Komisija pārliecinājās, ka Ģibuļu pagastā ir, ko redzēt 09.06.2016
1. jūnijā konkursa «Talsu novada sakoptākais pagasts vai
pilsēta» komisija viesojās Ģibuļu pagastā, apskatot izcili sakoptu
privātmāju, iepazīstot radošu bibliotēkas kolektīvu un ne mazāk
radošu tirgotavu, kas medum prot piešķirt citādāku garšu, lielā
mērā izbaudot tūrisma piedāvājumu Spāres muižā un saredzot tautas
nama saimes zaļo domāšanu. «Bet tas vēl nebūt nav viss,» tikšanās
noslēgumā atgādināja tautas nama vadītāja Tabita
Kalniņa.
«Ģibuļu pagasts — Talsu pievārtē,»
sakoptākās privātmājas godam izvirzīto «Austriņu» tuvo atrašanos
pilsētai raksturoja māju saimniece Vita Kuzma. Māja pirms 25 gadiem
celta būtībā tukšā vietā, kas šo gadu laikā iekopta tā, lai pašiem
būtu prieks. «Galvenais, lai ir ērti dzīvot, ne tikai strādāt, bet
arī atpūsties,» saimniece saka. Ap māju esot vien pushektārs zemes,
bet Vita piekrīt, ka citiem varbūt piecos hektāros ir mazāk darba
nekā piemājas teritorijā, kur ir koki, krūmi, sakņu dārziņš, puķes,
un viss ir svarīgs kopējā redzējumā. «Lai cits citu papildina!
Nevar būt puķes bez kokiem un koki bez puķēm! Ar skujeņiem vien
būtu pliks un nedzīvs, jo gribas, lai zied,» viņa skaidro.
Redzot ārkārtīgi sakārtoto vidi, radās jautājums — kā to var
paspēt? Ja citviet jaušams cīniņš, cenšoties nezāles panākt, tad
«Austriņos» rodas izjūta, ka šejienieši aizsteidzas nezālēm
priekšā! «Vajag tikai gribēt! Labāk to darīt, kad redzi, ka ir
jādara, nevis domāt — ai, pēc tam… Citādi pēc tam ir grūti. Nezāļu
apjoms palielinās ļoti ātri,» atzīst V. Kuzma. Ravēšana gan
vienalga esot nebeidzams darbs — vienā galā beidz, otrā sāc!
Pastendes bibliotēka pieteikta
radošākā novadnieka godam. Protams, radošas ir nevis telpas, bet
darbinieki, kas tajās strādā Dzintras Ūdres vadībā. Dalība konkursā
«BIS ALISE e-katalogs Tavā kabatā» pagājušajā gadā, kad vietējas
nozīmes publisko bibliotēku konkurencē aktīvākā bija tieši
Pastendes bibliotēka, klientiem ļauj piedāvāt tādas iespējas kā
rezervēt grāmatas vai pagarināt lietošanas termiņu arī tad, kad
bibliotēka ir slēgta, virtuāli ieiet bibliotēkā un pasūtīt
vajadzīgo literatūru vai apskatīt jaunumus, piemēram, braucot
autobusā. Pamatskolas vecuma bērniem regulāri tiek rīkoti lasījumi
un radošas nodarbības; lai viņus ieinteresētu, bibliotēkas
darbinieces sagatavo dāvaniņas, nereti — pašu gatavotas. Viņu
vadībā visu klašu skolēni tikuši iesaistīti Imanta Ziedoņa
«Krāsaino pasaku» pārtapšanā modes skatē, piedalījušies arī
bibliotēkas organizētajā erudīcijas konkursā «Mūsu novads» kopā ar
citām novada skolām.
Ierodoties Pastendē, par bibliotēkas darbinieču radošumu šaubas
zūd, jau šķērsojot ēkas slieksni. Tur ir galdiņš, kur var piesēst,
pārlapojot žurnālus, ir tāfele, uz kuras gluži kā pie kafejnīcas
uzrakstīta ēdienkarte, proti — pieejamie pakalpojumi, kuru vidū ir
pat iespēja uzņemt atraktīvu momentfoto. Šajā bibliotēkā ir ne vien
savs stūrītis bērniem, bet pat telpa jauniešiem.
Pie alejas, kas ved uz Spāres muižu,
komisijas busiņam ceļu aizšķērsoja divi stalti zirgi savu
saimnieku, jātnieku sporta kluba «Potenciāls» pārstāvju Ievas
Dundures un Māra Prūša vadībā. «Lai piedzīvotu to, kas notiek
Spāres muižā, kopš seniem laikiem visi ciemiņi no stacijas,
Ventspils vai Talsiem esot ievesti ar zirdziņiem,» paskaidroja
Tabita Kalniņa, un šī diena nebija izņēmums.
Muižas priekšā komisiju gaidīja par iedzīvotājiem draudzīgāko
tirgotavu izvirzītā pagasta uzņēmuma SIA «Green Hive» īpašniece
Irita Dorbe. Viņa atklāja, ka pirmie mēģinājumi piešķirt medum
citādāku garšu notikuši jau 2008. vai 2009. gadā. «Sākumā draugiem
dāvinājām un paši ēdām. Pagājušajā gadā Kitija (pagasta pārvaldes
vadītāja Kitija Vecmane — E. L.) piedāvāja tirgoties Ģibuļu
pagasta svētkos. Sarosījāmies, domājām — kāpēc ne? Tālāk process
noticis diezgan strauji. Pērn piedāvājām sešus produktus, šobrīd
skaits ir ap 30, un visa gada garumā ražošanas un pārdošanas apjomi
ir desmitkārt palielinājušies,» pastāstīja Irita.
Uzņēmums radījis medu ar piparmētru, čili, kanēļa, šokolādes un
lavandas garšu, piedāvājumā ir arī ogu maisījumi, kaltētas ogas ar
medu, sīrupi, sulas, bišu maize, bet ķermeņa skaistumam top berzīši
no dabiskām izejvielām. SIA «Green Hive» savu produkciju pārdod
dažādos tirdziņos (līdz augusta beigām visas piektdienas,
sestdienas un svētdienas esot aizņemtas!). Atzinīgs novērtējums ir
fakts, ka nu jau ģibuļniekus uzmeklē un aicina daudzviet tirgoties,
piemēram, Jelgavas ledus skulptūru festivālā bija tikai septiņi
tirgotāji no visas Latvijas, un viņu vidū bija arī SIA «Green
Hive». Uzņēmuma produkciju var iegādāties arī veikalos, tostarp
«Rimi» tīkla atvērtajos zemnieku lauku labumu veikalos
«Klēts».
«Pārsvarā cilvēki saka — patīk, garšo, gribam vēl, un tas liek
attīstīties un iet uz priekšu. Gadās arī tādi, kuri neslēpj
uzskatu, ka šādi tiek sabojāts medus. «Tīrs medus — tā ir tāda
vērtība! Kāpēc jūs tā esat izdarījuši?» viņi vaicā. Bet mēs tā esam
izdarījuši, un parādām, ka var arī citādāk!» Irita nesamulst par
tādu nostāju. Paši taču arī šos produktus uzturā lietojot, tāpēc
droši zina, ka tie palīdz. «Daba tik daudz ko iedod. Ir tikai
jāpaņem un jāieliek burciņā!» uzskata I. Dorbe.
No dienas karstuma viesi
patvērās muižas vēsumā, lai iepazītu šo vietu kā pretendentu uz
titulu «Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā» un
saskatītu Spāres tautas nama saimē zaļās domāšanas līderus.
T. Kalniņa atzina, ka šīs nominācijas neesot atdalāmas.
Lai iejustos muižas gaisotnē, derēja uzklausīt vairākas teiksmas,
nostāstus, precīzāku vai mazāk precīzu vēsturi. «2012. gadā atvērām
šīs durvis, sasveicinājāmies ar šīs mājas iemītniekiem… Droši, ka
te tādi arī ir, jo stāsti un nostāsti klejo, un ēnas arī —
pilnmēness naktī. Gribat pārbaudīt? Izgulieties Spāres muižā!»
rosināja Tabita.
Muižas pagrabstāvā klātesošie iepazinās ar kliņģeru meistari Viju
Štrausu. «Kur ir ēšana, tur cilvēks kļūst laimīgāks,» Tabita
skaidroja muižas saimes izvēli tūristiem piedāvāt veidot un baudīt
ūdenskliņģerus un slīcinātos kliņģerus. Kad mīkla klātesošo rokām
bija dažādās formās izlocīta un cukurā izvārtīta, viesi no
pagrabstāva devās augšup, lai iepazītu citus muižas stāvus.
T. Kalniņa gan brīdināja, ka parasti apmeklētāji vēlāk pagrabā
atkal atgriežas, jo smarža tā vien velkot uz leju.
Komisijas dalībnieki nepagāja garām ne bibliotēkai, ne tautas
lietišķās mākslas kolektīva «Nāmetiņš» telpai, kur, kā vienmēr,
valdīja rosība. «Nāmetiņa» skapī ar stikla durvīm lielīgi gozējās
lelles etnogrāfiskos latviešu tautas tērpos. Izrādās, pēc skolas
slēgšanas šajā ēkā atrasts ne viens vien pliks un apbružāts leļļu
bērns, ko rokdarbnieces apmazgājušas, samīļojušas un ietērpušas
goda drānās, ko pašas darinājušas no vainadziņiem līdz
zābaciņiem.
Katrā muižā ir kāds spocīgs stāsts. Spāres muižā — pat divi, bet
bēniņos, kad vajag, ikvienu gatava sagaidīt labsirdīga ragana.
Šoreiz viņai bija pievienojusies dāma elegantā līgavas tērpā.
Ragana gan apgalvoja, ka nekādu balto dāmu neredzot…
Visbeidzot pils zālē
ikviens bija aicināts saredzēt šejieniešu zaļo domāšanu. Tas bija
stāsts par agriem rītiem Spāres parkā, putnu dziesmām, saules
stariem cauri miglas plīvuram, regulāru apčubināšanu paģērošām puķu
dobēm, zāļu tējām, ar kurām cienāt viesus, Jāņu vainagiem,
dižkokiem, zirnekļiem, stārķiem, ežiem, ogu lasīšanu un ievārījumu
vārīšanu, sēņošanu, pie reizes attīrot mežu no atkritumiem,
rosīšanos no rīta līdz vakaram, lai vide taptu apmeklētājiem arvien
tīkamāka, draugiem, kuri palīdz apkārtējo zaļumu uzturēt labā
kārtībā… Un tad vēl meža stādīšana, ko šejienieši veic jau četrus
gadus! «Šajā pavasarī iestādījām priedes — 2161 stādu! Pa šiem
četriem gadiem apstādīti vairāk nekā seši hektāri meža,» atklāja
Tabita.
Tikšanās noslēgumā ikviens, atgriezies pagrabstāvā, vēl varēja
baudīt gardu, zaļu virumu, priecājoties, cik smaržīgi un glīti
izcepušies pašu veidotie kliņģerīši.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: