Laika tecēšanas izjūta piespiež attīstīties 22.01.2015
Līdz pat 2. martam Talsu novada muzejā apskatāma gleznotāja Andra Biezbārža darbu izstāde «Apvāršņi un horizonti», kurā galvenokārt pārstāvēta eļļas glezniecība. To viņš ir veltījis savai 65. dzimšanas dienai.
Atklāšanas sarīkojumā 17. janvārī autors dzirdēja ļoti daudz atzinīgu vārdu par savu neatlaidību, darbaspējām, ieklausīšanos īstajos skolotājos un pazemību sev noliktā ceļa iešanā.
Jā, tas viss ir viņa gleznās, kas piepilda muzeja galvenās ēkas lielākās un labākās izstāžu telpas. Tie, kas redzējuši Andra iepriekšējās personālizstādes un regulāri vēro viņa darbus mākslinieku kopizstādēs Latvijā un citviet, redz viņa neapšaubāmo meistarības izaugsmi.
— Kopā ar gleznotāju, Talsu mākslinieku grupas kopā turētāju Gunu Millersoni atlasījām gleznas šai izstādei. Mājās, darbnīcā patiesībā palika daudz, daudz vairāk, nekā muzejā tagad var redzēt, — Andris Biezbārdis teica sarunā ar «Talsu Vēstīm».
— Šeit redzamie darbi galvenokārt tapuši 2013. un 2014. gadā, izņemot kādus četrus, kas uzgleznoti agrāk. Kā jau liecina izstādes nosaukums, vairākas gleznas tapušas ceļojumu iespaidā. Esmu daudz pabraukājis pēdējos gados pa Eiropu un centies būt ievērojamos kultūras centros, kuros var redzēt mākslu, sakoncentrētu zelta fondos. Tas man ir devis sava veida ierosmi savam turpmākajam darbam — meklēt, pierādīt vispirms pašam sev, ka es varu. Tomēr pamazām meklēju atkal citus izteiksmes līdzekļus, formas, kā sevi apliecināt. Tas notiek nemitīgi. Dzīve jau ir visādu grūtību pilna, bet tikšana tām pāri stiprina. Turpināšu sevi lauzt, bet tas man mākslā nav pašmērķis. Nebaidos kļūdīties.
Laika tecēšanas izjūta piespiež nepārtraukti attīstīt sevi mākslā. Lai pats sev pierādītu, ka varu, regulāri piedalos starptautiskos konkursos, akvareļmākslas biennālēs (Baltkrievijā, Lietuvā u. c.). Šis gads ir tikko sācies, plāni pagaidām nav konkretizēti, bet ceru, ka būs iespējas piedalīties dažādās izstādēs starptautiskā līmenī un kopā ar Krūmu grupu mākslas akcijās.
Savus dzīves gadus neuztveru ar skumjām vai kā tamlīdzīgi, jo šo ceļu ir gājuši un iet miljoniem un miljoniem cilvēku — cenšos turēties, strādāt un par to nedomāt. Radītājs padomās par ikvienu no mums.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: