birzītē pie dīķa. Lai arī ūdenstilpnes iekārtošana
vēl nav pabeigta, tās vidū slejas sala, kur tikšot veidots tilts.
Iecerēta arī pirts būvniecība. Prātā rodas doma — ja tik daudz
paveikts īsā laikā, kā gan ģimenes īpašums izskatīsies vēl pēc
dažiem gadiem? Kā sprieda komisija: ja Latvijā būtu vairāk tik
uzņēmīgu un darbīgu ģimeņu, valsts plauktu un zeltu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: