Kas pensionārus sagaida 2018. gadā? 16.02.2018

Lai gūtu ieskatu pensiju sistēmā 2018. gadā, Talsu
novada sociālā dienesta dienas centrs 9. februārī organizēja
tikšanos ar Saeimas deputāti, Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētāju Aiju Barču. Iespēju uzdot interesējošus jautājumus
izmantoja ne viens vien seniors.
Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Aija Barča atgādināja, ka 2017. gadā tika pārrēķinātas
2011. gadā piešķirtās pensijas, 2016. gadā — 2010.
gadā piešķirtās pensijas, savukārt šogad, sākot no 1. janvāra, tiks
pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās
pensijas. Pārrēķinot 2010. gadā piešķirtās pensijas, atšķirība
bija salīdzinoši neliela — līdz desmit eiro mēnesī, taču
2011. gada pārrēķins ļāva palielināt pensijas par 45 līdz
50 eiro. Pensiju pārrēķins ir saistīts ar krīzes laiku —
2009. gadā, kad algas tika pazeminātas, kapitāla indekss bija
mazāks par skaitli «viens», līdz ar to tika pieņemts lēmums, ka
pensijas ir jāpārrēķina. To iespējams izdarīt tādēļ, ka Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālajā budžetā izdevās
iekrāt līdzekļus. Pārrēķins par piešķirtajām pensijām no 2012. līdz
2016. gadam prasīs aptuveni 50 miljonus eiro.
Ja seniors ir pensionējies līdz 1996. gadam, viņš saņems
lielāku piemaksu. 1996. gadā VSAA sāka personificēti uzskaitīt
katra ieguldījumu. Cilvēks, kurš šobrīd iet pensijā, var doties uz
VSAA un apskatīties, kā par viņu ir maksāti nodokļi, sākot no
1996. gada 1. janvāra. Tie cilvēki, kuri aizgāja pensijā
līdz 1996. gadam, par katru darba stāža gadu saņems
pielikumu — 50 eiro centus. Šobrīd ikmēneša piemaksa par
uzkrāto darba stāžu ir viens eiro, bet no 1. jūlija —
pusotrs eiro.
No kopējās pensijas summas
tiks atskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pagājušajā
gadā neapliekamais minimums senioriem bija 235 eiro, bet
šogad — 250 eiro. 2019. gadā tie būs 270 un
2020. gadā — 300 eiro. «Paskaidrošu, kāpēc nevarējām
atsaukties senioru priekšlikumiem par pensijām bez nodokļiem.
80 procenti no IIN tiek novirzīti pašvaldībām, un tikai
20 procenti paliek valstij — veselības aprūpei un
izglītībai. Ja mēs vēlamies pensijas bez nodokļiem, jāapzinās, ka
pašvaldība nevarēs sniegt senioriem palīdzību — šīs naudas
pašvaldībām nebūs,» skaidroja A. Barča.
2018. gadā pensijas straujāk indeksēs pensionāriem, kuri
strādājuši ilgākus darba gadus. Ja seniora darba stāžs ir līdz
30 gadiem, viņš saņems 50 procentus no apdrošināšanas
iemaksu algas pieauguma valstī. Ja darba stāžs ir no 30 līdz
39 gadiem — 60 procentus un ja darba stāžs ir 40 gadi un
vairāk — 70 procentus. «Tā tas bija ierakstīts valdības
deklarācijā un politiskā spēka «Zaļo un zemnieku savienība»
solījumos. Tas nav mans izdomājums — daudzviet Latvijā cilvēki
ir teikuši, ka darba stāžu vajag ņemt vērā — te nu tas ir.
Šogad mēs varētu strādāt, domāt un smalki rēķināt, lai tie cilvēki,
kuriem darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, saņemtu
80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma valstī,
bet tas nebūs šogad,» teica A. Barča. Personām, kas
strādājušas kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi
smagos darba apstākļos, indeksācijai par pamatu ņems
60 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma
neatkarīgi no darba stāža.
«Sociālo un darba lietu
komisijas darba grupa katru mēnesi izskata ļoti nopietnus
priekšlikumus. Mēs ar Labklājības ministru Jāni Reiru, kurš
savulaik vadīja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, esam
norunājuši, ka izstāstām savus priekšlikumus senioru organizācijās,
izstāstot arī par otra priekšlikumiem. Tad mēs redzam, ko par to
domā seniori. Sākšu ar Jāņa Reira priekšlikumu — turpmāk pie
katra seniora pensijas piemaksāt vienu procentu, ja viņa bērns
strādā Latvijā. Labs priekšlikums, bet tas ir jāpierāda. Valsts
naudu tāpat neviens nedos. Mammai un tētim ir jāpierāda, ka viņu
meita dzīvo un strādā Latvijā. To, kur meita strādā, var redzēt
Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē, bet to, kur dzīvo, —
iedzīvotāju reģistrā. Valsts sociālā apdrošināšana strādās ar melnu
muti, atradīs, bet pēc brīža meita aizies uz citu darbavietu —
viss jākārto pa jaunam. Ja meita tiek atbrīvota no darba, vecākiem
viens procents pārtrūkst. Mans priekšlikums ir vienkāršāks —
lai nebūtu jāstrīdas un jādomā, kāda ir seniora pensija un kāds ir
piemaksas cipars, mēs varētu vienoties, ka indeksējam seniora
ienākumus, kas ir pensija plus piemaksa par darba stāžu,» aicināja
A. Barča.
Tikšanās laikā viņa pastāstīja arī par atbalstu, kāds
2018. gada budžetā paredzēts ģimenēm. No 1. marta tiks
palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta ģimenēm ar
vairākiem bērniem. Par pirmo bērnu vecāki saņems 11,38 eiro,
otro bērnu — 22,76 eiro, trešo bērnu —
34,14 eiro un katru nākamo bērnu — 50 eiro.
No 1. janvāra pabalstu varēs saņemt arī par bērnu, kurš
mācās profesionālās izglītības skolā un saņem stipendiju, kā arī
par bērnu līdz 20 gadu vecumam, ja viņš turpina
mācīties.
Saeimas deputāte atzina,
ka viena no sāpju lietām Latvijā ir uzturlīdzekļu apmērs. To vecāku
vietā, kuri par saviem bērniem nerūpējas, uzturlīdzekļus maksā
valsts. Gadā šī summa sastāda vairāk nekā 20 miljonus eiro.
2017. gadā bērns līdz septiņiem gadiem saņēma 95 eiro,
2018. gadā — 98,90 eiro, 2019. gadā —
103,20 un 2020. gadā — 107,50 eiro. 2017. gadā
bērns no septiņu līdz 18 gadu vecumam saņēma 114 eiro,
2018. gadā — 118,25 eiro, 2019. gadā —
122,55 eiro un 2020. gadā — 129 eiro. Ja
jaunietis turpina mācīties skolā, uzturlīdzekļi tiks maksāti līdz
21 gada vecumam. «Ko darīt ar tiem vecākiem, kuri nerūpējas
par saviem bērniem? Mums ir bijuši vairāki priekšlikumi. Tagad
tiem, kuri nemaksā uzturlīdzekļus, tiek atņemtas tiesības, atstājot
tās tikai tad, ja tiesības vajadzīgas darba pienākumu veikšanai,»
informēja A. Barča.
2017. gadā atlīdzība neatkarīgi no bērnu skaita audžuģimenēs
bija 113,83 eiro, 2018. gadā tā palielināta — par
vienu bērnu valsts veiks sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un
invaliditātes apdrošināšanai — 171 eiro, diviem
bērniem — 222 eiro, trim un vairāk bērniem —
274 eiro. Tāpat piešķirts lielāks pabalsts bērnu uzturam
audžuģimenēs — vismaz divu minimālo uzturlīdzekļu apmērā par
katru audžubērnu. 2017. gadā bērniem līdz sešu gadu vecumam
(ieskaitot) tie bija 95 eiro, 2018. gadā — 215 eiro,
savukārt bērniem no septiņu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot)
2017. gadā — 215 eiro, bet 2018. gadā — 258
eiro.
«Sākot no 1. janvāra, esam atgriezušies pie sociālās apdrošināšanas
iemaksām jeb sociālā nodokļa, kas ir 35,09 procenti.
Pagājušajā gadā tie bija 34,09 procenti — par vienu
procentu mazāk. Šis procents no sociālajām iemaksām tiks novirzīts
ārstniecības personu algas palielinājumam — gan ārstiem un
ārstu palīgiem, gan medicīnas māsām un māsu palīgiem,» skaidroja
A. Barča.
2019. gadā sāks darboties
veselības aprūpes finansēšanas likums. Valsts apmaksāto veselības
aprūpes minimumu — neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību,
ģimenes ārsta pakalpojumus un slimību ar apdraudējumu sabiedrības
veselībai ārstēšanu (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības,
tuberkuloze u.c.) — saņems visi — gan tie, kuri maksā
nodokli, gan tie, kuri nemaksā. Tiesības uz pilnu pakalpojumu grozu
(ārstu speciālistu pakalpojumiem, medicīnisko aprūpi mājās,
plašākiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, valsts kompensējamajiem
medikamentiem, plānveida ārstniecību dienas stacionārā un slimnīcā
un medicīnisko rehabilitāciju) veselības apdrošināšanas ietvaros
būs bērniem, skolēniem un studentiem, pensionāriem, NVA
reģistrētajiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas
invaliditāti un virknei citu sociālo grupu. Tāpat pilnu pakalpojumu
grozu varēs saņemt sociāli apdrošinātas personas (vienu procentu no
sociālajām iemaksām novirzīs veselības apdrošināšanai) un personas,
kuras brīvprātīgi veic iemaksas veselības apdrošināšanai. Ja
minimālā alga ir 430 eiro, apdrošināšanas iemaksas
2018. gadā ir 51,6 eiro, 2019. gadā —
154,8 eiro (iemaksās jāveic arī par 2018. gadu) un
2020. gadā — 258 eiro (iemaksas jāveic arī par 2018.
un 2019. gadu).
«Jūs noteikti esat manījuši skandālu par e—veselību. Diemžēl
sistēmu nopietni gribēja graut. Programmas izstrādātāji —
«Lattelecom», kuru IT sistēma tajā dienā stipri cieta, uzreiz
saprata, ka e—veselības sistēmai jāuzliek viens vai divi ugunsmūri.
Pēdējās pāris nedēļās situācija uzlabojas, taču ne visiem patīk
tas, ka e—veselība sāks nopietni strādāt, jo varēs redzēt, kā plūst
nauda, taču es domāju, ka cilvēkiem ir jāzina patiesība,» uzsvēra
A. Barča.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: