Latvijas simtgades svētku veiksmes atslēga: sadarboties, ne pretdarboties 24.04.2017


Ceturtdien, 20. aprīlī, Talsu novada muzejā ar kultūras
darbiniekiem un citiem interesentiem par Latvijas simtgades
svinībām un to mērķiem runāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa
uzslavēja Talsu novada ļaudis kā ļoti aktīvus svētku programmas
veidotājus.
D. Melbārde atzina, ka informācijas telpā klejojot daudz mītu
par Latvijas simtgades svētku norisēm, un tie radot mulsumu.
Gatavošanās process sākts jau 2014. gadā. «Mūsu uzstādījums no paša
sākuma ir bijis, ka Latvijas simtgades programmai jātop dialogā ar
Latvijas cilvēkiem un valstij piederīgajiem ārpus Latvijas,»
uzsvēra ministre. Kopumā šīs programmas veidošanā aktīvi esot
iesaistījušies aptuveni 10 000 cilvēku, tāpēc katrs uzbrukums
šīm iecerēm šķietot īpaši sāpīgs.
Sarunās izkristalizējies virsmērķis — lai šie svētki nebūtu
vien daži koncerti un salūts, bet gan kas tāds, kas katru rosina
domāt par savām personīgajām attiecībām ar valsti, tuvina izpratnei
par katra paša atbildību un lomu valsts veidošanā. Runājot par
galvenajiem svētku uzdevumiem, piedāvājums bijis uzlūkot Latvijas
simtgadi kā savas ģimenes svētkus, ietverot labi pazīstamos
rituālus ar savu sakņu apzināšanos, dažādu attīstības posmu
atsaukšanu atmiņā, savu māju un pagalma sakārtošanu, rotāšanos,
tikšanos ar draugiem un kaimiņiem un dāvanu pasniegšanu un
saņemšanu.
Žurnālisti bieži jautājot, kas būs paliekošais pēc simtgades
svinībām, un atbildes ir dažādas, tostarp — mainīta attieksme pret
to, kā svinam savas valsts pastāvēšanu. Pētījumi pierādot, ka
lieliem valsts svētkiem ir liels potenciāls sabiedrības
saliedēšanā. Tāpat griboties, lai valsts simtgades iespaidā
Latvijas vēsture nepaliek vērtība tikai atsevišķās akadēmiskajās
aprindās.
Zinot, ka publiskajā telpā var sastapties ar mītu, ka Latvijas
valsts dibināšana bijusi nejauša, un citiem meliem, ko dažādi spēki
apzināti izplata, ir svarīgi, lai daudz vairāk cilvēku padziļināti
interesētos par valsts vēsturi un paši spētu izstāstīt Latvijas
stāstu. Būtisks virsuzdevums esot arī laiku savienošana, lai
neapstātos pie gremdēšanās pagātnē, bet ieraudzītu likumsakarības
un vēstures atkārtošanos, kas liek paturēt prātā, ka brīvība nav
garantēts lielums, tāpēc jebkurai paaudzei jābūt sardzē par
Latvijas valstiskuma saglabāšanu. Tāpat svarīgi esot veicināt
cilvēku ticību savām spējām valstī kaut ko ietekmēt. «Šobrīd
statistika ir diezgan nežēlīga — tikai mazliet pāri desmit
procentiem cilvēku uzskata, ka paši var kaut ko ietekmēt! Valstī,
kurā 25 gadus ir atjaunota demokrātija, tas nav labs rādītājs,»
vērtēja D. Melbārde.
Programma turpina augt
Protams, svētku iespaidā tiek sakārtota kultūrtelpa, radīti jauni
nacionāla un reģionāla mēroga objekti. Šobrīd zināms, ka Latvijas
simtgade iekļaus vairāk nekā 800 pasākumu Latvijā un ārpus valsts,
bet ik dienu tos papildina dažādas pašiniciatīvas. Viens no
lielākajiem svētku projektiem ir «Latvijas skolas soma», vērsts uz
vairāk nekā 200 000 bērnu un jauniešu. «Ja gribam, lai viņiem
veidojas piederības izjūta Latvijai, tad vislabāk vari piederēt
tam, ko pats iepazīsti savā pieredzē — sadzirdi, sajūti, sasmaržo,
pieskaries, jo šo pārdzīvojumu klātienē nevar aizstāt nekas cits,»
pauda D. Melbārde.
Svētku kulminācija, protams, iecerēta 2018. gadā. Tajā iekļausies
arī daudz komentētie un apspriestie XXVI Vispārējie latviešu
Dziesmu un XVI Deju svētki. «Notiek plašas diskusijas par
repertuāru, par tērpiem… Man regulāri prasa, ko es par tām domāju,
bet es uzskatu, ka tās ir ļoti labas! Cik daudz tautu jūs zināt,
kuras tik ļoti plašā skaitā runā, interesējas, diskutē, strīdas par
to, ko mēs kopīgi dziedāsim vai dejosim svētkos?! Tas tikai liecina
par ļoti noturīgo interesi, par to, ka mums nav vienalga, ka mums
ir savs viedoklis, gaume un vajadzības. Ticiet man — šis nav
unikāls gadījums, kad ir strīdi par Dziesmu svētkiem! Tā tas ir
bijis jau pirmajos Dziesmu svētkos un pēc tam — katros,» pamanījusi
ministre.
Dienā, kad viņa viesojās Talsos, tika parakstīts līgums ar
būvniekiem par Mežaparka estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas
īstenošanu. Nonākšana līdz šim brīdim bijusi ilga un grūta.
Neatkārtojams notikums
Dažādām spekulācijām ticis pakļauts Latvijas simtgades svētku
programmas budžets.
Daudzu cilvēku prātos esot nostiprinājies mīts par 60 miljoniem
eiro, bet D. Melbārde norāda, ka šim mērķim no valsts budžeta
laika posmam no 2017. līdz 2019. gadam piešķirti 22,3 miljoni eiro
jeb trīs eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, tātad īsti kritiku neiztur
izskanējušais ieteikums labāk šos līdzekļus izdalīt Latvijas
iedzīvotājiem. Salīdzinoši — Igaunijas simtgadei trīs gadu posmam
atvēlēti 24 miljoni eiro, Somijas simtgade vienā gadā izmaksā 19
miljonus eiro. «Eiropas Kultūras galvaspilsēta Rīgā izmaksāja
vairāk nekā Latvijas simtgades programma. Ja vēl gribam salīdzināt,
šī programma maksā tikpat cik NATO samits pirms desmit gadiem. Tā
kā — ar skaitļiem var ļoti dažādi spēlēties un dažādi tos
salīdzināt,» sprieda ministre.
Priekšstats par 60 miljoniem esot radies, kad papildu svētku
budžetam valsts iestādēm, pašvaldībām, privātām iestādēm un citiem
avotiem lūgts iesniegt informāciju par to, ko viņi sava budžeta
ietvaros piecu gadu garumā darīs saistībā ar Latvijas simtgadi.
Lielākā daļa no tiem gan esot pasākumi, kuri notiktu arī tad, ja
simtgades svinību nebūtu.
No iepriekšminētajiem 22,3 miljoniem eiro 40 procenti jeb 13,5
miljoni eiro atvēlēti projektam «Latvijas skolas soma», 2,3
miljoni eiro — daudzveidīgiem kultūras pasākumiem visā
Latvijā, 2,1 miljons eiro — valsts svētku kulminācijas pasākumiem
visā Latvijā 2018. gada novembrī, 1,5 miljoni eiro —
tautsaimniecības attīstībai, 0,9 miljoni eiro — vēstures zināšanu
stiprināšanai. Ir arī virkne citu pozīciju.
«Galvenā veiksmes atslēga: lai visi sadarbojas, nevis pretdarbojas
cits pret citu! Tāpat kā vēstures notikumus, arī Latvijas simtgadi
mēs vairs nevarēsim atkārtot. Vienreiz tā būs notikusi un — kā būs,
tā būs,» atgādināja D. Melbārde.
Noslēgumā, saņēmusi dāvanā Talsu simtgades svinībās atklāto grāmatu
«Talsu namu stāsti» un uzklausījusi Talsu novada ilgo pieredzi ar
«Dziedošo autobusu» došanos ceļā ik gadu 4. maijā, ministre
konstatēja: «Es jums nāku stāstīt, kā vajadzētu darīt, bet jūs
rādāt, kā visu jau darāt. Tā arī ir — kad braucu uz šejieni,
simtgades birojā man teica: «Noteikti pasaki, ka Talsi ir viena no
visaktīvākajām pašvaldībām, kas labi iesaistās un līdzdarbojas!»
Liels, liels paldies!»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: