«Labākā dāvana Latvijai ir priecīgi, veseli, smaidoši bērni» 13.06.2017


«Tādu vecāku, kā šī bērnudārza audzēkņiem, man šķiet,
nav nekur!» nesenās sarunas sākumā vērtēja Laidzes pirmsskolas
izglītības iestādes «Papardīte» vadītāja Solveiga Dāvidsone. Tieši
tāpēc arī tikāmies — lai runātu par auglīgo pieredzi, iestādes
padomē sadarbojoties ar bērnu vecākiem.
Laidzes «Papardītē» audzēkņu skaits pēdējos gados pieaudzis
no 32 uz 63. «Pievienojas talsenieki un bērni no
Vandzenes, un lielākais prieks ir par to, ka vecāki atved bērnu,
piemēram, aprīlī, piesakot, ka tas ir pagaidu variants līdz
septembrim, bet jau maijā ir pārdomājuši un vēlas, lai bērns paliek
tepat. Tas ir nozīmīgākais atzinības raksts un lielākā prēmija, ko
iespējams piešķirt,» uzskata S. Dāvidsone.
Milzīgs atbalsts bērnudārza vides labiekārtošanā un gaisotnes
veidošanā esot tieši iestādes padome. Tā tika izveidota pēc tam,
kad 2013. gadā Solveiga Dāvidsone kļuva par «Papardītes»
vadītāju. Jau iepriekš, strādājot Talsu Valsts ģimnāzijā, viņa bija
pārliecinājusies, ka sadarbībā ar vecākiem var paveikt daudz
vērtīga, tāpēc rosināja ko līdzīgu veidot šeit. «Ļoti paveicās ar
vecākiem, kuri paši ir ideju pilni un nāk ar savu iniciatīvu,»
apliecina S. Dāvidsone. Iestādes padomē aktīvi iesaistoties
pieci seši vecāki, kuru aicinājumiem uz talkām un dažādiem
pasākumiem labprāt atsaucas pārējie. Jau ceturto gadu padomē
darbojas tās priekšsēdētājs Jānis Roderis-Roderts un viņa vietniece
Baiba Purlica. «Komanda ir tik stabila un laba, ka jauniem vecākiem
ir viegli pievienoties,» pamanījusi iestādes vadītāja. Padomē
joprojām aktīvi darbojoties pat tētis, kura bērns jau pirmsskolas
izglītības iestādi vairs neapmeklē.
Dibinot šo padomi, mērķis bijis vecākus vairāk iesaistīt bērnudārza
norisēs un kopā veidot bērniem aizvien labāku vidi, kurā iespējamas
radošas un sportiskas aktivitātes. Veselīgs dzīvesveids te esot
cieņā, tāpēc ģimeņu sporta spēles tiek rīkotas pat divas reizes
gadā. Aktivitātes tajās izdomājot paši vecāki. Pēdējās spēlēs, kas
notika 30. maijā, galvenās tiesneses gods tika
B. Purlicai, kura bija ieplānojusi foto orientēšanos pa
vietām, kur bērni dodas pastaigu maršrutos.
«Svarīga ir piederības izjūta bērnudārzam. Ir atšķirība, vai tu
tikai no rīta atstāj bērnu un vakarā savāc, vai arī esi pats
bērnudārzā gan ar domām, gan ar darbiem. Man šķiet, ka šo atšķirību
jūt arī tie, kuri pārdomā un tomēr izvēlas savus bērnus laist tieši
«Papardītē», saredzot, ka tas ir mūsu bērnudārzs, kas mums ir
svarīgs,» spriež Baiba.
Iestādes padome tiekoties vismaz reizi mēnesī. «Padome nav formāla
— tā ir dzīva, aktīva visu gadu! Ja tuvojas kādi pasākumi, nākam
kopā biežāk,» stāsta S. Dāvidsone. «Mums katru reizi ir ko
plānot, par ko domāt!» piekrīt B. Purlica.
Bērnudārzs par Gaismas pili
Tad sarunai pievienojas Jānis Roderis-Roderts, un uzreiz var manīt,
ka viņam kā iestādes padomes priekšsēdētājam ir augsta atbildības
izjūta — darbus, kas vēl nav padarīti līdz galam, viņš
neuzskata par vajadzīgu pieminēt! Par Jāni esot īpašs stāsts —
divi viņa dēli jau bērnudārzu ir absolvējuši, un iepriekš, kad
vecākajam tuvojies izlaidums, jokots, ka ir taču kaut kas jādara
lietas labā, lai padome nepaliktu bez priekšsēdētāja. Un
patiesi — ilgi nenācies gaidīt, līdz bijis klāt trešais
dēliņš! Nu arī Jānis pats smejas, ka būs saistīts ar bērnudārzu vēl
vismaz piecus gadus, kas esot gana ilgi, lai uzceltu Gaismas pili
ar visu baseinu kā punktu uz «i»!
Solveiga un Baiba nebeidz vien cildināt J. Rodera-Roderta
ieguldījumu — ar savas zemnieku saimniecības tehniku viņš
bērnudārzam atvedot smiltis, aizvedot būvgružus, darot visu, ko tik
vajagot. «Nekad no Jāņa neesmu dzirdējusi atteikumu. Pilnīgi
nekad!» apliecina S. Dāvidsone. Jānis jokojas, ka negribot
redzēt sieviešu pārmetošos skatienus, bet Baiba piebalso, ka
atteikuma gadījumā viņam nākšoties uzklausīt draudīgus izteikumus:
«Mēs zinām, kur tu dzīvo…» Visi smejas, un Solveiga atzīst, ka tā
esot parasti — varbūt vienīgi pirmās piecas iestādes padomes
tikšanās minūtes tiek aizvadītas nopietni, bet tālāk jau viss
notiekot brīvi un caur jokiem. «Cilvēkiem vienkārši patīk būt
kopā!» vadītāja spriež. «Mēs lēmumus pieņemam nenopietni nopietni,
vai ne?» pārējiem jautā Baiba. «Bet viss beigās notiek nopietni,»
uzsver Jānis.
Lai pavērtu plašākas iespējas piedalīties projektu konkursos,
pagājušā gada martā nodibināta arī «Papardītes» atbalsta biedrība,
kas jau divus gadus piesaistījusi līdzekļus no Talsu novada fonda
projektu konkursa. «Finansējums varbūt nav tik milzīgs naudas
izteiksmē, te negrozās tūkstošiem eiro, bet arī tā drusciņa ir
tieši tik, cik mums vajag!» konstatē S. Dāvidsone un
B. Purlica. «Mēs ļoti daudz izdarām paši! Esmu pamanījusi, ka
daudzi grib, lai viņiem visu iedod gatavu, bet mums ir otrādi. Mēs
ļoti daudz darām paši — vienam ir traktors, otram ir zāģis,
trešajam ir idejas, un vajag tikai nelielu atbalstu materiālu
iegādei. Lai gan arī daudz materiālu tiek atnests no mājām,»
salīdzina Baiba.
Iespējams, ka citur tā nav
Nozīmīgs pasākums ik gadu esot bērnudārza dzimšanas dienas
svinēšana 1. martā, un pēc iestādes padomes dibināšanas
pirmais izaicinājums bijis iestādes 25. pastāvēšanas
gadadienas svinību rīkošana 2014. gadā. Pēc tam iestādes
padome ķērusies pie darba, lai iekārtotu, patīkamāku un drošāku
darītu bērnudārza vidi gan iekšpusē, gan ārpusē, kur šo gadu laikā
pašu spēkiem ierīkotas puķu dobes, nojaukta viena nojume,
sakārtotas smilšukastes, nojumēs nomainīta grīda, atjaunotas no
Talsu pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» agrākās atrašanās
vietas mantotās āra rotaļierīces. Ar SIA «Talce» atbalstu par
«Šreka purvu» savulaik dēvētajā vietā, kur bijušas bedres, ūdens un
būvgruži, tapis iestādes sporta laukums, mazais basketbola
laukumiņš un tāllēkšanas bedre, bet novada fonda piešķirtais
finansējums ļauj sporta laukumu papildināt ar līdzsvara joslu,
kurai blakus taps labirints un citas ierīces. Ierasta lieta te esot
bērnudārza talkas, kurās piedalās gan vecāki, gan bērni un kopā
tiek paveikts liels darbs. «Mēs nečīkstam, ka viss ir slikti, bet
darām! Ja ir iespēja piedalīties kādos projektos, piedalāmies, un
dzīve iet uz priekšu,» uzsver J. Roderis-Roderts.
«Papardītes» saime aktīvi iesaistoties pagasta dzīvē, piedalījās
arī nesenajos pagasta svētkos, tāpat laba sadarbība esot ar
bibliotēku, profesionālās izglītības kompetences centra «Rīgas
Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālo struktūrvienību un citiem
partneriem, tostarp pagasta pārvaldi, kas ieguldījusi prioritāšu
naudu, lai sakārtotu bērnudārza žogu, izremontētu zāli un veiktu
citus nozīmīgus darbus. Pašsaprotama bērniem kļuvusi atkritumu
šķirošana, lai piedalītos makulatūras vākšanas konkursos, kas ļauj
ik gadu doties kādā ekskursijā un iegādāties jaunas
rotaļlietas.
Atzinīgus vārdus S. Dāvidsone saka arī par kolektīvu, kas arī
esot idejām bagāts, tāpēc kopīgiem spēkiem izdevies pērn vienā
izdevumā apkopot pašu ilustrētas pasakas, šogad goda vietu dodot
mīklām, iestudēt pasaku «Mārīte un vējš» ar mūzikas skolotājas
Ērikas Grīvas sacerētām dziesmām… «Ir daudz tādu lietu, kas, kā man
gribētos domāt, citur nav,» atzīst iestādes vadītāja.
Savukārt, gaidot Latvijas simtgadi, «Papardītē» daudz uzmanības
tiekot veltīts latvju rakstiem, folklorai. «Vienmēr esmu teikusi,
ka labākā dāvana Latvijai ir priecīgi, veseli, smaidoši bērni! To
mēs Latvijai varam uzdāvināt,» spriež S. Dāvidsone.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: