Ko sola Latvijai? Ieskats vizītē pie Eiropas Parlamenta deputātiem 26.02.2014
No 10. līdz 13. februārim grupa Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu viesojās pašā Eiropas Savienības (ES) sirdī — Briselē. Brauciena mērķis bija gūt ieskatu dažādos ES nozīmes jautājumos.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotās vizītes
pārstāvji ielūkojās gan vietās, kur tiek pieņemti savienības dalībvalstīm nozīmīgi lēmumi, gan sastapa tur strādājošos un uzklausīja Eiropas Parlamenta deputātus.
11. februārī Eiropas Komisijā noritēja tikšanās ar tur strādājošajiem mūsu tautiešiem. Viesus no Latvijas uzrunāja arī citi tās pārstāvji. Galvenās sarunu tēmas bija saistītas ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku, ES budžeta plānošanu, attīstības politiku un citām jomām. Lielākoties šajā dienā saņemtā informācija gan tika klasificēta kā «off the record» — nepublicējama ar atsaucēm un citēšanu. Tā nu lasītājiem nāksies vien noticēt, ka gūta vērtīga pieredze, kas turpmāk ļaus labāk izprast ES darbību un Latvijas lomu tajā.
Nākamajā dienā brauciena dalībnieki apmeklēja Eiropas Parlamentu (EP), kur tikās ar vairākiem deputātiem no Latvijas.
Deputāte Inese Vaidere
runāja par tēmu, kas skar ES jaunākās iniciatīvas nodarbinātības veicināšanā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Viena no sāpīgākajām Latvijas problēmām aizvien ir cilvēku izvēle pamest dzimteni, jo nereti citviet paveras iespēja ātrāk atrast darbu un saņemt lielāku atalgojumu. Kā norādīja deputāte, tuvāko gadu laikā algu jomā nevaram cerēt sacensties ar vecajām ES dalībvalstīm, kas «demokrātijas un tirgus apstākļos strādā vismaz kopš Otrā pasaules kara». Kā zināms, mums šī iespēja ilgi bija liegta.
I. Vaidere uzsvēra, ka nabadzības likvidēšanai Eiropas Sociālajam fondam paredzēts lielāks finansējums.
Pirms pāris nedēļām Latvijas Ministru kabinets apstiprināja 2014. līdz 2020. gada plānošanas perioda darbības programmu «Izaugsme un nodarbinātība». Tajā būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda. Viens no tās prioritārajiem virzieniem saistīts ar sociālo iekļaušanu, nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un citas nozīmīgas jomas. Tiks veicināta jauniešu nodarbinātība, pilnveidota darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošana, sniegtas apmācības bezdarbnieku kvalifikācijas uzlabošanā un veikti citi pasākumi. Latvijā īpaši nozīmīgi tas ir vienai no lielākajām bezdarba riskam pakļautajām grupām — jauniešiem un cilvēkiem pirmspensijas vecumā.
Raizes savā ziņā sagādā arī jauniešu sagatavotība darbam, jo ir grūtības atrast prakses un vēlāk arī darba vietu. Savukārt uzņēmēji ne vienmēr ir ieinteresēti šādas iespējas sniegt (apmācīt tikko no skolas sola nākušu jaunieti vai tamlīdzīgi). Tieši tādēļ arī darba devēju pusei nepieciešami savi stimuli.
Jau šobrīd mūsu jauniešiem ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes un gūt praktiskas iemaņas. Tas izdarāms, gan iesaistoties dažādos projektos, gan pēc tuvākas informācijas dodoties uz Valsts nodarbinātības aģentūru.
I. Vaidere akcentēja arī jautājumu par rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā līdz 2020. gadam. Lai radītu tai labvēlīgu vidi, nozīmīga ir digitālā tirgus attīstība, līdzsvarota pieeja parādu sistēmā un citas priekšrocības.
Arī uzņēmēji var iesaistīties dažādās programmās. Viena no tām, piemēram, ir «Erasmus» — pārrobežu apmaiņas programma jaunajiem uzņēmējiem. Ar tās palīdzību iespējams uzturēties pie pieredzējušiem mazo uzņēmumu vadītājiem citviet un gūt ieskatu to darbā. Arī otrai pusei tā ir laba pieredze sadarbībā ar ārzemju partneriem vai jauna tirgus iepazīšanā. Pieejama arī programma «Apvārsnis 2020», «Cosme» un citas iespējas.
Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis
stāstīja par jautājumiem, kas skar datu aizsardzības regulu un tabakas direktīvu.
Uzsāktā datu aizsardzības noteikumu reforma dažādiem interneta pakalpojumu sniedzējiem paredz daudz stingrākus ierobežojumus saistībā ar datu iegūšanu, izmantošanu, glabāšanu un līdzīgām darbībām. Par to nelikumīgu izmantošanu pienāksies ievērojami lielāks sods. Savukārt cilvēkiem tā sola iespēju uzzināt, kādi viņu dati ir noteiktu iestāžu vai uzņēmumu rīcībā, kā arī tiesības tos dzēst.
Noteikumi būs vienādi visās ES dalībvalstīs; savā ziņā tas atvieglos darbu arī starptautiskajiem uzņēmumiem, kam līdz šim bija jāpiemērojas katras valsts regulām.
Nepieciešamība pēc reformas radusies, jo iepriekšējā Datu aizsardzības direktīva datēta ar 1995. gadu — pirmsinterneta laiku. Lai arī šie noteikumi paredz daudz stingrākus ierobežojumus, un kā norādīja K. Šadurskis, cilvēkam ir tiesības gan uzzināt datus par sevi, gan arī «tikt aizmirstam» (dzēst informāciju par sevi, protams, ja nav likumīga pamata tās saglabāšanai — K. T.), tas ne vienmēr strādā. Tieši tādēļ arī pašiem jābūt piesardzīgiem un jāmāca tas arī jaunākajai paaudzei. Jāapzinās, ka, piemēram, dažādos interneta profilos ielādētais, arī pēc izdzēšanas, ļoti iespējams, aizvien klīdīs tā dzīlēs. Tāpat strādājot pie datora, nepieciešams veikt tādus elementārus drošības pasākumus, kā aizvērt e-pastu un tamlīdzīgi.
Saistībā ar Tabakas direktīvu K. Šadurskis norādīja: tās galvenais mērķis ir samazināt smēķēšanas pievilcību, īpaši jauniešu acīs. Tikusi panākta vienošanās gan par aizliegumu cigaretēm pievienot īpašu smaržu (piemēram, vaniļu; uz mentola cigarešu aizlieguma ieviešanu attieksies ilgāks laika posms). Smēķēšanas šarmu centīsies mazināt arī ar informāciju par tās kaitīgumu, kas aizņems 65 procentus paciņas platības. Vienotā direktīva attieksies arī uz ūdenspīpēm. Sākotnēji gan mēģināts panākt arī tievo cigarešu aizliegumu, tomēr šī iecere netika atbalstīta.
Pēc iejaukšanās legālajā cigarešu biznesā atklāts paliek jautājums, vai izmaiņas plašāk neatvērs durvis nelegālajam rūpalam.
Pēcāk ciemiņi tikās arī ar EP deputātu Krišjāni Kariņu, kurš pastāstīja par direktīvu, kas saistīta ar naudas atmazgāšanas ierobežošanu. Kā norādīja K. Kariņš, viņš rosinājis ES līmenī izveidot reģistru ar patiesajiem šīs nodarbes labuma guvējiem.
Jautājumiem par ES lauksaimniecības politiku pievērsās EP deputāte Sandra Kalniete. Viņa pastāstīja, ka radīta rīcības programma, kas ļāva cīnīties par mūsu valstij labvēlīgāku ES kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Lai sasniegtu iecerēto, savu roku pielikušas arī zemnieku organizācijas, Zemkopības ministrija, mūsu un EP deputāti un citas puses. Panākts, ka Latvijai pienāksies par 50 procentiem lielāks finansējums nekā iepriekšējā periodā. Turpmākajos septiņos gados valsts tiešmaksājumos saņems 1,1717 miljardus eiro (salīdzinājumam — līdz šim ap 790 miljoniem). Savukārt lauku attīstībai piešķirtā summa būs 969 miljoni, kas ir līdzīga kā iepriekš; kopā ar valsts finansējumu tai kopā sanāks 1,5 miljardi eiro. Kā norādīja S. Kalniete — svarīgākais, lai šī summa tiktu pareizi izlietota.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: