Kad diploms jau kabatā 18.06.2014
Jūnijs augstākajā izglītībā ir ražas laiks, kad studenti var baudīt mācību darba augļus, gan saņemot novērtējumu par semestrī izdarīto, gan arī ieraugot paša paveikto glīti iesieta diploma formā. Uz jautājumu, kāda ir augstākās izglītības dokumenta vērtība, atbilžu ir tikpat cik cilvēku, tomēr visi izjautātie jaunieši piekrīt, ka diploms no attāluma — vienam tas mērāms trijos, citam četros, bet vēl kādam ar pārtraukumiem pat piecos un vairāk gados — izskatās nedaudz citādāk kā tad, kad tas ir rokas stiepiena attālumā vai jau kabatā.
Zane Kālberga nupat veiksmīgi aizstāvējusi
savu bakalaura darbu, tādējādi uzliekot punktu uz «i» četrus gadus ilgušajām angļu filoloģijas studijām Latvijas Universitātē. «Kad sāku studēt, biju pārliecināta, ka diploms palīdzēs iegūt padziļinātas zināšanas tieši tajā jomā, kas man ir tuva, ka tas garantēs darbu šajā lauciņā un būs sākums manai akadēmiskajai karjerai. Tagad mana perspektīva ir pamainījusies. Jā, esmu ieguvusi padziļinātas humanitārās zināšanas un iemācījusies savu sapņu valodu — spāņu. Taču tagad vairs neredzu, ka diploms garantētu un nodrošinātu darbu konkrētajā sfērā, un šobrīd vairs nešķiet tik svarīgi obligāti iegūt arī maģistra grādu. Esmu sapratusi, ka tikpat svarīgs kā akadēmiskais grāds ir praktiskā pieredze, ko vismaz mana studiju programma nesniedza,» atzīst Zane, tomēr uzsverot, ka augstskolas solā pavadīto laiku nebūt nenožēlo — ne jau velti studējot pavadīti četri gadi un iegūts arī diploms.
Zane nenoliedz, ka līdzās izglītības dokumentam darba tirgū tiek prasītas arī praktiskas iemaņas un pieredze, tomēr viņa uzskata, ka diploms ir ja ne simtprocentīgs garants, tad vismaz labs atspēriena punkts veiksmīgai karjerai. «Augstākā izglītība nav garants, ka cilvēks varēs iegūt savu sapņu darbu, bet gan garants tam, ka darba pārrunās viņu uztvers nopietni. Esmu dzirdējusi daudzus gadījumus, kad pārrunās kāds no draugiem nedabū darbu nevis tādēļ, ka viņš šo darbiņu nevarētu iemācīties, bet vienkārši tāpēc, ka viņam nav augstākās izglītības. Ir arī tādi darba piedāvājumi, kur vienīgā prasība ir, lai kandidātam būtu augstākā izglītība jomā, kurā specializējas uzņēmums. Es gan nebūt nesaku, ka ar diplomu vien pietiek, lai atrastu labu darbu, bet tas ir pamatkapitāls, kas dod drošības izjūtu. Tas ir sākuma punkts,» viņa salīdzina. Tajā pašā laikā Zane neizprot nosodošo attieksmi, kas nereti tiek vērsta pret jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ neizvēlas studēt, jo tie bieži vien ir cilvēki, kuri daudz sasniedz, pateicoties savām spējām un talantiem.
Jāpiebilst, ka Zanes izvēlētā mācību programma ir izteikti akadēmiska, bez praktiskas ievirzes, tāpēc viņa ir pārliecināta, ka citu programmu absolventiem darba tirgū varētu klāties vieglāk. «Ir daudzas programmas, kas māca tieši konkrētam darbam, piemēram, ārsti un psihologi. Ar tādu diplomu jau pēc būtības pietiek, lai atrastu darbu, jo studijas nāk kopā ar sava veida praksi. Taču tas, vai ieguldītais laiks un līdzekļi atmaksājas, jebkurā gadījumā ir atkarīgs no daudziem faktoriem — cilvēka ambīcijām, apņēmības, centības un citiem. Vismaz es izvēlos «investēt» un pieturēties pie šīs drošības saliņas — bakalaura grāda.»
Elīna Kalašņikova pie diploma tikusi jau pirms gada,
taču šajā mācību gadā izvēlējusies nevis turpināt gūt zināšanas iepriekš izvēlētajā jomā — krievu filoloģijā —, bet gan pavisam nomainīt studiju virzienu. Tagad viņa studē cilvēku resursu vadīšanu Rīgas Tehniskajā universitātē, zinot, ka šī būs joma, ar ko saistīsies gan darba gaitas, gan arī tālākā izglītība. Par spīti tam, ka izglītības dokuments it kā tiešā veidā netiek izmantots, meitenei ir daudz laba, ko teikt par iegūtās izglītības nozīmību. «Kad pēc vidusskolas stājos universitātē, es nezināju, kādu profesiju vēlos apgūt, tāpēc vienkārši meklēju to, kas mani interesē. Vēlējos iegūt augstāko izglītību, lai būtu plašākas darba iespējas. Savā profesijā šobrīd nestrādāju, taču iegūtās valodas zināšana noder. Diploma vērtība manās acīs ir mainījusies — tagad, uz to paskatoties, diploms šķiet nenovērtējams, kā nekā es trīs gadus klausījos lekcijas svešvalodā,» gūto pieredzi novērtē Elīna.
Kaut arī viņas darbs nav tiešā veidā saistīts ar specialitāti, kurā iegūta augstākā izglītība, Elīna apgalvo, ka izglītības dokuments dod zināmu pienesumu, uzsākot darba gaitas. «Reizēm darba devēji vienkārši vēlas, lai darbiniekam būtu augstākā izglītība, un nav svarīgi, kādā jomā. Manuprāt, studējot arī paplašinās redzesloks un mainās domāšana. Mainās pasaules uztvere. Cilvēks iegūst jaunus draugus un paziņas. Rodas tāda kā padarīta darba izjūta, jo ir kaut kas sasniegts. Arī vecāki lepojas,» ieguvumus uzskaita Elīna.
Viņasprāt, labākais veids, kā izvēlēties profesiju, ir izvērtēt to, kas interesē un kas ne, lai mācīšanās vietā neiznāktu mocīšanās. «Parasti jau visi vēlas uzreiz pelnīt daudz. Jāiet mācīties to, kas interesē, kas šķiet kaut nedaudz saistošs. Protams, jācenšas arī izvēlēties tādu studiju programmu, kuru pabeidzot būs darbs. Mana motivācija bija tikt budžeta grupā un vienkārši mācīties to, kas interesē. Ja padodas matemātika un fizika, iesaku mācīties inženierzinātnes,» saka Elīna.
Viņa uzskata, ka lietas, kas veidos mūsu nākotni, nav tās, uz kurām būtu jācenšas ietaupīt. Arī izglītība ir viena no tām, tāpēc, viņasprāt, visi ieguldīties līdzekļi ir tā vērti. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka, ja nebūtu bijusi iespēja studēt par valsts līdzekļiem, specialitātes izvēle būtu bijusi citāda un ar interesi vien būtu bijis par maz, lai studētu krievu filoloģiju. «Es noteikti būtu studējusi kaut ko populārāku — ekonomiku, mārketingu, uzņēmējdarbību. Lai jau saka: ekonomistu mūsu valstī ir daudz, taču ekonomika ir tik visaptveroša, tā nepieciešama vairumā darbavietu. Šobrīd cilvēku resursu vadību studēju par maksu. Izvēlējos šo programmu, jo darbs garantēts! Domāju, ka visi ieguldītie līdzekļi ir tā vērti. Ikviens tiecas iegūt labāk atalgotu darbu, un izglītība ir viens no ceļiem, kā to sasniegt.»
Oskaram Abuhovam līdz diplomam vēl nedaudz jāpaciešas —
jāpabeidz bakalaura darbs, taču studiju programmā paredzētā mācību viela apgūta pilnā apjomā. Oskars mācās Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, un tagad, atskatoties uz sevis izdarīto izvēli, viņš saka: atrasts īstais lauciņš, taču par tā saukto «papīru» domas gan esot mainījušās. «Tagad, atskatoties uz visu, varu secināt, ka esmu izvēlējies pareizo virzienu, jo neko citu labāk par programmēšanu neprotu. Manuprāt, pareizā motivācija, izvēloties, kur mācīties, ir gan interese par attiecīgo jomu, gan arī vēlme nākotnē labi nopelnīt. Man abi šie faktori diezgan veiksmīgi sakrita,» pastāsta Oskars.
Dalīties domās par paša «papīra» vērtību viņš gan sākumā minstinās — viedoklis par to studiju laikā esot krasi mainījies, un vairs nav tik rožains kā sākumā. «Uzsākot mācības, man likās, ka tas ir vissvarīgākais, kas nepieciešams tālākai profesionālai izaugsmei. Studiju laikā šis viedoklis ļoti mainījās, jo bija iespēja nedaudz praktizēties un pastrādāt. Pēc šo iespēju izmantošanas sāku saprast, ka bez diploma ļoti svarīga ir arī pieredze un zināšanas attiecīgajā jomā. Šobrīd mans viedoklis ir tāds, ka bez diploma var dzīvot, strādāt un turpināt attīstīties,» viedokli pauž Oskars, kurš, kā pats saka, nedaudz pārvērtējis savas spējas, cenšoties divus darbus apvienot ar mācībām, tāpēc tās nedaudz ievilkušās. Neskatoties ar to, mērķis iegūt šo neviennozīmīgi vērtēto dokumentu nekur nav pazudis.
«Katrā ziņā diploms var arī ļoti palīdzēt profesionālajā izaugsmē — tas dod iespēju ieņemt augstākus amatus un augstāk kotēties darba tirgū. Tas arī var pavērt durvis uz ārzemju darba tirgu. Piemēram, ja ir vēlme savā nozarē strādāt ASV, bez diploma rodas salīdzinoši lielas problēmas iekļūt šajā darba tirgū,» saka Oskars.
Viņš uzskata, ka izglītības un pieredzes vērtību grūti likt vienos svaru kausos. «Prasības mainās atkarībā no uzņēmuma — ir tādi, kuri ir gatavi vairāk apmācīt studentu bez praktiskām zināšanām, bet ar diplomu, taču ir arī tādi uzņēmumi, kuriem svarīgākas ir praktiskās zināšanas. Tas ir atkarīgs no konkrētā uzņēmuma specifikas,» vērtē Oskars un atklāj, ka arī viņam pašam par iespēju strādāt informācijas tehnoloģijas lauciņā lielā mērā jāpateicas tieši tam, ka šajā jomā tiek iegūta izglītība.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: