Krāsainos deķos izausts pirmais Talsu pakalns — Baznīckalns 08.12.2015
Piektdien, 4. decembrī, Talsu Radošajā sētā audēju kopa «Talse»
atklāja izstādi «… sirds sarunāsies ar gaismu». Tajā audējas ar
krāsainiem dzīpariem izaudušas deķus par godu Baznīckalnam, bet
dzejniece Maija Laukmane to ietērpusi dzejas rindās.
«Mēs dzīvojam deviņu pakalnu pilsētā.
Daba mūsu apkārtni ir apveltījusi ar ļoti skaistiem pakalniem,
diviem ezeriem un sauli. To, kas ir pilsētas sirdī, veidojam mēs
paši, tie, kas šeit dzīvojam un darbojamies,» izstādes atklāšanā
sacīja audēju kopas «Talse» vadītāja Mudīte Siliņa. Iecere
rakstainos deķos izaust Baznīckalnu un arī pārējos Talsu pakalnus
radusies pirms vairākiem gadiem, audējām dodoties uz Līgatni. Viņas
spriedušas, ka varētu aust, domājot par kādu konkrētu tēmu. Tā
radusies doma stellēs darināt deķus, kas atspoguļotu Talsu
pakalnus. Pirmais izvēlēts Baznīckalns.
«Tas bija vispiemērotākais Ziemassvētku laikam. Baznīckalns ir sena
kulta svētvieta. Tas ir gaišs, un tam ir laba aura, tāpēc arī tur
ir uzcelta baznīca. Mūsu 15 dalībnieču kolektīvā ir ļoti talantīgas
meitenes, kuru darbos jaušams dvēseles siltums un mīļums. Katra no
mums laida caur saviem pirkstiem pavedienus, domās sajūtot un
iztēlojoties Baznīckalnu. Mēs esam vadījušās pēc savām izjūtām.
Cita to vairāk saskatījusi vizuāli, cita dvēseliski,» skaidroja
M. Siliņa.
Lai pakalnu tēma būtu vēl dziļāka un dvēseliskāka, audējas
uzrunājušas pievienoties dzejnieci Maiju Laukmani. Viņa, izpētot
Baznīckalna vēsturi, ietērpusi to dzejā.
«Audiet ātri, jo visus pakalnus jau esmu uzrakstījusi!»
vēršoties pie audējām, sacīja Maija Laukmane. «Domāju, ka nemācēšu
uzrakstīt ļoti lēni, jo pretējā gadījumā pazaudēšu domas pavedienu.
Gribēju, lai visi pakalni ir aprakstīti vienā stilā,» viņa sacīja,
norādot, ka ikvienam talseniekam, visticamāk, veidojies savs
priekšstats par katru no tiem.
«Kad uzkāpj pa pakāpieniem augšā Baznīckalnā, tad pilsēta it kā
pazūd. Tu atskaties un tur ir mazliet burzmas, ezers un
«Koklētājs», bet tu esi augšā. Esot kalnā, allaž cenšos iedomāties,
kā bija tad, kad Baznīcas laukumā bija lielais piektdienas tirgus,
ko sauca par zivju tirgu. Kā tur varēja būt, kad tur bija kauna
stabs, pie kura pēra tos latviešus, kuri trīs nedēļas nebija bijuši
baznīcā. Saku jauniešiem: jūs mierīgi skrienat pa kalna pakāji, bet
tā ir senā Kursas kapsēta, kas stiepās līdz pat ezeram. Ja gribēja
tikt uz baznīcu, tad vienīgā, lielākā braucamā iela Talsos bija
Kalna iela. Tur joprojām ir skaldīto akmeņu bruģis. Par to visu man
ir jādomā,» atzina M. Laukmane.
Dzejniece sanākušajiem skaidroja, ka Talsos ir vairāk nekā deviņi
pakalni.
«Kad atnācu uz Talsiem, neko par tiem nezināju, taču man bija
lieliski skolotāji. Ismēne Grundule bija īsts staigājošs muzejs.
Viņa par Talsiem bija savākusi pilnīgi visu! Atceros, viņa man
stāstīja: meitiņ, Talsos ir daudz pakalnu, vismaz 12! To es
ielāgoju. Tāpēc, kad man saka: ir deviņi pakalni, turos pretim, ka
ir vairāk. Tagad, kad rakstīju deķiem dzejoļus, uzrakstīju tos 12
pakalniem. Dievs mums Talsos ir iedalījis ārkārtīgi skaistu
reljefu. Daudzas vietas mēs esam aizmirsuši. Paejot garām bērnu
bibliotēkai un visām vēsturiskajām mājām, nonākam pie kurpnieka
Šķidrbikses mājas, tad Lielajā ielā griežamies uz augšu. Kalns,
kas atrodas pie mājas ar tornīšiem, pagriežas un stiepjas augšup —
tas ir Grunskalns. Ir vēl arī citi kalni,» atklāja dzejniece.
Audēju izstādes, kas veltītas pārējiem pakalniem, taps vairāku gadu
garumā. Jau pavasarī, domājot par ziedoni, viņas iecerējušas ieaust
Pilskalnu.
«Pakalnu cikls būs vairāku gadu garumā. Lai būtu atslodze un
neapniktu, būs arī citas izstādes. Baznīckalna izstāde, kura būs
apskatāma divus mēnešus, vēl mainīsies, jo audējām ir darbi, kuri
vēl tikai top stellēs.
Šogad valsts svētkos audēju kopa «Talse» tika sumināta kā «Talsu
novada Gada veiksminieks tūrismā». Ik dienu audējas, sēžot stellēs
Radošajā sētā, uzņem ne tikai vietējos interesentus, bet arī
ciemiņus no ārvalstīm. Talsu novada tūrisma un informācijas centra
darbinieces aprēķinājušas, ka 2015. gadā audēju kopas dalībnieces
ar latvisko mantojumu iepazīstinājušas 15 dažādu valstu
tūristus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: