Kad piejūras ciemā ieripo autoveikals 05.10.2017

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā, viesojoties Sīkragā un uzklausot kādas iedzīvotājas sa­traukumu par nesakārtotajiem ceļiem, bija iespēja sastapt arī Egīlu Zigatu, kura vadītais autoveikals šajā piejūras ciemā ieripo katru pirmdienu un ceturtdienu. Sarunā tirgotājs atzīst, ka gada vēsākajos mēnešos piekrastē cilvēku ir maz, bet viņš vēl nodarbei ar roku neesot atmetis.
Egīls Zigats dzīvo Valgalciemā, un ar izbraukuma tirdzniecību nodarbojas kopš 1984. gada. Šo gadu laikā piekrastes ciemus izbraukājis krustu šķērsu. Viņš atzīst, ka cilvēku ar katru gadu paliekot mazāk. Arī tirgošanās katrā vietā esot atšķirīga. Ja agrāk vienuviet nācies stāvēt un tirgoties pat trīs stundas, tagad daudz mazāk: uz autoveikalu gada aukstajos mēnešos atnāk trīs četri cilvēki. Grūtākie esot ziemas mēneši, jo piejūras ciemos pastāvīgi dzīvojošo ir ļoti maz, daudzi cilvēki — gados. «Nezinu, kāda šeit būs vide, vai būs cilvēki pēc desmit un divdesmit gadiem, bet neko iepriecinošu neredzu. Pazinu daudzus vecos lībiešus, kuru vairs nav. Kad viņi pie autoveikala sāka lībiski sarunāties, interesanti bija klausīties, lai gan saprast no teiktā maz ko varēja,» viņš teic. Mazliet citādāka situācija esot vasarā. Tad cilvēku vairāk, arī tirgošanās ilgāka. Ir bijušas reizes, kad vienuviet jānostāv trīs stundas, jo gribētāju kaut ko nopirkt, ir daudz, un veidojas pat rinda. Viņš stāsta: «Vasarā labi pērk saldējumu, kārumus. Arī jaunie tad piekrastē redzami vairāk. Tad arī pie piedāvājuma jāpiedomā, jo vasarā atveldzinošie produkti ir ļoti pieprasīti.»
Vērojot Egīlu darbā, pamanāma laipnā attieksme pret katru pircēju. Citādāk jau nemaz nevarot būt. Arī vietējie par viņu saka tikai labus vārdus. Egīls esot no tiem, kas pievedot visu vajadzīgo, un brīdī, kad kaut kas aizmirsts, atgādinot, vai konkrētā prece šoreiz tiks pirkta. «Vai tu mums atvedi auglīšus?», «Suņu un kaķu barība tev šodien ir?», «Kādus kārumus vari mums šoreiz piedāvāt?» — no pircējiem izskan jautājumi tirgotāja virzienā. «Vai tad kauliņus sunim šoreiz neņemsiet? Kādu maizīti vēlaties?» viņš izrāda interesi. Tik personīga un pretīmnākošana ir viņa attieksme, par ko arī no katra pircēja viņa virzienā izskan mīļš paldies un vēlējums pēc pāris dienām tikties atkal. «Viņš mums ir ļoti labs. Bez pastnieces vienīgais dzīvais sakars ar ārpasauli. Tuvākais veikals ir Mazirbē. Tie ir kādi seši vai septiņi kilometri. Kas tad mums daudz vajadzīgs? Maizīte, pieniņš, kāds gaļas gabaliņš, kārums, barība mājdzīvniekiem, tas arī viss. Ja Egīls pie mums nebrauktu, nezinātu, kā iztikt,» viņi saka.
Šķiet vidēja izmēra busiņā satilpināts prāvs daudzums no visa kā, jo izvēles iespējas ir pietiekami lielas. Ir pārtikas produkti, augļi un dārzeņi, sadzīvei nepieciešamās lietas. Egīls stāsta, ka nākoties izpildīt arī pa kādam neikdienišķam pasūtījumam. Piemēram, atvest palielāku daudzumu suņu barības, kombikormu trušiem, kādas saimnieciskas lietas vai lielākas preces. «Cenšos cilvēkiem nodrošināt, ko viņi prasa, jo saprotu, ka ne visiem ir autotransports, lai pēc katras vajadzīgās lietas aizbrauktu. Ir nācies arī pašam prasīto kādā veikalā nopirkt, ja bāzē prece nav pieejama, lai pircējam aizvestu vajadzīgo,» teic Egīls.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: