Klases saulīte — itālietis Džuzepe — sagādā pārsteigumu Žetonvakarā 10.03.2018
Piektdien, 2. martā, Talsu Valsts ģimnāzijā
norisinājās Žetonvakars. To jo īpašāku radīja itālietis Džuzepe
Torketi, kurš nolēma bijušajiem klasesbiedriem radīt
pārsteigumu.
Dž. Torketi ir no Itālijas, Lagonegro, un viņš pirms diviem
gadiem (16 gadu vecumā) piedalījās skolēnu apmaiņas programmā
«AFS». Tās laikā viņš vienu gadu mācījās 10. klasē Talsu
Valsts ģimnāzijā un dzīvoja Karlsbergu ģimenē Vandzenē. Džuzepe
ļoti vēlējās būt ar klasesbiedriem izlaidumā, bet, tā kā viņam tajā
laikā augstskolā ir eksāmenu laiks, viņš nolēma draugus pārsteigt
Žetonvakarā. Un tas viņam lieliski izdevās.
«Talsu Vēstis» pirms pārsteiguma tikās ar jaunieti, lai parunātu
par aizvadīto laiku Latvijā, kas ļauj saprast, kas te, mazajos
Talsos, ir tik īpašs, ka jaunietis pēc pāris gadiem vēl uztur
saikni ar šīs puses cilvēkiem un kāpēc viņš vēlējās būt klāt
klasesbiedriem tik svarīgā mirklī.
Sākotnēji, piesakoties apmaiņas programmā,
Džuzepe norādīja, ka vēlas doties uz kādu no valstīm Eiropā.
Programmas rīkotāji bija tie, kas noteica — viņam būs jādodas
uz Latviju.
Mācību stundas Talsu Valsts ģimnāzijā notika latviešu valodā, ko
Džuzepe sākotnēji nezināja. Skolotāji palīdzējuši ar skaidrojumiem
angļu valodā. Dažu mēnešu laikā puisis jau sāka saprast un arī pats
runāt latviešu valodā. Viņš atzīst, ka to apgūt bijis grūti. Tā kā
bija pasniedzēji, kas nerunā angļu valodā, bijis sarežģīti apgūt
vairākus mācību priekšmetus. Džuzepe apmeklēja tos priekšmetus, kas
viņam bija nepieciešami mācību programmai Itālijā, savā skolā.
Būtiskākās atšķirības skolu sistēmā te un Itālijā ir mācību stundu
garums. Ja Latvijā tās ir 40 minūtes, Itālijā — stunda.
Un starp stundām nav starpbrīžu. Mācības ilgst no 8.00 līdz 13.00.
Kā arī skolēni sēž vienā klasē, un skolotāji ir tie, kas nāk pie
audzēkņiem. «Latvijā mācībām tiek izmantotas daudz modernākas
tehnoloģijas. Itālijā, vismaz pilsētā, kurā dzīvoju, vide skolā nav
tik moderna. Runājot par skolotājiem Latvijā: kad izdodas
nodibināti saikni, sadraudzēties, pasniedzēji ir brīnišķīgi.
Itālijā skolotāji tik daudz neuztraucas un nerūpējas par
audzēkņiem. Esmu novērojis, ka šeit skolotāji uztraucas par tevi kā
par personu, nevis vienkārši kārtējo skolēnu. Arī mūsu klases
audzinātāja vienmēr uztraucās par mani, vaicāja, kā man klājas,
vienmēr palīdzēja,» pauž puisis.
Par viesģimeni, Karlsbergiem, no Vandzenes,
kur viņš ieguva otrus vecākus un divus brāļus, itāļu jaunietis
stāsta ar siltuma pilnām acīm. Ģimene bijusi ļoti laipna, sirsnīga,
un šī iemesla dēļ viņš te juties kā mājās, ko Džuzepe ļoti novērtē.
Sākumā, kad viņš ieradies Vandzenē un redzējis Latvijas laukus,
puisis brīnījies par lielajiem plašumiem, sākotnēji pat baidījies,
ka te nebūs, ko darīt. Ar laiku gan domas mainījās.
Daudz laika pavadīts kopā ar ģimeni, dodoties ekskursijās,
braucienos gan pa apkārtni, gan apceļojot citas vietas Latvijā.
Jaunietim jo īpaši patika Rīga un Ventspils. Pārsteigumu radīja
Daugavpils, kura ir tik atšķirīga no pārējās Latvijas. Viņš devās
ceļojumā arī uz Lietuvu un Zviedriju. Gandrīz katru nedēļas nogali
ģimene apmeklēja pirti. Tagad došanās pirtī pietrūkstot. «Man ļoti
patīk šejienes laikapstākļi, jo tie ir tik atšķirīgi no Itālijas.
Ziema, sniegs, aukstums, man tas patīk! Te pirmo reizi mūžā
pieredzēju, ko nozīmē -25 grādi! Ļoti patika Līgo svētki, tie bija
fantastiski! Būtiska atšķirība starp latviešiem un itāliešiem ir
tā, ka jūs ļoti respektējat savas valsts dabu,» pauž Džuzepe.
Kad puisis ieradās, viņš zaudēja piecus kilogramus svara, jo
nevarēja pierast pie vietējā ēdiena. Ar laiku tas gan mainījās.
Pieradis ēst gan kartupeļus, gan griķus, kas viņam tagad jo īpaši
garšojot. Šašliki esot viņa iecienītākais jaunatklātais ēdiens.
Savukārt visvairāk pietrūkusi pica. «Pamēģināju picu arī te,
Latvijā, bet tas ir kas pilnīgi citādāks. Pirmkārt, uz picas nav
jābūt tāda daudzuma un šķirņu sieram. Ir jāizmanto mozarellas
siers. Arī pamatnes mīkla ir pilnīgi citāda, Itālijā tā ir krietni
vieglāka,» klāsta Džuzepe.
Vaicāts, kā viņam veicās, komunicējot ar vienaudžiem,
puisis teic, ka sākumā klasesbiedri bijuši ļoti kautrīgi, bet tas
ar laiku mainījies. Tagad viņam ir vairāki tuvi draugi, ar kuriem
joprojām tiek uzturēts kontakts. Džuzepe par to ir patiesi priecīgs
un pateicīgs. Šī iemesla dēļ viņš ieradās apciemot visus arī
aizvadītajā vasarā, un tāpēc atbrauca arī piektdien, lai visus
pārsteigtu un apsveiktu Žetonvakarā. «Man ļoti patīk atbraukt
ciemos, jo šeit jūtos kā otrās mājās. Te ir mana otrā ģimene un
draugi,» no sirds teic puisis.
Protams, mudināts izteikties par meitenēm Latvijā, viņš nedomājot
teic, ka visas meitenes mūsu valstī ir ļoti skaistas. Tas, ko
jaunietis secinājis par šīs puses ļaudīm: sākotnēji cilvēki ir ļoti
auksti un noslēgti, bet, kad viņus iepazīst, saproti, cik viņi ir
jauki un brīnišķīgi.
Galvenais, ko guvis no šīs apmaiņas programmas: lielāku izpratni
par dzīvi un iespēju iepazīties ar jauniem, atšķirīgiem cilvēkiem
un iemācīties ieklausīties un pieņemt citādāku viedokli. «Šīs
pieredzes beigās jutos nedaudz kā latvietis. Vairs nebiju tik
atvērts un emocionāls kā sākumā, biju kļuvis līdzīgāks latviešiem,
ieturētāks. Mani vecāki, kad atgriezos mājās, sacīja, ka vairs
neesmu tik bērnišķīgs kā pirms došanās apmaiņas programmā,»
secinājis Dž. Torketi.
Pašlaik puisis augstskolā studē ekonomiku un starptautisko
mārketingu, un, daudz nedomājot, teic, ka nākotnē noteikti vēl
atgriezīsies Talsos.
Audzinātāja Inguna Paleja par Džuzepi:
«Viņš ir ļoti atsaucīgs, aktīvs un pozitīvs jaunietis. Viņiem
Itālijā iegūt vietu šajā programmā nav tik vienkārši kā mūsējiem.
Džuzepe tika, jo bija viens no labākajiem pretendentiem. Bērni viņu
sauca par «klases saulīti» — ļoti optimistisks un
dzīvespriecīgs cilvēks. Tajā pašā laikā, kā jau to rakstīju arī
puiša vecākiem, ļoti labi audzināts. Viņš draudzējās ar visiem,
nevienu nešķirojot, kā tas jauniešiem ierasts. Visus apmīļoja, ar
visiem runāja, gan lieliem, gan maziem. Arī pret skolotājiem ļoti
draudzīgs un pieklājīgs. Vienmēr zināja robežu. Mūsu bērniem bija
ļoti svarīgi redzēt, ka var uzvesties arī citādāk. Viņi atzīst, ka
šī pieredze bija ļoti vērtīga. Džuzepe bija arī kā mūžīgais
dzinējs, piemēram, ekskursijās. Kad pārējie bija piekusuši, kā jau
mūsdienu bērni, viņš visus mudināja doties apskatīt vēl šo un to.
Arī, esot šeit, Latvijā, viņš devās daudzās ekskursijās un ļoti
daudz ko uzzināja. Džuzepe ir cilvēks, kas grib daudz ko redzēt un
iemācīties.
Kad viņš uzzināja, ka Latvijas skolās bērniem ir iespēja labot
kontroldarbu atzīmes, bija ļoti izbrīnīts. Viņš uzskata, ka uz
ieskaiti ir jāmācās ar visu atdevi un tā jānokārto pirmajā reizē,
un tādas labošanas nepastāv. Tas viņam šķita kā brīnums, ka bērni
šeit nāk uzlabot atzīmes.
Latviešu valodu jaunietis apguva ļoti ātri. Gada beigās viņš
nokārtoja valodas eksāmenu B1 līmenī, kas ir ļoti augsts rādītājs.
Džuzepe ir ļoti strādīgs, un viņš sacīja, ka, viņaprāt, jaunieši
šeit maz mācās, Itālijā vairāk.
Runājot par Žetonvakaru, klasesbiedriem tas bija milzīgs
pārsteigums. Jau laikus viņu informēju par datumu, kad tas notiks,
un Džuzepe lūdza to saglabāt kā noslēpumu. Kad nācām pa gaiteni,
puiši nogriezās gar stūri un sākumā Džuzepi pat neatpazina, jo
nespēja noticēt, ka viņš ir ieradies. Un meitenes, protams,
spiegdamas metās ap kaklu. Ar skolas direktoru vienojāmies, ka
uzdāvināsim puisim žetonu, jo viņš mums ir ļoti nozīmīgs cilvēks,
kurš darījis skolai daudz laba. Un Žetonvakara priekšnesumā bija
kruīza kuģa ceļojums uz Itāliju, kas savukārt bija pārsteigums
Džuzepem.»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: