Latvijas simtgades svētku veiksmes atslēga: sadarboties, ne pretdarboties 24.04.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Ceturtdien, 20. aprīlī, Talsu novada muzejā ar kultūras darbiniekiem un citiem interesentiem par Latvijas simtgades svinībām un to mērķiem runāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa uzslavēja Talsu novada ļaudis kā ļoti aktīvus svētku programmas veidotājus.

D. Melbārde atzina, ka informācijas telpā klejojot daudz mītu par Latvijas simtgades svētku norisēm, un tie radot mulsumu. Gatavošanās process sākts jau 2014. gadā. «Mūsu uzstādījums no paša sākuma ir bijis, ka Latvijas simtgades programmai jātop dialogā ar Latvijas cilvēkiem un valstij piederīgajiem ārpus Latvijas,» uzsvēra ministre. Kopumā šīs programmas veidošanā aktīvi esot iesaistījušies aptuveni 10 000 cilvēku, tāpēc katrs uzbrukums šīm iecerēm šķietot īpaši sāpīgs.
Sarunās izkristalizējies virsmērķis — lai šie svētki nebūtu vien daži koncerti un salūts, bet gan kas tāds, kas katru rosina domāt par savām personīgajām attiecībām ar valsti, tuvina izpratnei par katra paša atbildību un lomu valsts veidošanā. Runājot par galvenajiem svētku uzdevumiem, piedāvājums bijis uzlūkot Latvijas simtgadi kā savas ģimenes svētkus, ietverot labi pazīstamos rituālus ar savu sakņu apzināšanos, dažādu attīstības posmu atsaukšanu atmiņā, savu māju un pagalma sakārtošanu, rotāšanos, tikšanos ar draugiem un kaimiņiem un dāvanu pasniegšanu un saņemšanu.
Žurnālisti bieži jautājot, kas būs paliekošais pēc simtgades svinībām, un atbildes ir dažādas, tostarp — mainīta attieksme pret to, kā svinam savas valsts pastāvēšanu. Pētījumi pierādot, ka lieliem valsts svētkiem ir liels potenciāls sabiedrības saliedēšanā. Tāpat griboties, lai valsts simtgades iespaidā Latvijas vēsture nepaliek vērtība tikai atsevišķās akadēmiskajās aprindās.
Zinot, ka publiskajā telpā var sastapties ar mītu, ka Latvijas valsts dibināšana bijusi nejauša, un citiem meliem, ko dažādi spēki apzināti izplata, ir svarīgi, lai daudz vairāk cilvēku padziļināti interesētos par valsts vēsturi un paši spētu izstāstīt Latvijas stāstu. Būtisks virsuzdevums esot arī laiku savienošana, lai neapstātos pie gremdēšanās pagātnē, bet ieraudzītu likumsakarības un vēstures atkārtošanos, kas liek paturēt prātā, ka brīvība nav garantēts lielums, tāpēc jebkurai paaudzei jābūt sardzē par Latvijas valstiskuma saglabāšanu. Tāpat svarīgi esot veicināt cilvēku ticību savām spējām valstī kaut ko ietekmēt. «Šobrīd statistika ir diezgan nežēlīga — tikai mazliet pāri desmit procentiem cilvēku uzskata, ka paši var kaut ko ietekmēt! Valstī, kurā 25 gadus ir atjaunota demokrātija, tas nav labs rādītājs,» vērtēja D. Melbārde.
Programma turpina augt
Protams, svētku iespaidā tiek sakārtota kultūrtelpa, radīti jauni nacionāla un reģionāla mēroga objekti. Šobrīd zināms, ka Latvijas simtgade iekļaus vairāk nekā 800 pasākumu Latvijā un ārpus valsts, bet ik dienu tos papildina dažādas pašiniciatīvas. Viens no lielākajiem svētku projektiem ir «Latvijas skolas soma», vērsts uz vairāk nekā 200 000 bērnu un jauniešu. «Ja gribam, lai viņiem veidojas piederības izjūta Latvijai, tad vislabāk vari piederēt tam, ko pats iepazīsti savā pieredzē — sadzirdi, sajūti, sasmaržo, pieskaries, jo šo pārdzīvojumu klātienē nevar aizstāt nekas cits,» pauda D. Melbārde.
Svētku kulminācija, protams, iecerēta 2018. gadā. Tajā iekļausies arī daudz komentētie un apspriestie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. «Notiek plašas diskusijas par repertuāru, par tērpiem… Man regulāri prasa, ko es par tām domāju, bet es uzskatu, ka tās ir ļoti labas! Cik daudz tautu jūs zināt, kuras tik ļoti plašā skaitā runā, interesējas, diskutē, strīdas par to, ko mēs kopīgi dziedāsim vai dejosim svētkos?! Tas tikai liecina par ļoti noturīgo interesi, par to, ka mums nav vienalga, ka mums ir savs viedoklis, gaume un vajadzības. Ticiet man — šis nav unikāls gadījums, kad ir strīdi par Dziesmu svētkiem! Tā tas ir bijis jau pirmajos Dziesmu svētkos un pēc tam — katros,» pamanījusi ministre.
Dienā, kad viņa viesojās Talsos, tika parakstīts līgums ar būvniekiem par Mežaparka estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas īstenošanu. Nonākšana līdz šim brīdim bijusi ilga un grūta.
Neatkārtojams notikums
Dažādām spekulācijām ticis pakļauts Latvijas simtgades svētku programmas budžets.
Daudzu cilvēku prātos esot nostiprinājies mīts par 60 miljoniem eiro, bet D. Melbārde norāda, ka šim mērķim no valsts budžeta laika posmam no 2017. līdz 2019. gadam piešķirti 22,3 miljoni eiro jeb trīs eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, tātad īsti kritiku neiztur izskanējušais ieteikums labāk šos līdzekļus izdalīt Latvijas iedzīvotājiem. Salīdzinoši — Igaunijas simtgadei trīs gadu posmam atvēlēti 24 miljoni eiro, Somijas simtgade vienā gadā izmaksā 19 miljonus eiro. «Eiropas Kultūras galvaspilsēta Rīgā izmaksāja vairāk nekā Latvijas simtgades programma. Ja vēl gribam salīdzināt, šī programma maksā tikpat cik NATO samits pirms desmit gadiem. Tā kā — ar skaitļiem var ļoti dažādi spēlēties un dažādi tos salīdzināt,» sprieda ministre.
Priekšstats par 60 miljoniem esot radies, kad papildu svētku budžetam valsts iestādēm, pašvaldībām, privātām iestādēm un citiem avotiem lūgts iesniegt informāciju par to, ko viņi sava budžeta ietvaros piecu gadu garumā darīs saistībā ar Latvijas simtgadi. Lielākā daļa no tiem gan esot pasākumi, kuri notiktu arī tad, ja simtgades svinību nebūtu.
No iepriekšminētajiem 22,3 miljoniem eiro 40 procenti jeb 13,5 mil­joni eiro atvēlēti projektam «Latvijas skolas soma», 2,3 miljoni eiro — daudzveidīgiem kultūras pasākumiem visā Latvijā, 2,1 miljons eiro — valsts svētku kulminācijas pasākumiem visā Latvijā 2018. gada novembrī, 1,5 miljoni eiro — tautsaimniecības attīstībai, 0,9 miljoni eiro — vēstures zināšanu stiprināšanai. Ir arī virkne citu pozīciju.
«Galvenā veiksmes atslēga: lai visi sadarbojas, nevis pretdarbojas cits pret citu! Tāpat kā vēstures notikumus, arī Latvijas simtgadi mēs vairs nevarēsim atkārtot. Vienreiz tā būs notikusi un — kā būs, tā būs,» atgādināja D. Melbārde.
Noslēgumā, saņēmusi dāvanā Talsu simtgades svinībās atklāto grāmatu «Talsu namu stāsti» un uzklausījusi Talsu novada ilgo pieredzi ar «Dziedošo autobusu» došanos ceļā ik gadu 4. maijā, ministre konstatēja: «Es jums nāku stāstīt, kā vajadzētu darīt, bet jūs rādāt, kā visu jau darāt. Tā arī ir — kad braucu uz šejieni, simtgades birojā man teica: «Noteikti pasaki, ka Talsi ir viena no visaktīvākajām pašvaldībām, kas labi iesaistās un līdzdarbojas!» Liels, liels paldies!»

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: