«Labākā dāvana Latvijai ir priecīgi, veseli, smaidoši bērni» 13.06.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

«Tādu vecāku, kā šī bērnudārza audzēkņiem, man šķiet, nav nekur!» nesenās sarunas sākumā vērtēja Laidzes pirmsskolas izglītības iestādes «Papardīte» vadītāja Solveiga Dāvidsone. Tieši tāpēc arī tikāmies — lai runātu par auglīgo pieredzi, iestādes padomē sadarbojoties ar bērnu vecākiem.
Laidzes «Papardītē» audzēkņu skaits pēdējos gados pieaudzis no 32 uz 63. «Pievienojas talsenieki un bērni no Vandzenes, un lielākais prieks ir par to, ka vecāki atved bērnu, piemēram, aprīlī, piesakot, ka tas ir pagaidu variants līdz septembrim, bet jau maijā ir pārdomājuši un vēlas, lai bērns paliek tepat. Tas ir nozīmīgākais atzinības raksts un lielākā prēmija, ko iespējams piešķirt,» uzskata S. Dāvidsone.
Milzīgs atbalsts bērnudārza vides labiekārtošanā un gaisotnes veidošanā esot tieši iestādes padome. Tā tika izveidota pēc tam, kad 2013. gadā Solveiga Dāvidsone kļuva par «Papardītes» vadītāju. Jau iepriekš, strādājot Talsu Valsts ģimnāzijā, viņa bija pārliecinājusies, ka sadarbībā ar vecākiem var paveikt daudz vērtīga, tāpēc rosināja ko līdzīgu veidot šeit. «Ļoti paveicās ar vecākiem, kuri paši ir ideju pilni un nāk ar savu iniciatīvu,» apliecina S. Dāvidsone. Iestādes padomē aktīvi iesaistoties pieci seši vecāki, kuru aicinājumiem uz talkām un dažādiem pasākumiem labprāt atsaucas pārējie. Jau ceturto gadu padomē darbojas tās priekšsēdētājs Jānis Roderis-Roderts un viņa vietniece Baiba Purlica. «Komanda ir tik stabila un laba, ka jauniem vecākiem ir viegli pievienoties,» pamanījusi iestādes vadītāja. Padomē joprojām aktīvi darbojoties pat tētis, kura bērns jau pirmsskolas izglītības iestādi vairs neapmeklē.
Dibinot šo padomi, mērķis bijis vecākus vairāk iesaistīt bērnudārza norisēs un kopā veidot bērniem aizvien labāku vidi, kurā iespējamas radošas un sportiskas aktivitātes. Veselīgs dzīvesveids te esot cieņā, tāpēc ģimeņu sporta spēles tiek rīkotas pat divas reizes gadā. Aktivitātes tajās izdomājot paši vecāki. Pēdējās spēlēs, kas notika 30. maijā, galvenās tiesneses gods tika B. Purlicai, kura bija ieplānojusi foto orientēšanos pa vietām, kur bērni dodas pastaigu maršrutos.
«Svarīga ir piederības izjūta bērnudārzam. Ir atšķirība, vai tu tikai no rīta atstāj bērnu un vakarā savāc, vai arī esi pats bērnudārzā gan ar domām, gan ar darbiem. Man šķiet, ka šo atšķirību jūt arī tie, kuri pārdomā un tomēr izvēlas savus bērnus laist tieši «Papardītē», saredzot, ka tas ir mūsu bērnudārzs, kas mums ir svarīgs,» spriež Baiba.
Iestādes padome tiekoties vismaz reizi mēnesī. «Padome nav formāla — tā ir dzīva, aktīva visu gadu! Ja tuvojas kādi pasākumi, nākam kopā biežāk,» stāsta S. Dāvidsone. «Mums katru reizi ir ko plānot, par ko domāt!» piekrīt B. Purlica.
Bērnudārzs par Gaismas pili
Tad sarunai pievienojas Jānis Roderis-Roderts, un uzreiz var manīt, ka viņam kā iestādes padomes priekšsēdētājam ir augsta atbildības izjūta — darbus, kas vēl nav padarīti līdz galam, viņš neuzskata par vajadzīgu pieminēt! Par Jāni esot īpašs stāsts — divi viņa dēli jau bērnudārzu ir absolvējuši, un iepriekš, kad vecākajam tuvojies izlaidums, jokots, ka ir taču kaut kas jādara lietas labā, lai padome nepaliktu bez priekšsēdētāja. Un patiesi — ilgi nenācies gaidīt, līdz bijis klāt trešais dēliņš! Nu arī Jānis pats smejas, ka būs saistīts ar bērnudārzu vēl vismaz piecus gadus, kas esot gana ilgi, lai uzceltu Gaismas pili ar visu baseinu kā punktu uz «i»!
Solveiga un Baiba nebeidz vien cildināt J. Rodera-Roderta ieguldījumu — ar savas zemnieku saimniecības tehniku viņš bērnudārzam atvedot smiltis, aizvedot būvgružus, darot visu, ko tik vajagot. «Nekad no Jāņa neesmu dzirdējusi atteikumu. Pilnīgi nekad!» apliecina S. Dāvidsone. Jānis jokojas, ka negribot redzēt sieviešu pārmetošos skatienus, bet Baiba piebalso, ka atteikuma gadījumā viņam nākšoties uzklausīt draudīgus izteikumus: «Mēs zinām, kur tu dzīvo…» Visi smejas, un Solveiga atzīst, ka tā esot parasti — varbūt vienīgi pirmās piecas iestādes padomes tikšanās minūtes tiek aizvadītas nopietni, bet tālāk jau viss notiekot brīvi un caur jokiem. «Cilvēkiem vienkārši patīk būt kopā!» vadītāja spriež. «Mēs lēmumus pieņemam nenopietni nopietni, vai ne?» pārējiem jautā Baiba. «Bet viss beigās notiek nopietni,» uzsver Jānis.
Lai pavērtu plašākas iespējas piedalīties projektu konkursos, pagājušā gada martā nodibināta arī «Papardītes» atbalsta biedrība, kas jau divus gadus piesaistījusi līdzekļus no Talsu novada fonda projektu konkursa. «Finansējums varbūt nav tik milzīgs naudas izteiksmē, te negrozās tūkstošiem eiro, bet arī tā drusciņa ir tieši tik, cik mums vajag!» konstatē S. Dāvidsone un B. Purlica. «Mēs ļoti daudz izdarām paši! Esmu pamanījusi, ka daudzi grib, lai viņiem visu iedod gatavu, bet mums ir otrādi. Mēs ļoti daudz darām paši — vienam ir traktors, otram ir zāģis, trešajam ir idejas, un vajag tikai nelielu atbalstu materiālu iegādei. Lai gan arī daudz materiālu tiek atnests no mājām,» salīdzina Baiba.
Iespējams, ka citur tā nav
Nozīmīgs pasākums ik gadu esot bērnudārza dzimšanas dienas svinēšana 1. martā, un pēc iestādes padomes dibināšanas pirmais izaicinājums bijis iestādes 25. pastāvēšanas gadadienas svinību rīkošana 2014. gadā. Pēc tam iestādes padome ķērusies pie darba, lai iekārtotu, patīkamāku un drošāku darītu bērnudārza vidi gan iekšpusē, gan ārpusē, kur šo gadu laikā pašu spēkiem ierīkotas puķu dobes, nojaukta viena nojume, sakārtotas smilšukastes, nojumēs nomainīta grīda, atjaunotas no Talsu pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» agrākās atrašanās vietas mantotās āra rotaļierīces. Ar SIA «Talce» atbalstu par «Šreka purvu» savulaik dēvētajā vietā, kur bijušas bedres, ūdens un būvgruži, tapis iestādes sporta laukums, mazais basketbola laukumiņš un tāllēkšanas bedre, bet novada fonda piešķirtais finansējums ļauj sporta laukumu papildināt ar līdzsvara joslu, kurai blakus taps labirints un citas ierīces. Ierasta lieta te esot bērnudārza talkas, kurās piedalās gan vecāki, gan bērni un kopā tiek paveikts liels darbs. «Mēs nečīkstam, ka viss ir slikti, bet darām! Ja ir iespēja piedalīties kādos projektos, piedalāmies, un dzīve iet uz priekšu,» uzsver J. Roderis-Roderts.
«Papardītes» saime aktīvi iesaistoties pagasta dzīvē, piedalījās arī nesenajos pagasta svētkos, tāpat laba sadarbība esot ar bibliotēku, profesionālās izglītības kompetences centra «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālo struktūrvienību un citiem partneriem, tostarp pagasta pārvaldi, kas ieguldījusi prioritāšu naudu, lai sakārtotu bērnudārza žogu, izremontētu zāli un veiktu citus nozīmīgus darbus. Pašsaprotama bērniem kļuvusi atkritumu šķirošana, lai piedalītos makulatūras vākšanas konkursos, kas ļauj ik gadu doties kādā ekskursijā un iegādāties jaunas rotaļlietas.
Atzinīgus vārdus S. Dāvidsone saka arī par kolektīvu, kas arī esot idejām bagāts, tāpēc kopīgiem spēkiem izdevies pērn vienā izdevumā apkopot pašu ilustrētas pasakas, šogad goda vietu dodot mīklām, iestudēt pasaku «Mārīte un vējš» ar mūzikas skolotājas Ērikas Grīvas sacerētām dziesmām… «Ir daudz tādu lietu, kas, kā man gribētos domāt, citur nav,» atzīst iestādes vadītāja.
Savukārt, gaidot Latvijas simtgadi, «Papardītē» daudz uzmanības tiekot veltīts latvju rakstiem, folklorai. «Vienmēr esmu teikusi, ka labākā dāvana Latvijai ir priecīgi, veseli, smaidoši bērni! To mēs Latvijai varam uzdāvināt,» spriež S. Dāvidsone.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: