Laucienes pamatskolai — 135 gadi 27.05.2015
30. maijā, atzīmējot 135. pastāvēšanas gadadienu, uz salidojumu aicinās Laucienes pamatskola. Tās direktors Oļegs Solovjovs īpaši lepojas ar dzimtām, kuru pārstāvji jau vairākās paaudzēs izvēlas mācīties šajā iestādē. Pirms salidojuma atmiņās par skolā piedzīvoto labprāt dalījās vienas šādas dzimtas pārstāves — Iveta, Arta, Elīza un Elza Akmeņlaukas.
Iveta Laucienes pamatskolā mācījās no 1974. līdz 1979. gadam, Arta — no 1989. līdz 1998. gadam, bet dvīņu māsas Elīza un Elza skolas gaitas uzsāka 2009. gadā un tagad mācās 6. klasē. Ar to gan dzimtas saistība ar šo iestādi nebeidzas. Ivetas tētis tieši no skolas sola savulaik paņemts prom uz Sibīriju. «Bet Laucienes pamatskolā jau esam mācījušies mēs visi — mamma, tētis, krustmāte, māsīcas, brālēns, māsas,» uzskaita Iveta un Arta. Kad Arta, domājot par labākām darba iespējām, meitām jautājusi, vai viņas būtu gatavas pārcelties uz Talsiem, Tukumu vai Rīgu, Elīza un Elza kategoriski iebildušas — ne ātrāk kā tad, kad būs pabeigta pamatskola. Meitenes arī pašas apliecina, ka skola esot ļoti laba, un īpaši paveicies ar klasesbiedriem.
«Ārā izjūtas ir vienas, bet, atverot skolas durvis, — citas. Atgriežas atmiņas,» uzskata Arta, un abas ar mammu vispirms piemin pašu vai citu darītās blēņas. Te no stundām prom mukts, te skolotājas pacietība pārbaudīta, sazīmējot viņas somu ar krītu vai uz krēsla noliekot pa kādai spraudītei… «Es pati īpaši uz blēņām nebiju, bet man bija padevusies traka klase ar ļoti aktīviem puišiem. Viņu dēļ mēs gan bez aizkariem klasē esam palikuši, gan bez puķēm, jo skolotāja sadusmojās un puķes demonstratīvi iemeta atkritumu spainī — ja reiz neko nevajag, tad varam palikt četrās sienās! Es gan nedomāju, ka mūsu klasi tādā veidā varēja pārmācīt… Tagad, pirms salidojuma, Draugiem.lv ar klasesbiedriem sarakstāmies un cenšamies kādus kopīgos piedzīvojumus atcerēties. To, ka puiši bija traki, visi atceras. Un ļoti mainījies jau nav neviens! Tas trakums viņos ir aizvien,» smejas Arta.
Ivetai spilgti atmiņā palikusi reize, kad abi ar brāli vesti stāties skolā. Viņa par brāli ir mazliet jaunāka, tomēr skolā abi sāka iet reizē. «Augumā biju padevusies garāka par brāli. Viena no skolotājām toreiz prasīja: «Kurš tad no jums ir lielāks?» Augumā garāka būdama, teicu, ka es! Viņa gan bija domājusi vecumu, bet — ja lielāks, tad lielāks,» atceras Iveta.
Runājot par mācību procesu,
viņa kā ļoti labu bioloģijas un ķīmijas skolotāju piemin Birutu Jansoni, par talantīgu atzīst arī agrāko krievu valodas skolotāju Franci Norkusu, kuram bijusi laba humora izjūta, savukārt skolotāja Antra Mēness latviešu valodu mācījusi gan Ivetai, gan Artai, gan nu māca arī Elīzu un Elzu. Īpašs bijis arī agrākais skolas direktors Gunārs Zēbergs. «To nu mēs zinājām, ka uz kori nevar neiet. Nevarējām izdomāt nevienu pietiekamu iemeslu, lai neierastos! Šad un tad jau man izdevās, jo bija jāiet pie zobārsta, bet tad arī viņš bija dusmīgs — kā var pieteikties pie zobārsta laikā, kad ir koris!» direktora sašutumu atklāj Arta.
Ivetas brālis par rūkšanu no skolas kora izslēgts, toties deju kolektīvam bijis gana labs. Šo kolektīvu vadījusi iepriekšminētā skolotāja B. Jansone, un pat salidojumā pirms pieciem gadiem sapulcēts agrāko dejotāju bariņš, kam viņa atgādinājusi vajadzīgās prasmes.
Iveta pēc pamatskolas
izmācījusies par audēju, tiesa gan — šajā amatā ne dienas neesot sanācis strādāt. Arta izmācījusies par latviešu valodas un literatūras skolotāju ar kvalifikāciju — izglītības darba vadītājs, tomēr arī viņa pagaidām skolotāja darbu izbaudījusi vien prakses laikā. «Beidzoties praksei, šķita, ka spētu strādāt skolā, bet — jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk šķiet, ka skolotāja darbs nebūtu maniem nerviem piemērots. Man laikam labāk patika tas laiks, kad skolotājs drīkstēja disciplinēt skolēnus, nevis tā, kā ir tagad. Skolotājs ir skolotājs, viņam jābūt pārākam par skolēnu! Vēl tagad, ja kāds no skolotājiem mani sveicina, sakot «čau», es nespēju atbildēt ar to pašu. Man šķiet, ka skolotājam ir jāsaka «labdien»! Mana omīte savulaik teica, ka viņai skolotājs šķitis gluži kā Dievs! Ka arī vārds «skolotājs» būtu rakstāms ar lielo burtu,» atklāj Arta.
Viņas meitas apliecina, ka labprāt gribētu redzēt mammu skolotājas lomā, bet pašlaik par iemīļotāko skolotāju atzīst klases audzinātāju Ivetu Balodi. Viņa esot mīļa, dāvājot skolēniem labas idejas, uzmanot katra atzīmes un, ja vajadzīgs, sūtot uz konsultācijām. Skolēniem šāda otrā mamma esot ļoti pa prātam. Elīzai un Elzai vislabāk patīkot mūzikas stundas, meitenes dzied skolas korī un apmeklē arī mūzikas skolu, kur viena mācās saksofona, bet otra klavieru spēli. Iveta un Arta dzied Laucienes korī. Uzstājušās ir arī visas četras kopā.
Salidojumi Laucienes pamatskolā
notiek ik pa pieciem gadiem. Iveta gan atzīst, ka ne visos piedalās, un iemeslu var labi saprast: «Klasesbiedrus satieku diendienā — brāli redzu gandrīz katru dienu, vīra māsu tāpat, viens klasesbiedrs dzīvo kaimiņos… Liela daļa klasesbiedru tepat tuvumā vien ir.»
Arta gan apmeklējusi visus trīs salidojumus, kas bijuši kopš skolas beigšanas. «Tā ir iespēja satikt ne vien agrākos klasesbiedrus, bet arī skolas biedrus un skolotājus, parunāties. Dzīve ir tik īsa, kā gan var nesatikties ar klasesbiedriem, ar kuriem kopā pavadīti deviņi gadi no dzīves!» uzskata Arta. Viņai šķiet, ka Laucienes pamatskolai ir īpaša aura. Te ienākot, katrs absolvents apzinoties savu piederību pat tagad, kad skola ir ļoti mainījusies gan no ārpuses, gan no iekšpuses.
Akmeņlauku dzimta novēl, lai skolā netrūkst skolēnu; lai skolas saimei ir pacietība, ar bērniem strādājot; lai turpinās skolas tradīcijas — ir panākumi no jauna izveidotajam korim un citiem kolektīviem; lai veicas projektu rakstīšana un īstenošana, un nezūd idejas, ko vēl skolā varētu attīstīt!
Skatoties uz skolas
135 pastāvēšanas gadiem, O. Solovjovs min, ka barona Firksa motivācija savulaik, ceļot skolu, varējusi būt vēlme redzēt tuvumā atbilstoši izglītotus un vadāmus cilvēkus. Līdzīgs princips bijis arī padomju laika pedagoģijai, savukārt mūsdienās skolas uzdevums esot cits — sagatavot reālai dzīvei gatavus skolēnus. «Kādēļ mācos fiziku? Ne tikai tāpēc, lai zinātu likumus, bet arī tāpēc, lai saprastu, kā tie darbojas reālajā dzīvē. Sporta stundās mums nevajag iegūt izcilus sportistus, bet gan cilvēkus, kuri turpmākajā dzīvē prot spēlēt volejbolu vai futbolu, zina spēļu noteikumus un, lecot pāri grāvim, tajā neiekrīt!
Skolēni mūsdienās uzdod jautājumu: kāpēc man tas ir jāmācās? Svarīgi ir, lai skolotājam būtu argumentēta atbilde. Tādu nesaņēmis, skolēns informāciju vienkārši nepieņems. Zinot, kā zināšanas nākotnē varēs izmantot, attieksme būs citādāka.
Mēs esam pamatskola — tā ieliek pamatus visai dzīvei. Tie, kuri pamatskolā ir ļoti labi mācījušies, saņem ļoti labu bāzi nākotnei,» uzskata direktors.
Arī skola dažādos veidos, tostarp — izmantojot projektu īstenošanas iespējas, gādā par mācību procesu uzlabošanu. O. Solovjovs priecājas, ka citviet pasaulē redzētais iedvesmo dažādu jauninājumu ieviešanā — ja sākotnēji viņš bijis motors, kurš pārējos dzen uz priekšu, tagad skolotāji nākot pie viņa, uzstājot, ka skolā vajagot vēl to un to.
Svētku dienas norises 30. maijā sāksies jau 11.00 ar piemiņas brīdi aizsaulē aizgājušajiem pedagogiem un absolventiem Pūckalna kapsētā, bet pēc tam svētbrīdī Nurmes luterāņu baznīcā iesvētīs skolas karogu. Turpinot tradīciju, arī šajā salidojumā interesants akcents būs LU profesores, pedagoģijas doktores Aīdas Krūzes vadītās sarunas 14.00, šoreiz par tēmu «Audzināšanas tradīcijas laikmeta griežos». «Aīdā Krūzē var vienkārši klausīties un klausīties — zinoša pedagoģijā, vēsturē, runā ausīm tīkamā valodā, pie tam pārzina skolas absolventus, tāpēc zina, ko uzrunāt,» novērtē skolas direktors.
Protams, tālākajā vakara gaitā būs arī svinīgais pasākums, absolventu satikšanās un balle. «Kādreiz esmu domājis par to, kas ir salidojums, tā būtība. Galvenais jau ir satikties ar klasesbiedriem, atcerēties, ko skolā esi darījis un ko tev šī vieta ir devusi. Savukārt mums lielākais gandarījums ir zināt, ka bijušajiem skolēniem dzīvē labi veicas. Mēs neaizveram durvis ciet, esam atvērti,» saka O. Solovjovs.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: