Kādā novadā vēlas dzīvot jaunietis tagad un pēc pieciem gadiem? 01.12.2014
27. novembrī Talsu novada bērnu un jauniešu centrā notika jauniešu forums «Tavs viedoklis — iedvesma rīkoties». Pasākuma atklāšanā Talsu novada pašvaldības pārstāve Sandra Pētersone uzsvēra, ka nav pareizi jauniešus dēvēt tikai par nākotnes resursu. Ar viņiem jāsadarbojas un viņu spējas jāizmanto jau šodien. Foruma dalībnieku secinājumi un idejas par jaunajai paaudzei būtiskām tēmām apstiprināja, ka viņi vēlas un spēj būt svarīgs posms savas pilsētas, pagasta un novada izaugsmē.
Nākamgad beigsies pagaidām spēkā esošā Talsu novada jaunatnes politikas attīstības stratēģija, tāpēc viens no foruma galvenajiem uzdevumiem bija ieskicēt prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot stratēģiju nākamajai piecgadei.
Foruma atklāšanā
klātesošos jauniešiem ļoti ierastā un pieņemamā veidā ar Skype starpniecību uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna. Viņa atgādināja, ka jebkuras stratēģijas vai plāna pamatā jābūt cilvēku vajadzībām. «Jaunatnes politikas stratēģijai jābūt reālai, sataustāmai. Jāsaprot, ka jaunatnes joma ir cieši saistīta ar citām. Jauniešiem svarīga gan nodarbinātība, gan veselība, gan arī infrastruktūra. Aicinu jūs padomāt, kā varat būt noderīgi savās mājās, novadā un reģionā, kā jūs varat palīdzēt saviem vienaudžiem vairāk iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs un veidot labvēlīgāku vidi. Savukārt pieaugušos vēlos aicināt iesaistīt jauniešus lielos, nozīmīgos notikumos. Viņiem ir būtiski būt daļai no kaut kā svarīga. Tas sniedz ticību sev un pārliecību par saviem spēkiem,» aicināja S. Brūna.
Sveicieniem pievienojās Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, sporta, sociālajos un veselības jautājumos Sandra Pētersone. «Bieži dzirdam, ka bērni un jaunieši ir mūsu nākotne, taču tā ir arī mūsu šodiena — resurss, ko izmantot jau tagad. Mēs cits citam esam ļoti svarīgi. Nevaram runāt tikai par stratēģiju un konkrētu lietu uzlabošanu. Jādomā arī par to, uz kādām vērtībām tās balstās. Tad viss izdosies lieliski,» uz veiksmīgu sadarbību aicināja pašvaldības pārstāve, piebilstot, ka viens no atbalsta veidiem, par ko šobrīd spriež Talsu novada pašvaldība, ir stipendiju piešķiršana vietējiem jauniešiem, kuri uzsākuši studijas augstskolā.
Talsu novada bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste Ieva Cīlīte atgādināja, ka bijušais Talsu rajons var lepoties ar bagātīgu pieredzi un tradīcijām jaunatnes darbā. Jau 1995. gadā šeit sācies darbs ar jaunatni, bet 1998. gadā pašvaldībā sākusi strādāt jaunatnes lietu konsultatīvā padome. Šobrīd vairs nekas nav jārada no nulles, vien jāturpina attīstīties.
Atskatīties uz paveikto ļāva 11 jauniešu īstenotu projektu prezentācijas. Sporta laukumu labiekārtošanu, radošas darbnīcas, izstādes, sacensības, nometnes, izbraukumus un citas aktivitātes šovasar palīdzējusi īstenot Talsu novada pašvaldība.
Sadalījušies darba grupās,
foruma dalībnieki apsprieda septiņas jaunatnes politikas stratēģijas prioritārās jomas — informētību, infrastruktūru, veselību un drošību, neformālo un interešu izglītību, līdzdalību, nodarbinātību un brīvo laiku.
Kaut arī 21. gadsimtu nereti dēvē par informācijas laikmetu, jaunieši atzina, ka tā ne vienmēr sasniedz adresātu. Ir grūti atšķirt svarīgo no mazsvarīgā, trūkst personiskas pieejas informācijas pasniegšanā, tāpēc daudzas ziņas pazūd neskaitāmo jaunumu jūklī. Viens no jauniešu piedāvātajiem risinājumiem — mobilās aplikācijas izveide, kas uzskatāmā veidā ziņotu par jauniešiem aktuālo.
Runājot par infrastruktūru, gan talsenieki, gan dundadznieki norādīja, ka abos novados trūkst atpūtas vietu brīvā dabā. Jādomā arī par riteņbraucēju celiņu izveidi un, iespējams, skeitparka paplašināšanu. Lai piektdienas vakari nebūtu jāpavada pie biljarda galda kādā cigarešu dūmu piesārņotā iestādē, līdzīgas aktivitātes varētu nodrošināt jauniešu centri, toties bez kaitīgiem ieradumiem.
Dalībnieki, kuri apsprieda veselības un drošības jautājumus, norādīja, ka nepilngadīgām personām ir samērā viegli tikt pie alkoholiskiem dzērieniem, tāpēc pārtiku un alkoholu vajadzētu pārdot atsevišķos veikalos. Savukārt skolās pastiprināti jāpievērš uzmanība veselības mācībai.
Interesi par neformālo izglītību mazina transporta trūkums. Ja autobuss uz Talsiem kursē vien divreiz dienā, jaunietis, visticamāk, neizmantos iespēju, piemēram, apmeklēt semināru bērnu un jauniešu centrā.
Darba grupa, kurā sprieda par jauniešu līdzdalību, norādīja, ka brīvprātīgo darbam nepieciešama lielāka reklāma, kā arī par to jārunā skolās. Lai jaunieši būtu aktīvi, viņiem svarīgi justies piederīgiem kādai konkrētai vienaudžu grupai. Risinājums ir jauniešu organizāciju dibināšana.
Runājot par nodarbinātību, foruma dalībnieki neslēpa savu sāpi par darba tirgū labi iedibināto blata sistēmu. Arī topošajam studentam ar vidējo atzīmi 9,9 ir grūti vasarā atrast darbu, paļaujoties tikai uz saviem nopelniem. Jaunieši atgādināja, ka vienmēr ir iespēja pašam kļūt par darba devēju. Nodarbinātība kļuva par vienu no galvenajiem jautājumiem paneļdiskusijā, kur uz jauniešu jautājumiem atbildēja Sandra Pētersone, Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps, Talsu novada sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš, nodibinājuma «Talsu novada fonds» pārstāve Sanita Liepiņa un Nodarbinātības valsts aģentūras Talsu filiāles vadītājs Andris Veršāns.
Ideju netrūka arī, runājot par brīvā laika pavadīšanas iespējām. Viena no tām — rīkot pasākumu, kura laikā dalībniekiem tiek atņemti mobilie telefoni, planšetdatori un citas modernās tehnoloģijas. Kaut arī noderīgas, tās tomēr pamanās apēst ļoti daudz laika.
Ideju apkopošana un jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde vēl tikai priekšā, taču forumā paveikts liels darbs, uz rīcību iedvesmojot ne vien pašus jauniešus, bet arī pašvaldības un dažādu nozaru pārstāvjus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: