Kad muižās vairs nemirdz bērnu acis, tām jāuzmirdz pašām 09.10.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

#DZĪVE PĒC SKOLAS

2008. gadā tika slēgta Tiņģeres pamatskola, 2009. gadā — Strazdes pamatskola, bet 2012. gadā, jau būdama Pastendes pamatskolas filiāle, — Spāres pamatskola. Šīs skolas vienoja atrašanās muižu ēkās. No vienas puses, protams, ir žēl, ka nācās slēgt mazās skolas, no otras — ir patīkami zināt, ka šis solis Talsu novada muižām licis kļūt atpazīstamākām Latvijas mērogā.
Ir pils, ir balles
Spilgti atceros to emocionālo mirkli 2008. gadā, kad sakoptāko pagastu un pilsētu skatē komisijai tika paziņots par Tiņģeres pamatskolas slēgšanu. Tad, pirms gandrīz desmit gadiem, to bija vēl grūtāk pieņemt nekā tagad. Pils gan tukša nepalika — īsā laikā turp pārcēlās pagasta padome, Saieta nams, bibliotēka. Tur darbojas pasts, ir Radošo amatu un mākslas studija, izstāžu zāle, telpa vietējām rokdarbniecēm, vēsturisko liecību krātuve augšstāvā un kalpu ikdienai veltīta ekspozīcija pagrabstāvā. Pilī ir mājvieta arī Ķurbes luterāņu draudzei. Vislielāko popularitāti Tiņģeres pils iemantojusi ar skaistajām ballēm, kādas jau septiņus gadus te tiek rīkotas 19. gadsimta medību pils noskaņās, pulcējot atsaucīgus viesus elegantos tērpos un ļaujot apjaust, ka ir norises, kurām šī ēka izrādās pat par mazu.
Agrākie Tiņģeres pamatskolas skolotāji pamatā pēc līdzšinējās darbavietas slēgšanas turpinājuši darbu citās izglītības iestādēs — Dundagā, Laucienē, Valdemārpilī, Talsos un citur, zina teikt tiņģerniece Vita Krauze. Viņas stāsts ir īpašs — pati bijusi skolotāja Tiņģeres pamatskolā un pēc tās slēgšanas strādājusi Dundagas vidusskolā, pēc dažiem gadiem viņa Tiņģeres pilī atgriezās jau citā statusā, kļūstot par galveno pilsdāmu, proti — vietējās kultūras dzīves vadītāju.
Pēdējos gados Vitas darba pienākumi trīskāršojās, pievienojoties atbildībai par kultūras norisēm arī Valdemārpilī un Lubē, un tik lielu nastu ne vilkt, ne nest ilgstoši nav iespējams. Tā nu šī gada 1. septembrī Vita atkal atgriezusies skolā, atsākot skolotājas darbu Talsu 2. vidusskolā.
«Zināms tukšums ir iestājies — bērnu pa dienu nav, bet pasākumos gan visi ir klāt! Jaunās ģimenes arī varbūt izvēlas dzīvot citur, kaut gan pēdējos divos gados daudzi ir atgriezušies vai izvēlas dzīvot Tiņģerē,» Vita stāsta. Pēc skolas slēgšanas vienreiz ticis sarīkots salidojums. Nu tā kā būtu laiks vēl kādam — jārodas tikai interesei no absolventiem un gribēšanai ieguldīt spēkus tāda notikuma rīkošanā.
Strazdes muiža dzīvo
Strazdes brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja Inga Dombrovska atceras 2009. gada notikumus. «Skolas kolektīvs jau bija paspējis skolas telpas izremontēt un sakārtot jaunajam mācību gadam un līdz pēdējam neticēja, ka skolas darbs tiks pārtraukts,» viņa atklāj. Kad jau droši bijis zināms, ka tas tomēr notiks, direktore un skolotājas kopā ar pagasta vadītāju Bertu Zelmeni 2009. gada 31. augustā pulcējušās pie skolas. «Tika svinīgi nolaists karogs un noņemta skolas plāksne, kura tika nodota man, lai glabātu pie novadpētniecības materiāliem. Tā kā vietējie deputāti bija lēmuši, ka Strazdes muiža nepaliek tukša, tad tur tika piestiprināta Strazdes tautas nama plāksnīte un ēka nodota kultūrai, lai tajā izveidotu kultūras centru,» turpmāko ieskicē Inga.
Cik viņai zināms, agrākās Strazdes pamatskolas skolotāji jau pēdējos skolas darbības gadus strādājuši daļu slodzes arī citās rajona skolās, tādēļ pēc šīs izglītības iestādes slēgšanas lielākā daļa turpinājuši darbu tajās. Vien vecākās paaudzes skolotājas aizgājušas pensijā.
«Ko skolas slēgšana izmainīja Strazdē? Katra maza pagasta sirds ir skola, un Strazdes muižā skola bijusi no 1922. gada. Skolas visos laikos ir bijušas kultūras nesējas. Tas nozīmē, ka centrā bija dzīvība, aktivitātes, visur bērnu čalas. Jā, tagad ikdienā pietrūkst bērnu aktivitāšu. Vasaras brīvlaikā un brīvdienās pagasta centrs atdzīvojas. Toties kultūras centrs, ko pēc tautas nama rekonstrukcijas atvēra 2011. gada 2. aprīlī, ir devis muižai jaunu dzīvi. Tagad Strazdes muiža ir pagasta sirds un centrs. Muižā ir brīvā laika pavadīšanas centrs ar lielu pasākumu zāli, telpām amatierteātrim, lietišķās mākslas kolektīvam un audējām, bibliotēku, jauniešu naktsmītnēm, trenažieru zāli. Muižā atrodas pasta nodaļa (žēl — šī gada 31. oktobrī tiks slēgta…) un Strazdes pagasta pārvalde. Visi laimīgi esam zem viena jumta, un Strazdes muiža dzīvo!» priecājas Inga.
Neskatoties uz to, ka jau astoņus gadus Strazdes muižā vairs nav skolas, absolventu salidojumi tiek rīkoti ik pa pieciem gadiem. «Toreiz, skolas slēgšanas reizē 2009. gada 31. augustā, apsolīju, ka sargāšu skolas vēstures liecības un rīkošu Strazdes skolas salidojumus. Šovasar notika jau otrais salidojums kopš skolas slēgšanas, veltīts skolas 150 gadu jubilejai. Muižu vietējie vēl joprojām mīļi dēvē par skolu, jo mazās skolas ir ar savu vēsturi, skolotājiem — leģendām — un īpašu auru,» uzskata Inga.
Atpazīstamība augusi
2012. gada vasarā un vēl nedaudz agrāk Spārē meklēti risinājumi, ko darīt tālāk, kad Spāres muiža vairs nebūs skolas mājvieta. «Sapratām, ka var būt visvisādi scenāriji attiecībā uz ēku, parku, sporta laukumu, estrādi un tā tālāk, jo ārteritorija ir vienota. Tāpat ar muižu. Domājām, runājām ar toreizējo pagasta pārvaldes vadītāju Laumu Jaunpujēnu un izdomājām garu un sarežģītu nosaukumu «Daudzfunkcionāls tūrisma, kultūras, sporta un sabiedrisko aktivitāšu centrs», ar to tad arī devāmies pie deputātiem. Runājām, stāstījām un mēģinājām pierādīt, ka spēsim,» ne tik senā pagātnē piedzīvotajā dalās Spāres tautas nama vadītāja Tabita Kalniņa. Spēj jau arī — Spāres muiža vieno tautas namu un bibliotēku, piedāvā naktsmītnes un atpazīstamību ir iekarojusi ar atraktīviem pasākumiem, īpašām ekskursijām muižā un apkārt­nē, radošām tautas lietišķās mākslas aktivitātēm un, protams, ūdenskliņģeru un slīcināto kliņģeru darināšanu pēc senām recepšu grāmatām. «Mūsu mērķis ir sakārtot telpas, ko arī tagad darām. Vislielākā vēlme bija izveidot novadpētniecības ekspozīciju — telpu remonts jau tuvojas veiksmīgam noslēgumam,» atklāj Tabita.
Agrāko Spāres pamatskolas skolotāju gaitas esot turpinājušās dažādi. Kāds pārgājis strādāt uz citu skolu, dažs devies uz ārzemēm, cits jau ir pelnītā atpūtā vai strādā citā sfērā. Protams, skolas slēgšana Spārē nesusi pārmaiņas. «Gan ģimenēm, kurās aug skolēni, gan tiem, kuriem skolā bija darbs. Ļoti centos pieturēt visus tehniskos darbiniekus, un daļa tik tiešām strādā muižā līdz pat šodienai,» apliecina Tabita.
Rūķu laiks atkal tuvojas
Noslēgumā vēlreiz mazliet jāatgriežas Strazdē, jo nebūtu pareizi nepieminēt šo burtiskā nozīmē pasakaino ieguvumu, kas priecē lielus un mazus no tuvām un tālām vietām un pavisam drīz atkal kļūs sevišķi aktuāls. «Neilgi pirms skolas slēgšanas muižas parkā nolūza liels zars simtgadīgajam dižskābardim — vienam no diviem skolas sargiem. Ļaudis runāja, ka pat parks protestē pret skolas slēgšanu. Skola divas reizes esot slēgta, bet atkal atgriezusies muižas telpās! Tagad ir trešā reize, un kas zina… Bet pa lielo dižskābarža dobumu uz muižu ir ieradušies Strazdes muižas rūķi un kopā ar bērniem vismaz Ziemassvētku laikā piepilda bijušās Strazdes skolas telpas ar čalām un smiekliem,» priecājas Inga. Patiesi — Kraukšķis, Kripatiņa un pārējie rūķi ar savām sniega dzirnaviņām un bulciņām no kastaņu miltiem palīdz uzturēt ticību, ka, lai kādus lēmumus reizēm nāktos pieņemt, brīnumainas lietas var notikt un notiek arī mūsu pusē.

(MateriālS sagatavotS ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.)

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: