Līdz 2022. gadam vārds «kompetences» izglītības jomā izskanēs bieži 29.10.2015

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Vakar Talsu 2. vidusskolā Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novadu izglītības iestāžu pedagogi tikās konferencē «Kompetenču pieejā balstīts vispārējās izglītības saturs. Talsu novada pedagogu labās prakses piemēri», kurā viņus uzrunāja Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistes. Konferencē izskanēja atziņa, ka arī pašlaik mācību priekšmetu standarti radīti ar mērķi veidot kompetences, vien tās nav tik konkrēti definētas.
Būdama pirmā runātāja, VISC vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Velga Kakse atzina, ka viņai ticis grūts uzdevums. «Kad no Talsiem jau pavasarī saņēmām uzaicinājumu runāt par kompetenču pieejā balstītu mācību satura izstrādi un ieviešanu vispārējā izglītībā, teicām: «Pagaidiet! Mums vēl mazliet… un tad mēs visu sāksim. Bet īstenībā esam tieši turpat, kur bijām pavasarī, jo vēl neko neesam sākuši! Lai kaut ko sāktu, iecere jānostiprina ar Ministru kabineta noteikumiem. Jau vairāk nekā astoņus mēnešus mēģinām tos apstiprināt, lai varētu uzsākt projektu izstrādi un ieviešanu. Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, visiem ir iespēja izteikties, paust savu viedokli un ieteikumus, tā nu joprojām viss ir tapšanas stadijā. Tāpēc šodien stāstīšu par plāniem, nevis par to, kas jau ir izdarīts,» viņa atzina.
Lai klātesošajiem būtu
vismaz vienota izpratne par galveno tikšanās atslēgvārdu, viņa iepazīstināja ar VISC pieņemto termina «kompetence» definīciju, proti — tā ir indivīda gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajā pasaulē, spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā (izglītības, darba, personīgā vai sabiedriski politiskā) kontekstā. Joprojām neesot zināms, kad specifiskā atbalsta mērķa 8.3.1. «Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu» pirmā pasākuma «Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana» īstenošana varētu tikt uzsākta, bet beigu termiņš — 2022. gada 31. maijs — gan ir skaidrs. Līdz šim laikam jaunajam izglītības saturam jābūt ieviestam visās izglītības pakāpēs, un skola jāpabeidz 9. un 12. klašu skolēniem, kuri to jau apguvuši. Pagaidām pēc projekta izstrādes paredzēta tā apspriešana un aprobācija. Deviņas Latvijas pilsētas un 110 novadu pašvaldības tiks aicinātas nominēt ne vairāk kā trīs to padotībā esošas vispārējās izglītības iestādes, no kurām pēc noteiktiem kritērijiem atlasīs ne mazāk par 80 izglītības iestādēm, ieskaitot bērnudārzus un speciālās izglītības iestādes.
«Patiesībā mēs jau sen īstenojam kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, tikai to tā visu laiku neuzsveram. Arī pašreizējie mācību priekšmetu standarti radīti ar mērķi veidot kompetences, neesam tikai tās tik konkrēti definējuši. Bieži vien stundās vairāk akcentējam izteikti priekšmetiskās lietas, nevis vispārīgās kompetences,» vērtēja V. Kakse. Viņai piekrita arī VISC vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, piebilstot: «Vienmēr varam darīt vēl citādāk, mācīties, ieklausīties, lai bērni būtu arvien konkurētspējīgāki tajā laikmetā, kurā viņi dzīvo.»
Par vērtību aspektu
kā vispārējās izglītības balstu runāja VISC vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente Spodra Austruma. Viņa rosināja pedagogus pārdomāt savas vērtības un motivāciju. «Cilvēks no dabas ir labs vai ļauns? No šīs atbildes mēs arī veidojam savu dzīves filozofiju. Ja saku, ka dzīve ir draņķīga un visi apkārtējie ir draņķi, šādā veidā būvēju savu dzīves pozīciju un izvēlos vērtības.»
Ņemot vērā nesen plaši izskanējušo diskusiju par pedagoga tiesībām brīvi izvēlēties mācību materiālus, S. Austruma norādīja uz vienu no audzināšanas īstenošanas principiem, kas pauž, ka jebkuras informācijas izmantošanai mācību un audzināšanas darbībā jābūt ar pedagoģiski pamatotu mērķi.
«Ja mērķis attaisnojas, tad nav tādas tēmas, kuru mēs varētu ignorēt, paslēpt vai darīt problemātisku. Ja es saprotu, ko gribu un kādas ir manas metodes, varu iet klasē un nebaidīties, kas man par to būs, jo man ir tīra sirdsapziņa, skaidrs mērķis un zinu, ka esmu darījis iespējami labāko, ko varēju,» uzskata S. Austruma.
Viņa arī vērsa uzmanību uz vārdiem, ar kuriem gan anonīms interneta komentētājs, gan augstākās valsts amatpersonas ietekmē apkārtējos. «Klases priekšā jūs katrs esat augstākā amatpersona; tas, ko kultūras teorijās sauc par kultūras varoni. Katrs kultūras varonis nes atbildību par tiem vārdiem, jēdzieniem, ko viņš palaiž publiskajā telpā,» pauda S. Austruma.
Vispārējās izglītības satura
nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece rosināja kolēģus rūpīgi iepazīties ar normatīviem, kas regulē pedagoga darbu. Kad viņa pati nolēmusi mainīt profesionālo darbību, atstājot pedagoga darbu un dodoties strādāt uz VISC, viņa gājusi ar attieksmi: «Lieciet nost visus tos savus likumus, aizvāciet visas savas programmas un ļaujiet man mierīgi dzīvot, jo es kā skolotājs esmu nožmiegts tajā visā!» Kad darba intervijā viņai pajautāts, kas tad īsti nepatīk izglītības saturā vai mācību priekšmeta «latviešu valoda un literatūra» standartā, nācies atzīties, ka viņa šos dokumentus ir tikai pašķirstījusi…
«Lai mums katram būtu drošības izjūta par sevi un to, ka esam profesionāli pedagogi, kuri zina, ko un kāpēc dara, aicinu iepazīties ar normatīvo regulējumu, neatstājot to tikai direktora vai direktora vietnieka mācību un izglītības darbā ziņā. Tāpat aicinu izlasīt izglītības attīstības pamatnostādnes — tas ir dokuments, kas plānveidīgi pasaka ceļu un virzienu, kādā izglītībai attīstīties. Izlasiet arī Latvijas Republikas Satversmes preambulu, lai nejustos iebaidīti, zinātu, saprastu, izvērtētu un pieņemtu lēmumu, kā rīkoties vai nerīkoties katrā pedagoģiskajā situācijā, kādā nonākat,» ieteica I. Upeniece.
Viņa norādīja, ka pašreizējie
izglītības normatīvi, struktūra, mērķi un uzdevumi ir uzrakstīti pēctecīgi. «Tomēr neviens normatīvs nevar sakārtot dzīvi. Latvijā ir vieni no labākajiem ceļu satiksmes noteikumiem, diemžēl negadījumu statistika uz ceļiem ir tāda, kāda tā ir. Ja es jums lūgtu no somām izvilkt savas atstarojošās vestītes… Lai gan noteikti ne visi dzīvojat pilsētas centrā,» salīdzināja I. Upeniece. Viņa minēja piemēru par nepilnībām pirmsskolas un sākumskolas izglītības pēctecībā. «Man nekad nav bijis saprotams, kāpēc piecgadīgam bērnam ir vajadzīga kustēšanās un dauzīšanās, septiņgadīgam bērnam — ne; kāpēc astoņgadīgam bērnam ir sešas reiz 40 minūtes paklausīgi jāsēž solā, bet sešgadīgam bērnam dažādos veidos mēģinām pedagoģisko procesu īstenot citādāk. Pedagoģiskā procesa kritērijiem šajā vecumposmā jābūt krietni vien vienotākiem,» vērtēja I. Upeniece.
1. klašu skolotāji nereti gribot kā ar lineālu nomērīt skolēnu sasniegumus. «Gribam, lai visi labi raksta, smuki sēž, neuzdod muļķīgus jautājumus, atbild tikai tad, kad prasa, lasa izteiksmīgi… Es, protams, mazliet ironizēju, bet mums gribas izmērīt,» lektore atzina. Viņa pamanījusi, ka pedagogi vēlas, lai tiktu definēts, cik glīti bērnam jāraksta un cik vārdi minūtē jāizlasa, kamēr tā vietā būtu daudz vairāk uzmanības jāpievērš iekļaujošās izglītības īstenošanas principiem.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: