Kalva ir stiprs vārds, ne katram izturams 27.05.2015
Sestdien, 23. maijā, Rojas kultūras centra sieviešu koris «Kalva» atzīmēja darbības 20 gadus.
Tie bija svētki klausītājiem,
jo koncerta programmā iekļautie darbi vispusīgi parādīja kora iespējas un latviešu kora mūzikas piedāvājuma bagātīgo buķeti. No latviešu tautasdziesmām — Kārļa Lāča, Valentīna Bērzkalna, Romualda Jermaka apdarē līdz Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna, Selgas Mences, Riharda Dubras skaņdarbiem. Eleganti viegli un jutekliski zālē atbalsojās rojenieka Ziedoņa Lindes ar Valda Rūjas vārdiem skaņdarbs «Vakara tango». Koris ir drosmīgs, paņemot tik īpašai uzstāšanās reizei arī plaši skandētus, tautā jau labi iedziedātus darbus, kurus it kā ikviens jau droši skandē līdzi un noteikti zina, kā pareizi jāskan — zviedru leģendārās grupas «ABBA» un Renāra Kaupera gabalus. Izskanēja lieliski, un tā vien niezēja plaukstas, lai panāktu atkārtojumu, bet svētku ietvars ar katru pārdomātu minūti scenārijā lika paciesties līdz citai uzstāšanās reizei. Tehniski tīri un saturam atbilstoši «Kalva» izpildīja arī Karla Jenkina, Halmosa Laszlo darbus. Brīžos, kad emocionāli aizkustina mūzika, siltas, koptas balsis, man vienmēr ir vienalga, vai tekstu svešvalodā koris izdzied pareizi vai kurzemnieku izrunā. Ne jau velti koris uzstājies ne tikai pašu un kaimiņnovados, pašsaprotami ir lielo Dziesmu svētku dalībnieks Rīgā, bet arī koncertējis Rietumeiropā, Ziemeļvalstīs, pērn piedalījās XIV Latviešu Dziesmu svētkos Kanādā, Hamiltonā.
Solistu Marikas Gavronas un Arta Muižnieka līdzdalība bija ļoti veiksmīga izvēle, jo viņu uzstāšanās kopīgo priekšnesumu padarīja krāsaināku.
Visus 20 gadus
šo saimi vada diriģente Jolanta Rauga. Spītīgs cilvēks, jo uz mēģinājumiem un koncertiem viņa braukusi gan ar satiksmes autobusu, gan ģimenes un savu automašīnu no mājām Carnikavā. Labāk nerēķināt, cik laika un līdzekļu paņēmis šis turp un atpakaļceļš, jo kultūras cilvēkiem, kultūras darbu par mūža profesiju atradušiem šāda pragmatiska skaitļošana nav raksturīga. Diriģente kori ir ne vien pagastam kā īpašu vērtību saturējusi un noturējusi, bet mācējusi prasības pret dziedātājām nepiezemēt. Jolantas Raugas smalkie pirksti uzstāšanās laikā katru atsevišķo balsi uzķer kā pērlīti un meistarīgi ieloka ikvienas dziesmas audumā.
Koristes ar visu šo 20 gadu pieredzi labi atceras situāciju, kāpēc tapa jauns sieviešu koris lai nu kur, bet Rojā, kur izsenis bija stabilas kora dziedāšanas tradīcijas un pašu novadā, un visā Latvijā labi pazīstams, stabilitātē un izpildījuma augstajā kvalitātē cienījams kolektīvs. Kā jūrasbraucienā — kad kapteinis nav mierā ar komandu un paša uzbūvēto kuģi, komandai ir pretenzijas kapteinim, kādam jāattopas aiz borta atklātā jūrā. Bez sava ierastā satvara palikušās dziedātājas bija gatavas veidot jaunu kori, un Rojas kultūras dzīves vadītājai Ārijai Veidei nācās vien meklēt tam diriģentu.
Vēl tikai pavasaris aizgūtnēm rauj plaukšanai, un šogad nav lielie Dziesmusvētki galvaspilsētā. «Kalva» var mazliet atļauties ievilkt elpu pēc liela un godprātīgi padarīta darba, nesākot arvien ciešāk runāt par koncertu plāniem šai vasarai. Tomēr klausītājus jubilejas reizē uzmanīgus darīja koncertprogrammas nosaukums — «Man ir sapnis…».
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: