Kur ir nauda, tur noziedzība 09.11.2017

Valsts policija ir sabiedrības sargs, taču tai vajadzīga iedzīvotāju palīdzība – sarunā par sabiedrisko drošību Latvijā uzsver Valsts policijas priekšnieks ģenerālis INTS ĶUZIS.
– Kādas ir tendences sabiedrības drošībā – noziegumu
kļūst vairāk, vai to skaits samazinās?
– Daudzkārt izprot, ka drošība ir tas pats, kas noziedzība, bet tā
tas nav. Cilvēks var justies nedrošs, bet tajā pašā laikā noziegumi
nenotiek. Kriminoloģiskais pētījums pierāda, ka Latvijā ap 70%
cilvēku jūtas nedroši, taču par upuriem kļūst ap 10% cilvēku.
Situācija jāvērtē trīs posmos – 90. gadi, laiks līdz krīzei un
laiks pēc krīzes. 90. gados bija vardarbība, noziedzība izpaudās ar
nodarītu kaitējumu, laupīšanu. Šķērslis nebija ne siena, ne durvis
– tās atvēra, cilvēku nogalināja, iegāja dzīvoklī un paņēma to, ko
vajadzēja. Līdz krīzei valstī bija liels naudas pieplūdums,
mazinājās vardarbīgā noziedzība, bet sākās ekonomiskie noziegumi –
izkrāpšanas, skaidras naudas laupīšanas. Pēc krīzes noziedzībā
sākās jauns posms. Tā kā noziedzībai ir galvenokārt
sociālekonomisks pamatojums, visi apstākļi liecināja, ka tai
jāpieaug. Samazinājās darba vietas un līdzekļi – tie bija jāiegūst.
Taču mēs ieraudzījām pretējo, noziedzība mazinājās. Tas notika
tāpēc, ka cilvēki sāka aizbraukt, un, kā tajā laikā identificējām,
– sākām eksportēt noziedzību. Diemžēl šī Latvijas prece pieejama
daudzviet pasaulē.
Latvijā sāka samazināties vardarbīgie noziegumi, šis process vēl
tagad vērojams, bet noziegumi pārgāja uz virtuālo vidi. Naudu zog,
izmantojot IT jomas un tehnoloģijas, personas dati kļuvuši par
vienu no galvenajiem noziedzīgas peļņas iegūšanas avotiem.
– Kā mainījās policijas darbs pēc Latvijas iestāšanās
Eiropas Savienībā?
– Policijas darbs galvenokārt saistījās ar Latvijas iestāšanos
Šengenas informācijas sistēmā, kas ir kompensējošais mehānisms
robežu noņemšanai. Cilvēku brīvā pārvietošanās ienesa jaunas vēsmas
policijas darbā – bija jādomā, kā pielāgoties šai sistēmai un
dokumentēt noziedzību.
Robeža ar Lietuvu ir atvērta, un tas, ka pie mums brauc lietuvieši
un izdara noziegumus, ir fakts. Saskaramies ar klejojošām grupām,
kas iebrauc arī no tālākām valstīm, pat no Balkāniem.
– Latvijā nelegāli ieceļoja arī vjetnamieši. Ko viņi šeit
darīja?
– Kopš atvēra robežas un sākās globālā migrācija un migrantu
kvotas, secinām, ka Latvija tiek izmantota par tranzītvalsti. Tā
bija arī vjetnamiešiem. Viņi dodas tālāk vai nu uz Poliju, kur
viņiem liela diaspora, vai uz Ziemeļvalstīm. Protams, šeit tiek
aizturēti, jo nelegāli šķērso robežu, un mēs nododam viņus atpakaļ
valstij, no kuras ieradušies. Tas ir Valsts robežsardzes
jautājums.
– Vai ir vairāk tādu noziegumu, kas saistīti ar
narkotiskajām vielām?
– Tie attīstās. 90. gadu beigās un pēc 2000. gada bija heroīna
bums, šīs narkotiskās vielas integrējās noziedzībā, bija vardarbīgu
noziegumu pieaugums.
Tad sāka lietot sintētiskās narkotiskās vielas, un tās ieņēma
vadošo lomu. Pirms vairākiem gadiem iepazinām jaunās psihoaktīvās
vielas – spaisu. Taču Latvija ir viena no retajām valstīm, kas
veiksmīgi atrisināja šo problēmu. Daudzas valstis apskauž mūs par
to, ka spējām pieņemt likumus, kuri ierobežoja jaunās psihoaktīvās
vielas lietošanu un iedzina tās pagrīdē.
Visu laiku sava vieta bijusi arī marihuānai. Selekcijas rezultātā
tiek radītas šķirnes, kuras pielāgotas mūsu klimatiskajai zonai.
Tās var audzēt brīvā dabā. Latvijā ar katru gadu arvien vairāk
konstatējam nelegālās marihuānas audzēšanas vietas visos
reģionos.
– Eiropā notiek teroristu uzbrukumi. Vai policija gatava
tam, ka terora akti var notikt arī Latvijā?
– Mums jābūt gataviem, cītīgi sekojam līdzi tam, kas notiek Eiropā,
jo esam Eiropas sastāvdaļa. Jābūt ļoti modriem, jo notikt var viss.
Vairs nav tādu terora aktu, kāds bija 11. septembrī Amerikā, tagad
darbojas pāris cilvēku, izmantojot tehniku. Paši bīstamākie ir tā
saucamie vientuļie vilki, kuri tikai viņiem zināmu apstākļu dēļ
vieni veic terora aktu.
Mums notiek teorētiskas un praktiskas mācības, jo īpaši pievēršam
uzmanību sabiedriskām vietām, lieliem festivāliem, koncertiem, kuri
notiek atklāti. Nevaram ietekmēt cilvēka domāšanu, bet varam
minimalizēt sekas – lai cilvēks savu nodomu nevarētu īstenot ar tik
lielām un dramatiskām sekām.
Cilvēkiem jābūt modriem, katram iedzīvotājam – atbildīgam, jo
terorisms var skart ikvienu. Visbīstamākie ir tie noziegumi, kuros
jebkurš sabiedrības loceklis var kļūt par upuri, un terora akti
tādi ir. Jāziņo par personām, kurām ir tendence uz vardarbību vai
kuras radikalizējas, – tā katrs cilvēks var pasargāt sevi un savu
tuvāko. Savukārt policijai ir svarīgi to zināt.
– Vai arvien vairāk izmantotās videonovērošanas sistēmas
palīdz policijas darbā?
– Ļoti daudz palīdz. Mēs tagad strādājam pie tā, lai
videonovērošanas kameras sistematizētu un vienotu kopīgā tīklā, tās
ir reāls policijas palīgs. Daudzos gadījumos noziegumu atklāšanā
izmantojam privātās novērošanas kameras, tāpēc lūdzam, lai
ierakstus patur, jo kādreiz tie var ļoti noderēt.
– Kādi noziegumi dominē Latvijā?
– Absolūtais vairākums, 70%, ir mantiskie noziegumi. Mūsu
kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir tāpat.
Satraucoši, ka Latvijā ir ļoti augsts recidīvs – policijas
redzeslokā atkārtoti nonāk personas, kas jau iepriekš sodītas.
Ģenerālais soda mērķis ir atturēt no nozieguma izdarīšanas –
cilvēks sapratis savu kļūdu un vairs to neatkārto –, diemžēl tā
nav. Vidējais apcietinātā profils varētu būt 20 līdz 35 gadus veca
persona ar ne mazāk kā divām sodāmībām, pieļauju, ka lielā mērā
atkarīga no narkotiskām vielām, jo to lietošana ir viens no
noziedzības iemesliem.
Pēdējos četros piecos gados pieaug sadzīviskā vardarbība – pret
bērniem, ģimenē, uz ielas –, kas arī ir viena no noziedzības
stūrakmeņiem. Tādā vidē dzīvojot, bērns var izaugt par varmāku,
taču sabiedrība, kļūstot kaut nedaudz labāka un gudrāka, var
noziedzību samazināt.
– Esat strādājis Tukuma rajona policijas pārvaldē. Vai
policijas darbs reģionā un galvaspilsētā atšķiras?
– Ļoti būtiski. Rīga ir finansiāli ekonomiskais centrs valstī, un,
kur ir nauda, tur noziedzība. Tukumā, kad radās problēma, varēja
slēgt divas ielas, tur pa vienu iebrauc, pa otru izbrauc, un
situācija pilsētā jau tika kontrolēta. Rīgā tas nav iespējams.
Mēģini vienā rajonā problēmu novērst, tā sākas citā. Arī darba
organizācija ir pavisam citādāka nekā mazpilsētā.
– Lūdzu, miniet plašai sabiedrībai nozīmīgu nozieguma
atklāšanas piemēru.
– Varētu saukt daudz lietu, kurās policijas un sabiedrības
sadarbība ir atrisinājusi problēmas. Cilvēki nav palikuši
vienaldzīgi. Viņi deva lielu ieguldījumu, lai novērstu spaisa
epidēmiju. Jau 2009., 2010. gadā uzstājām uz to, ka šī viela
jākriminalizē, citādi būs slikti, taču likumdevēji negribēja to
dzirdēt. Tikai tad, kad no spaisa gāja bojā bērns, reaģēja
žurnālisti. Otrs piemērs ir Imantas pedofils, trešais – Liepājas
puika Ivans, kam dzīvoja līdzi visa Latvija. Strādājam rokrokā ar
iedzīvotājiem, jo policistu ir maz un viņi vieni nevar visu
izdarīt. Sabiedrībai ir jānāk palīgā.
Drošība ir ļoti svarīgs elements cilvēka dzīvē. Var būt daudz
naudas, laba dzīves vieta un darbs, bet tas viss var sabrukt, ja
viņš jūtas nedrošs. Socioloģiskā aptauja parāda, ka šodien cilvēki
jūtas fiziski droši, un tas ir mūsu kopīgais nopelns, taču viņiem
ir bažas par finansiālo drošību – kas notiks ar naudu, pensiju un
tā tālāk. 90. gados bija pilnīgi pretēji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: