Kilograms vēstures un mītu gaisināšana 08.04.2014
Iespējams, kāds grāmatu «Talsu ebreji» jau ierindojis izlasīto sarakstā, cits — par to uzzina pirmo reizi. 2. aprīlī Talsu novada muzeja durvis bija vērtas visiem, kas vēlējās ielūkoties šīs tautas dzīvē mūsu pusē. Par interesantiem stāstiem un populāru mītu kliedēšanu gādāja grāmatas autore Antra Grūbe.
Grāmatā, ko pērn izdeva
«Aleksandra Pelēča lasītava», atrodamas liecības par ebreju dzīvi Talsos vēl no 19. gadsimta. Plašajā pētījumā ietverti gan stāsti par kultūru, reliģiju un dzīvi politiskās situācijas līkločos, gan vēstījumi, kas ļauj ielūkoties ielās, tirgotavās, mājās un gluži ikdienišķos priekos un nebūšanās.
Kā atklāja autore, grāmatas tapšanas laiks — vismaz trīs gadi. Ideja tās veidošanai meklējama laikā, kad autores bijusī skolniece Latvijas ebreju draudzes projektam lūgusi sagatavot rakstu par Talsu ebrejiem. Tad piedāvāts lielāks darbs — 60 lapu apjomā. A. Grūbe smejas, ka sākumā domājusi: kā tik lielu informācijas apjomu savākt. Izdevās. Kad gaisā jau virmojušas idejas rakstīšanai par Talsiem, nolēmusi ķerties pie tēmas, kur jau bija iestrādes. Rezultātā iznāca vairāk nekā 600 lappušu bieza grāmata. Tēmu klāsts — katrai gaumei piemērots. Grāmata sniedz ieskatu gan kultūrā, reliģijā un politisko līkloču radītajās si4tuācijās, gan ļauj ielūkoties ebreju ikdienā tirgotavās, mājās un dažādos sadzīves priekos un nebūšanās.
Darbs tapis, izmantojot plašu informācijas avotu klāstu — arhīva datus, laikrakstus, intervijas un citus materiālus.
Pilnībā izstāstīt, kas ietilpst
šajā, kā saka autore, kilogramā vēstures, nebija iespējams, tādēļ klausītāji tika iepazīstināti ar nelielu pārskatu par tajā sastopamo. Sarunas galvenā tēma: Talsu ebreji — mīti un patiesība. Nav noslēpums, ka līdz pat mūsdienām par šo tautu saglabājušies vairāki pieņēmumi, kas ne vienmēr atbilst realitātei. Ņemot talkā ziņas par Talsu ebreju ikdienu, A. Grūbe centās kliedēt populārākos no tiem.
Visus aplūkotos mītus gan nav iespējams uzskaitīt; šeit aprakstīti vien daži. Viens no tiem — līdz Otrajam pasaules karam tautas apzīmēšanai izmantoja vārdu «žīds», bet vārds «ebrejs» ienācis pēc tā un ir lieks jaunievedums. Izrādās, Talsu laikrakstos vārdu «ebrejs» lieto jau 1919. un 1920. gadā; vēlāk paralēli tiek lietoti abi apzīmējumi, savukārt pēc 1932. gada dominē vārds «žīds»; apzīmējums «ebreji» tiek lietots vien oficiālos nosaukumos (biedrība, skola un tamlīdzīgi).
Vēl kāds mīts — ebreji nodarbojas tikai ar tirgošanos. Tiesa, nozīmīgu tirgotāju Talsu ebreju aprindās netrūka, tomēr šī puse pazina arī dažādus amatniekus, važoņus un citu profesiju pārstāvjus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: