Labklājības ministrs Uldis Augulis talseniekiem atklāja jomas aktualitātes 21.05.2014
16. maijā Talsu pilsētā oficiālā vizītē ieradās Latvijas Republikas labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš tikās ar Talsu novada pašvaldības vadību, sociālā dienesta un bāriņtiesas pārstāvjiem, kā arī vēlāk devās uz Nodarbinātības valsts aģentūras Talsu filiāli.
«Dodiet problēmas, dodiet iniciatīvas, un mēs mēģināsim tās risināt,» tikšanās mērķi atklāja U. Augulis. Sociālo jomu novadā sarunā ar labklājības ministru ieskicēja Talsu novada sociālā dienesta vadītāja Dace Upleja, atklājot, ka strādā, reaģējot uz esošo situāciju un atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām. Tāpat tiek domāts, kā cilvēkiem piedāvāt jaunus pakalpojumus un līdz šim nebijušus atbalsta veidus. «Šis gads ir īpašs, vērtējot no jaunuzsākto lietu skatupunkta. Tā kā mūsu pašvaldībā trūcīgo iedzīvotāju skaits lēnām samazinās, tad budžeta līdzekļi atvēlēti jauniem pakalpojumu veidiem. Turpinām sadarbību ar Latvijas Sarkano Krustu un pansionātu Laucienē, bērniem ar īpašām vajadzībām un trūcīgām ģimenēm tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi, piemēram, Montesori vai mūzikas terapija,» pastāstīja D. Upleja, norādot, ka sadarbība izveidojusies arī ar Talsu krīžu centru, piedāvājot ģimenēm ar maziem bērniem un nepietiekamām zināšanām rast blakus atbalsta personu, kas palīdz ar ikdienas darbiem un iemaņu attīstīšanu.
Šajā plānošanas periodā, no 2014. līdz 2020. gadam,
pietiekami lieli līdzekļi sociālajām vajadzībām paredzēti arī no Eiropas fondiem. Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas bērnunami, svarīgi domāt par dažādu pakalpojumu pilnveidošanu un attīstīšanu, kas jauniešus sagatavotu reālajai dzīvei, «lai viņi nebūtu tikai prasītāji, bet, lai arī paši mācētu ko darīt.»
Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par sociālā darba veikšanai nepieciešamajiem speciālistiem, kuru trūkumu krasi izjūt visā valstī. U. Augulis norādīja, ka jaunajā plānošanas periodā finansējums paredzēts arī jaunu darbinieku apmācībai. Tāpat svarīgi ar jomu speciālistiem noskaidrot jaunajiem speciālistiem nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai tādējādi izveidotu pēc iespējas veiksmīgākas mācību programmas, jauniešus sagatavojot darbam.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus ministram jautāja, vai 2014. līdz 2020. gada plānošanas periodā būs paredzēts finansējums jaunu sociālo centru izveidei — Talsu novadam šis jautājums ir aktuāls saistībā ar jaunās SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiāles ēkas būvniecību. Tagadējai slimnīcas ēkai paliekot neapdzīvotai, būs nopietni jādomā par tās turpmāku izmantošanu. Tomēr atbalstu no fondiem, kā uzsvēra U. Augulis, visticamāk, gaidīt nevarēs.
Valstiski nozīmīgs jautājums ir bērnu nodarbinātība vasarā — būs pieejama programma, kas, piesakoties vietējiem uzņēmējiem, bērniem kādu no vasaras mēnešiem ļaus pavadīt darbā. «Kombinējot valsts un uzņēmēju līdzekļus, var radīt uzņēmēju interesi par šo programmu. Mērķis nav bērnam nopelnīt, bet gan iemācīt strādāt,» teica labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņš paskaidroja, ka arī pieaugušajiem turpināsies pagaidu algotie darbi, tomēr tie netiks popularizēti un nopietni tiks izvērtēts to dotais labums gan iedzīvotājiem, gan valsts budžetam.
«Lai arī reģionos vērojamas atšķirības labklājības jomā,
tomēr valsts kopējo politiku veidojam vienādu. Protams, izvērtējam arī reģionālo aspektu, piemēram, paskatāmies, kur ir zemāka skolēnu nodarbinātība, tur novirzām vairāk finansējuma. Galvenās problēmas, kas jārisina, tās iekļautas arī valdības deklarācijā, ir jauniešu nodarbinātība. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā ir ļoti daudz jauniešu bezdarbnieku. Mēģināsim ar dažādiem projektiem viņus ieinteresēt, parādīt un pastāstīt, kas dzīvē jādara. Otra grupa ir cilvēki, kas ir 50 un vairāk gadu vecumā. Ir celts pensionēšanās vecums, tādēļ jārēķinās ar tiem, kas līdz tam izkrīt no darba tirgus — kā mēs šos cilvēkus pārstrukturēsim, kā motivēsim, kāda būs iespējamā nodokļu politika,» sarunā ar «Talsu Vēstīm» atklāja ministrs. Viņš paskaidroja, ka, lai arī valstiskā līmenī ieņēmumi palielinās, kas norāda uz iekšzemes kopprodukta, iekšējā patēriņa pieaugumu, tomēr cilvēkiem naudas maciņos paliek aizvien mazāk.
«Cenšos skaidrot, ka šogad jāindeksē pensijas, jo pieaug izdevumi. Pensionāri ir kārtīgākie komunālo maksājumu veicēji, bet viņi taupa uz ēdiena vai uz medikamentu rēķina. Ir vairākas iedzīvotāju kategorijas — daudzbērnu ģimenes, vientuļās māmiņas, vientuļie pensionāri — tās ir atsevišķas grupas, par ko jādomā. Statistiski vērtējot izdevumus, arvien lielāks cilvēku skaits un arvien straujāk tuvojas nabadzības slieksnim. Atbildīgai valstij un valdībai jādomā, kā šos cilvēkus nevis gremdēt, bet kā noturēt esošajā vai pat pacelt labākā dzīves līmenī,» piebilda U. Augulis.
Patlaban aktuāls ir jautājums par krīzes laika radīto pensiju apmēra zaudējumu kompensēšanu. Aptuvenie aprēķini rāda, ka to novēršanai būtu nepieciešami 45 miljoni eiro. Labklājības ministrs paskaidroja, ka pirmais darbs ir novērst iespēju šādiem gadījumiem atkārtoties, tādēļ ir izstrādāts mehānisms, kā to paveikt.
«Tas vajadzīgs, lai nebūtu situācijas, kad cilvēki ar vienādu darba stāžu, vienādi veiktām iemaksām vienā amatā saņemtu atšķirīga lieluma pensijas tikai tāpēc, ka pensionējas dažādos gados. 2009., 2010. un 2011. gadā indekss bija negatīvs, tagad katras personas gadījumu izvērtējam individuāli, lai varētu atklāt precīzas summas, bet patlaban minētie 45 miljoni eiro ir aptuvenais skaitlis. Tikai tad varēsim pateikt, kādā veidā mēs cilvēkiem šo netaisnību kompensēsim,» pastāstīja U. Augulis.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: