«Lāčplēša misija nebūt nav beigusies» 15.11.2013
11. novembrī, Lāčplēša dienā, Talsu pilsētā notika tradicionālais lāpu gājiens «Gaismas ceļš». Tajā piedalījās ne tikai Talsu pilsētas, bet arī visa novada iedzīvotāji. Dziesmota gaismas ceļa izveidošana tika veltīta latviešu karavīru piemiņai, tādējādi pulcējot Latvijas patriotus.
«Šo vēsturisko notikumu virkne pierāda nemirstīgo patiesību — nevar sakaut tautu, kas cīnās par savu zemi un savu brīvību. Gadi iet, laiki mainās, mums, latviešiem, tagad pārmet, ka esam gatavi vienoties cīņai «pret». Ticamāk, ka šo viedokli izplata mums nedraudzīgi ļaudis. Lāčplēša misija nebūt nav beigusies, bet ir kļuvusi vēl aktuālāka. Vienot kopīgai cīņai visas Latvijas spēkus, kas asociējami ar Laimdotu, Spīdolu, Burtnieku un Koknesi. Tikai visi kopā spēsim atvairīt ienaidniekus, kas joprojām tīko pēc mūsu zemes un vēlas sašķelt un izkalpināt mūsu tautu. Mums pašiem jāsaprot, kas ir mūsu patiesie draugi, kas ir mūsu ienaidnieki un kas mūs kā tautu apdraud. Nav svarīgi, no kuras debespuses nāk mūsu nelabvēļi, tie visi nāk no tumsības valstības. Pret viņiem iedegsim sveces logos, lai, Lāčplēša vienoti, spētu atvairīt tumsu un tumsonību. Mēs esam Lāčplēša tauta, šī ir mūsu diena un mūsu laiks,» tā savā uzrunā Lāčplēša dienas vakarā pie pieminekļa «Koklētājs», kur sapulcējās visi lāpu gājiena dalībnieki, sacīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Savukārt Talsu novada politiski represēto apvienības vadītājs Vilis Ieviņš uzsvēra, ka vēsturiskie notikumi, latviešu karavīru uzņēmība un drošsirdība Latvijai tagad nodrošinājusi «savu armiju, savu teritoriju un savu tautu». «Varam garīgi stāvēt uz savām kājām, mūs neviens nevar apdraudēt, jo par to rūpējas armija, aizsardzība un robežas, kas ir ļoti labā kārtībā,» bilda V. Ieviņš, norādot, ka tas ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas kopīgais panākums. «Jaunajai paaudzei, kas nav piedzīvojusi dzelžaino likumu, dzelzs aizkarus un Berlīnes mūri, grūti saprast, ko nozīmē brīvība. Esam tā tauta, kas atguva brīvību bez lielas asins izliešanas. Par to esam pateicīgi gan Dievam, gan gara spēkam, kas saglabājās mūsu tautā,» klātesošos uzrunāja V. Ieviņš.
«Lāčplēša diena ir latviešu karavīru un latviešu tautas uzvaras diena. Maksa par uzvaru pār Bermontu bija smaga, taču tā tika izcīnīta tālajā 1919. gadā. Varam jautāt, vai visi ticēja šai uzvarai? Atbilde ir — nē. «Nē» tāpēc, ka bija nodevība, neticība un liekulība. Kaldināt šo uzvaru mums palīdzēja ticība, draudzība, iespēja, drosme un mūsu vecvectēvu dzīvības,» uzsvēra Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols. Viņš atklāja, ka samaksātā cena par iespēju šajā dienā būt visiem kopā, bijusi ļoti augsta. Tomēr izcīnītā uzvara kalpojusi kā atgādinājums, ka latvieši var ne tikai runāt un sapņot, bet ar ieročiem rokās aizsargāt savu dzimteni.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: