Kas pensionārus sagaida 2018. gadā? 16.02.2018

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Tweet

Lai gūtu ieskatu pensiju sistēmā 2018. gadā, Talsu novada sociālā dienesta dienas centrs 9. februārī organizēja tikšanos ar Saeimas deputāti, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču. Iespēju uzdot interesējošus jautājumus izmantoja ne viens vien seniors.
Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atgādināja, ka 2017. gadā tika pārrēķinātas 2011. gadā piešķirtās pensijas, 2016. gadā — 2010. gadā piešķirtās pensijas, savukārt šogad, sākot no 1. janvāra, tiks pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās pensijas. Pārrēķinot 2010. gadā piešķirtās pensijas, atšķirība bija salīdzinoši neliela — līdz desmit eiro mēnesī, taču 2011. gada pārrēķins ļāva palielināt pensijas par 45 līdz 50 eiro. Pensiju pārrēķins ir saistīts ar krīzes laiku — 2009. gadā, kad algas tika pazeminātas, kapitāla indekss bija mazāks par skaitli «viens», līdz ar to tika pieņemts lēmums, ka pensijas ir jāpārrēķina. To iespējams izdarīt tādēļ, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālajā budžetā izdevās iekrāt līdzekļus. Pārrēķins par piešķirtajām pensijām no 2012. līdz 2016. gadam prasīs aptuveni 50 miljonus eiro.
Ja seniors ir pensionējies līdz 1996. gadam, viņš saņems lielāku piemaksu. 1996. gadā VSAA sāka personificēti uzskaitīt katra ieguldījumu. Cilvēks, kurš šobrīd iet pensijā, var doties uz VSAA un apskatīties, kā par viņu ir maksāti nodokļi, sākot no 1996. gada 1. janvāra. Tie cilvēki, kuri aizgāja pensijā līdz 1996. gadam, par katru darba stāža gadu saņems pielikumu — 50 eiro centus. Šobrīd ikmēneša piemaksa par uzkrāto darba stāžu ir viens eiro, bet no 1. jūlija — pusotrs eiro.
No kopējās pensijas summas
tiks atskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pagājušajā gadā neapliekamais minimums senioriem bija 235  eiro, bet šogad — 250 eiro. 2019. gadā tie būs 270 un 2020. gadā — 300 eiro. «Paskaidrošu, kāpēc nevarējām atsaukties senioru priekšlikumiem par pensijām bez nodokļiem. 80 procenti no IIN tiek novirzīti pašvaldībām, un tikai 20 procenti paliek valstij — veselības aprūpei un izglītībai. Ja mēs vēlamies pensijas bez nodokļiem, jāapzinās, ka pašvaldība nevarēs sniegt senioriem palīdzību — šīs naudas pašvaldībām nebūs,» skaidroja A. Barča.
2018. gadā pensijas straujāk indeksēs pensionāriem, kuri strādājuši ilgākus darba gadus. Ja seniora darba stāžs ir līdz 30 gadiem, viņš saņems 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma valstī. Ja darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem — 60 procentus un ja darba stāžs ir 40 gadi un vairāk — 70 procentus. «Tā tas bija ierakstīts valdības deklarācijā un politiskā spēka «Zaļo un zemnieku savienība» solījumos. Tas nav mans izdomājums — daudzviet Latvijā cilvēki ir teikuši, ka darba stāžu vajag ņemt vērā — te nu tas ir. Šogad mēs varētu strādāt, domāt un smalki rēķināt, lai tie cilvēki, kuriem darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, saņemtu 80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma valstī, bet tas nebūs šogad,» teica A. Barča. Personām, kas strādājušas kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, indeksācijai par pamatu ņems 60 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma neatkarīgi no darba stāža.
«Sociālo un darba lietu
komisijas darba grupa katru mēnesi izskata ļoti nopietnus priekšlikumus. Mēs ar Labklājības ministru Jāni Reiru, kurš savulaik vadīja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, esam norunājuši, ka izstāstām savus priekšlikumus senioru organizācijās, izstāstot arī par otra priekšlikumiem. Tad mēs redzam, ko par to domā seniori. Sākšu ar Jāņa Reira priekšlikumu — turpmāk pie katra seniora pensijas piemaksāt vienu procentu, ja viņa bērns strādā Latvijā. Labs priekšlikums, bet tas ir jāpierāda. Valsts naudu tāpat neviens nedos. Mammai un tētim ir jāpierāda, ka viņu meita dzīvo un strādā Latvijā. To, kur meita strādā, var redzēt Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē, bet to, kur dzīvo, — iedzīvotāju reģistrā. Valsts sociālā apdrošināšana strādās ar melnu muti, atradīs, bet pēc brīža meita aizies uz citu darbavietu — viss jākārto pa jaunam. Ja meita tiek atbrīvota no darba, vecākiem viens procents pārtrūkst. Mans priekšlikums ir vienkāršāks — lai nebūtu jāstrīdas un jādomā, kāda ir seniora pensija un kāds ir piemaksas cipars, mēs varētu vienoties, ka indeksējam seniora ienākumus, kas ir pensija plus piemaksa par darba stāžu,» aicināja A. Barča.
Tikšanās laikā viņa pastāstīja arī par atbalstu, kāds 2018. gada budžetā paredzēts ģimenēm. No 1. marta tiks palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta ģimenēm ar vairākiem bērniem. Par pirmo bērnu vecāki saņems 11,38 eiro, otro bērnu — 22,76 eiro, trešo bērnu — 34,14 eiro un katru nākamo bērnu — 50 eiro.

No 1. janvāra pabalstu varēs saņemt arī par bērnu, kurš mācās profesionālās izglītības skolā un saņem stipendiju, kā arī par bērnu līdz 20 gadu vecumam, ja viņš turpina mācīties.
Saeimas deputāte atzina,
ka viena no sāpju lietām Latvijā ir uzturlīdzekļu apmērs. To vecāku vietā, kuri par saviem bērniem nerūpējas, uzturlīdzekļus maksā valsts. Gadā šī summa sastāda vairāk nekā 20 miljonus eiro. 2017. gadā bērns līdz septiņiem gadiem saņēma 95 eiro, 2018. gadā — 98,90 eiro, 2019. gadā — 103,20 un 2020. gadā — 107,50 eiro. 2017. gadā bērns no septiņu līdz 18 gadu vecumam saņēma 114 eiro, 2018. gadā — 118,25 eiro, 2019. gadā — 122,55 eiro un 2020. gadā — 129 eiro. Ja jaunietis turpina mācīties skolā, uzturlīdzekļi tiks maksāti līdz 21 gada vecumam. «Ko darīt ar tiem vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem? Mums ir bijuši vairāki priekšlikumi. Tagad tiem, kuri nemaksā uzturlīdzekļus, tiek atņemtas tiesības, atstājot tās tikai tad, ja tiesības vajadzīgas darba pienākumu veikšanai,» informēja A. Barča.
2017. gadā atlīdzība neatkarīgi no bērnu skaita audžuģimenēs bija 113,83 eiro, 2018. gadā tā palielināta — par vienu bērnu valsts veiks sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai — 171 eiro, diviem bērniem — 222 eiro, trim un vairāk bērniem — 274 eiro. Tāpat piešķirts lielāks pabalsts bērnu uzturam audžuģimenēs — vismaz divu minimālo uzturlīdzekļu apmērā par katru audžubērnu. 2017. gadā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tie bija 95 eiro, 2018. gadā — 215 eiro, savukārt bērniem no septiņu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) 2017. gadā — 215 eiro, bet 2018. gadā — 258 eiro.
«Sākot no 1. janvāra, esam atgriezušies pie sociālās apdrošināšanas iemaksām jeb sociālā nodokļa, kas ir 35,09 procenti. Pagājušajā gadā tie bija 34,09 procenti — par vienu procentu mazāk. Šis procents no sociālajām iemaksām tiks novirzīts ārstniecības personu algas palielinājumam — gan ārstiem un ārstu palīgiem, gan medicīnas māsām un māsu palīgiem,» skaidroja A. Barča.
2019. gadā sāks darboties
veselības aprūpes finansēšanas likums. Valsts apmaksāto veselības aprūpes minimumu — neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta pakalpojumus un slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšanu (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) — saņems visi — gan tie, kuri maksā nodokli, gan tie, kuri nemaksā. Tiesības uz pilnu pakalpojumu grozu (ārstu speciālistu pakalpojumiem, medicīnisko aprūpi mājās, plašākiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, valsts kompensējamajiem medikamentiem, plānveida ārstniecību dienas stacionārā un slimnīcā un medicīnisko rehabilitāciju) veselības apdrošināšanas ietvaros būs bērniem, skolēniem un studentiem, pensionāriem, NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un virknei citu sociālo grupu. Tāpat pilnu pakalpojumu grozu varēs saņemt sociāli apdrošinātas personas (vienu procentu no sociālajām iemaksām novirzīs veselības apdrošināšanai) un personas, kuras brīvprātīgi veic iemaksas veselības apdrošināšanai. Ja minimālā alga ir 430 eiro, apdrošināšanas iemaksas 2018. gadā ir 51,6 eiro, 2019. gadā — 154,8 eiro (iemaksās jāveic arī par 2018. gadu) un 2020. gadā — 258 eiro (iemaksas jāveic arī par 2018. un 2019. gadu).
«Jūs noteikti esat manījuši skandālu par e—veselību. Diemžēl sistēmu nopietni gribēja graut. Programmas izstrādātāji — «Lattelecom», kuru IT sistēma tajā dienā stipri cieta, uzreiz saprata, ka e—veselības sistēmai jāuzliek viens vai divi ugunsmūri. Pēdējās pāris nedēļās situācija uzlabojas, taču ne visiem patīk tas, ka e—veselība sāks nopietni strādāt, jo varēs redzēt, kā plūst nauda, taču es domāju, ka cilvēkiem ir jāzina patiesība,» uzsvēra A. Barča.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: