Kontrasti Ģibuļu pagasta svētkos 27.05.2015
No 22. līdz 23. maijam savus pirmos svētkus ar aicinājumu «Ienāc mūsu sētā!» atzīmēja Ģibuļu pagasts. To laikā viesi varēja baudīt kultūras pasākumus, izzināt vēsturi, sportot, ļauties vēdera priekiem un citādi atpūsties.
Mērot no Talsu novada,
svētki sākās pagasta tālākajā galā jeb Spārē. Diemžēl visus sarīkojumus nav iespējams uzskaitīt, tomēr viens no spilgtākajiem brīžiem bija viesošanās Spāres muižā. Aizvadītajā piektdienā tās ļaudis nama pagalmā viesiem bija sagatavojuši dažādas aktivitātes. Prāta spēļu entuziasti meklēja atbildes uz krustvārdu mīklas jautājumiem par Spāri, cenšoties atvedināt atmiņā apskates vietas, pazīstamākos ļaudis, pat vietējās baznīcas stūru skaitu un citas lietas, kas jāzina katram īstam spāreniekam. Tie, kuri novērtē roku darbu, kavējās pie tautas lietišķās mākslas kolektīva «Nāmetiņš» dalībniecēm, kokamatnieka vai apbrīnoja mākslas darbu cienīgās, krāsainās muižas segas (kur tās ņemtas, gan neuzzinājām, jo muižnieki nestāstot, kā bagātības iegūtas).
Svētki nav iedomājami bez cienasta, tādēļ saimnieces bija sagatavojušas gan strebekli, ar ko veldzēt slāpes, gan bada pankūkas. Tā kā maltīte tika gatavota pagalmā, viesi varēja aplūkot arī oriģinālo, no Latvijas brīvvalsts pirmsākumiem saglabāto bada pankūku pannu, uz kuras iespiesta to recepte.
Par mūsu gidu muižas ēkā kļuva Aina Rozenberga. Šeit ieskatījāmies pagātnē un uzzinājām, ka telpās, kur atrodas bibliotēka, savulaik bijušas muižkunga ģimenes locekļu istabas un mūzikas istaba. Pārsteigumu sagādāja arī lielā zāle, kas kļuvusi… ievērojami garāka. Tā atvadījusies no skatuves, kuras vietā nu redzama telpa, kur muižas laikā bijis kabinets. Tajā saglabājusies oriģinālā grīda, sienas panelīši zem logiem un arī slēģi. Atsegti arī zāles griesti, kuri savulaik, lai uzliktu citu klājumu, palikuši bez karnīzēm. Cerams, ar laiku un projekta palīdzību visu būs iespējams sakārtot un vērtības saglabāt.
Vairākās izstādēs aplūkojām muižas ļaužu veikumu. Ar bagātīgu darbu klāstu — spilveniem, cimdiem, zeķēm, rotaļlietām — priecēja «Nāmetiņš». Etnogrāfisku rakstu pazinējus saistīja vecmāmiņu pūralādēs atrastais, cimdi, kuros rokdarbnieces izadījušas savas dzimtās puses ornamentus (Talsi, Pastende, Spāre, Ugāle, Kuldīga un citas vietas), un lelles smalki darinātos tautastērpos.
Nama pagrabā iekārtota izstāde «Ak, tu, krūzīt, puķotā!». Tajā redzams muižas trauku klāsts, kas ļauj iztēloties gan laikus, kad galdus klāja mūsu vecvecmāmiņas, gan pakavēties bērnības atmiņās.
Svētkos neiztikt arī bez ciemiņiem, tādēļ muižas ļaudis un viesus bija ieradušies apciemot rūķi no Strazdes. Īpašs prieks par tiem bija gan pašiem mazākajiem apmeklētājiem, kas kopā ar rūķiem meklēja ceļu uz Brīnumzemi, gan svētku rīkošanā iesaistītajiem, kuri tika pie tik vērtīgām dāvanām kā Spāres ordenis vai 1887. gada zapte.
Līdz ar krēslas iestāšanos
svētki sākās arī Pastendē. Laikā, kad citi ieņem vietu pie televizora, lai skatītos «Panorāmu», pagastniekiem tika dots starts orientēšanās sacensībām «Krēsla Pastendē», kas pulcēja 91 dalībnieku. Pēc tam visus priecēja uguns šovs, ko sniedza studija «Fire Theatre» no Daugavpils. Skatītāji varēja vērot gan pārsteidzošas ar kustībām veidotas uguns figūras, gan īstus ugunsspļāvējus.
Svētku otrās dienas rītā tikās sportisku aktivitāšu cienītāji, kas mērojās spēkiem futbolā un bērnu riteņbraukšanas sacensībās.
Savukārt dienas vidū sākās svētkiem raksturīgās nodarbes — tirgošanās, ēšana, rokdarbu darināšana, muzikantu un dejotāju uzstāšanās. Apmeklētājus priecēja ne vien vietējie mākslinieki, bet arī viesi no Orisāres pagasta Igaunijā — deju kolektīvs «Viirelind» un tautas mūzikas ansamblis «Kannelnaised», kas muzicēja ar pašu gatavotiem instrumentiem.
Pastendes bibliotēkas apmeklētāji ļāvās radošām izpausmēm, apgleznojot akmeņus, senās fotogrāfijās iepazina šīs vietas vēsturi un stūrītī ar nosaukumu «Atstāj pēdas pagasta vēsturē» nākamajām paaudzēm iemūžināja vēstījumus par notikumiem Pastendē.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: