Latvijas Pašvaldību savienības kongresā pieņem rezolūciju kā aicinājumu politiķiem 12.06.2014
30. maijā Aizkrauklē notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības 25. kongresā tika pārstāvēts arī Talsu novads. Uz Aizkraukli, esot klāt rezolūcijas apstiprināšanā, kas aicina politiskās partijas priekšvēlēšanu programmās iekļaut virkni nosacījumu, devās Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone, vietnieks Normunds Tropiņš un domes deputāts Dainis Karols.
Kongresā, kā atklāja N. Tropiņš, piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un arodbiedrību pārstāvji. Kongresa pamata tēma, kas vijās cauri visiem jautājumiem, ka tieši pašvaldības ir pamats, uz kā valsts balstās. «Tieši tādēļ arī finansēšanas kārtības jomā valstij un pašvaldībām būtu jādzīvo pēc līdztiesības principa. Ja paskatāmies, kādi samazinājumi pašvaldībām bija jāizjūt krīzes laikā, tad proporcionāli pie toreizējā līmeņa vēl neesam atgriezušies,» paskaidroja priekšsēdētāja vietnieks N. Tropiņš, norādot, ka finansējuma samazinājuma gadījumos būtu nepieciešams mehānisms, kas šos zaudējumus sabalansētu. Joprojām ir aktuāls jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām — pēdējās uzsver, ka tām būtu nepieciešama lielāka nodokļa ieņēmumu daļa. «Nereti valsts pašvaldībām liek nodrošināt noteiktas funkcijas, bet finansējumu tām neparedz, atstāj šo lietu risināšanu tikai uz pašvaldību pleciem,» teica N. Tropiņš.
Tālākas teritoriālās reformas,
kas būtu vērstas uz mazo novadu apvienošanos, pagaidām nav plānotas. «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsvēra, ka vismaz līdz 2020. gadam ar varu nekas netiks uzspiests,» informēja N. Tropiņš. Viņš ir pārliecināts, ka tieši lielākajiem novadiem ir lielākas iespējas, turklāt, spriežot pēc Talsu novada pieredzes, attīstība netiek tendēta tikai uz novada centru, no kā iesākumā sabiedrība baidījās. «Paskatoties no īstenoto projektu apjoma — tiek strādāts visās novada teritorijās. Lai novadu princips funkcionētu, svarīgi, lai katrā pārvaldē būtu saimnieks šī vārda tiešajā nozīmē. Katram jābūt savā vietā, un savs darbs jādara. Ja nezina, tad jānāk prasīt padomu un jādara kopā,» sacīja priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ir pārliecināts, ka mazajiem novadiem ir grūti redzēt un plānot perspektīvā.
Tāpat kongresā tika pārrunāta iespēja samērot pašvaldību vēlēšanas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tas nozīmētu, ka pašvaldību cikls būtu pieci, ne četri gadi. «Tas būtu pareizi, jo pirmajā gadā nepieciešams laiks, kamēr jaunais sasaukums iestrādājas, tad paiet trīs normāla darba gadi, un piektajā gadā politiķi jau sāk gatavoties vēlēšanām. Jo pašvaldību deputātu termiņš ir īsāks, jo mazāks iznāk darba posms. Šī ideja jau kādreiz ir izskanējusi, bet tagad politiskajām partijām par to padomāt ir izskanējis rezolūcijā,» paskaidroja N. Tropiņš.
Kā vienmēr aktuāli bija ceļu tehniskā stāvokļa jautājumi, tika runāts par nepieciešamību pēc ceļu fonda un godīgu ceļu un akcīzes nodokļu sadali pašvaldību virzienā. «Tāpat tika runāts par nepieciešamību atjaunot Valsts investīciju programmu. Ir darbi, ko darām tikai ar Eiropas Savienības fondu palīdzību, bet arī valstij būtu jāspēj tajās piedalīties ar zināmu daļu finansējuma. Par ceļiem runājot — šajā jomā valstī viss praktiski balstās tikai uz Eiropas Savienības piešķirto naudu. Ir loģiski, ka Eiropā runā par to, kāds ir mūsu ieguldījums šī jautājuma sakārtošanā. Tādēļ tika runāts, ka jādomā par Valsts investīciju programmu, kas arī varētu atbalstīt vietējos projektus, tādējādi ļaujot attīstīties arī pašvaldībām. Tikpat nebeidzams ir stāsts par naudas sadalījumu — vai tam jābūt pēc nozaru principa, vai pēc citiem kritērijiem. Kādu daļu finansējuma vajadzētu ļaut izmantot pašu noteiktajām prioritātēm. Pašvaldību prioritātes var nesakrist ar nozaru prioritātēm,» norādīja N. Tropiņš.
Kongresā apstiprinātajā rezolūcijā
tika iekļauts plašs jautājumu loks: Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu vienlaicīga rīkošana, atteikšanās no diskriminējošas attieksmes pret lielu daļu Latvijas teritorijas, piemērotāko attīstības iespēju meklēšana, nacionālās investīciju programmas atjaunošana, atteikšanās no līdzšinējā makroekonomiskās politikas scenārija, kas paredz samazināt pašvaldību nodokļu proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos, birokrātijas negatīvās ietekmes uz pašvaldībām mazināšana.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: