Kopības un gaismas spēka daudzinājums Kolkasragā 23.12.2016
17. decembrī Kolkasragā bija gandrīz vai tāds pats ļaužu
biezums kā siltā vasaras dienā. Tūrisma uzņēmuma «Kolkasrags»
direktors Jānis Dambītis tradicionālajos satikšanās svētkos gada
nogalē pateicās sadarbības partneriem un
domubiedriem.
Šogad Kurzemes Tūrisma asociācija Jānim Dambītim piešķīra augstāko
atzinību nozarē — balvu «Lielais Jēkabs» par dižu ieguldījumu
tūrisma attīstībā Kurzemē. Galvenokārt pateicoties viņa
apbrīnojamajai spējai vienot labiem darbiem plašu sabiedrību,
atvērti un sirsnīgi uzrunāt visatšķirīgākos cilvēkus, Kolkasrags
kļuvusi iecienīta apskates un atpūtas vieta Latvijas iedzīvotājiem
un ārzemniekiem.
Kā ierasts, viņš neatvairāmi visus iesaistīja aktīvā un katram
vecumam piemērotā darbībā. Ik pēc brīža gaidīja kāds pārsteigums.
Kāpēc gan kāpās starp priežu stumbriem nevarētu notikt pašiem sava
gaismas akcija «Staro jūra»? Prožektoru krāsainu gaismas kūļu
spēles papildināja desmitiem sveču un brīnumsvecīšu gaismas
saliņu.
Pirts bija izkurināta dūšīgi, un pēcpēriena pelde jūrā gaidīja
drosminiekus. Par to, kāds pareģojums jaunajam gadam ugunskurā
izlējās no svina gabaliņiem, vēsture klusē, bet kausēt un cerēt
varēja no maza līdz lielam.
Iesākumā tikai ar atturīgu interesi, vēlāk cieši piederīgi kopīgajā
rituālā, skanot latviešu tautasdziesmām un spēka dziesmām ar Imanta
Ziedoņa tekstu no Renāra Kaupera grupas repertuāra, iekļāvās
somiski, itāliski, angliski un uzbeku valodā runājoši ciemiņi.
Ugunij un labai gribai ir maģiskas spējas tuvināt un
izlīdzināt.
Sarunā ar «Talsu Vēstīm» J. Dambītis dalījās pārdomās:
— Aizejošais bija īpaši labs gads. Ragā piedzīvojām dabas fenomenu
— jūras tālu atkāpšanos no krasta. To skatīties atbrauca tūkstošiem
cilvēku. Nesen piekrastē ar mani satikties pēkšņi no meža iznāca
maza stirniņa. Mēs kopā pavadījām divdesmit minūtes, un tas bija
tik skaisti un neparasti. Mūsu uzņēmumam bija laba tūrisma sezona,
un gadu noslēgt, ripinot simbolisko bluķi, ir tradīcija jau vairāk
nekā desmit gadu. Šogad Kolkasragā ieradās puisis Anvars no
Uzbekijas. Viņam ļoti iepatikās šis krasts. Sadraudzējāmies. Viņš
saulgriežu sarīkojuma dalībniekiem sagatavoja plovu pēc uzbeku
tradīcijām. Kolkasragā Uzbeku nacionālais ēdiens! Neticami, bet
dzīvē taču visādi var būt, vai ne?
Esmu ļoti laimīgs, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,
pirms saulgriežiem esam sapulcējušies daudz kuplākā pulkā.
Ziemassvētku laikā mums katram gribas vairāk gaišuma, pozitīvo
emociju, un šāds sarīkojums papildina svētku gaidīšanas
izjūtu.
Man lielu prieku sagādāja kāds īpašs uz šo notikumu atbraucis
ciemiņš — Līsa Raita no Somijas. Viņa, profesionāla žurnāliste,
ilgus gadus ir palīdzējusi Kolkai. Līsa Somijas avīzēs ir daudz
rakstījusi par Kolku, Kurzemi un Latviju. Savos 65 gados iemācījās
latviešu valodu!
Neiznāca ierasties, bet kopā ar mums domās ir mans draugs Armands
Ozoliņš, kurš arī daudz palīdzējis Kolkai.
Šis ir laiks, kad nākas vairāk nekā citkārt pārdomāt gadā notikušo
savā dzīvē, valstī. Es vairs nevaru iedomāties dzīvošanu bez jūras.
Tā valdzina ar savu daudzveidīgo skaistumu, plašumu un milzīgo
enerģiju. Sākam savu draudzību ar jūru, mazotnē liedagā būvējot
smilšu pilis. Jaunībā pie tās varbūt notiek mūsu pirmie randiņi.
Jūra vienmēr palīdz rast mieru sevī, dod spēku saņemties, un kas
gan var būt labāks par pusstundas pastaigāšanu liedagā! Varu būt
laimīgs, ka man ir dota iespēja šeit strādāt. Pēc darba birojā, pie
datora sevī tik nepieciešamo līdzsvaru un enerģiju iegūstu, aktīvi
atpūšoties dabā, sevišķi Kolkasragā.
Uzzinot par balvu «Lielais Jēkabs», biju ļoti patīkami saviļņots un
gandarīts, ka mans darbs ir novērtēts. Tāda atzinība ļoti palīdz
neatlaisties, dod sparu radošai domai. Kolkasraga vides
labiekārtošana vien jau ir nebeidzams process — nupat stāvlaukuma
malā izbūvēta jauna atpūtas vieta, regulāri renovējam savu laiku
nokalpojušās (tie ir, ilgākais, seši līdz astoņi gadi) atpūtas
vietas. Ievērojot visus stingros noteikumus, kādi ierobežo darbību
Kolkasraga teritorijā — kāpu zona, Slīteres nacionālais parks — to,
ko varējām, esam izdarījuši. Pagaidām vienīgi neesam panākuši
armijas bāzes ēkas grausta nojaukšanu raga tuvumā, lai to vietu
sakārtotu. Katru gadu tūristu plūsma pie mums pieaug par pieciem
līdz 12 procentiem, tāpēc jādomā, kā nākotnē ne tikai ragā, bet
visā Kolkā paplašināt tūrisma infrastruktūru.
Sev un visiem Jaunajā gadā novēlu — lai mēs vienmēr spētu saskatīt
perspektīvu un pozitīvo pusi katram notikumam! Lai mums ir daudz
spēka, enerģijas, lai mēs būtu laimīgi! Novēlu pievienoties Imanta
Ziedoņa fonda kustībai «1836», kā arī veidot katram savu dāvanu
Latvijas simtgadei! Tā kā nākošgad būs pašvaldību vēlēšanas —
novēlu mums visiem ievēlēt Latvijā valdību, kas vairāk strādātu un
gādātu par tautu un valsts labklājību!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: