Līdz 2022. gadam vārds «kompetences» izglītības jomā izskanēs bieži 29.10.2015


Vakar Talsu 2. vidusskolā Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas
novadu izglītības iestāžu pedagogi tikās konferencē «Kompetenču
pieejā balstīts vispārējās izglītības saturs. Talsu novada pedagogu
labās prakses piemēri», kurā viņus uzrunāja Valsts izglītības
satura centra (VISC) speciālistes. Konferencē izskanēja atziņa, ka
arī pašlaik mācību priekšmetu standarti radīti ar mērķi veidot
kompetences, vien tās nav tik konkrēti definētas.
Būdama pirmā runātāja, VISC vispārējās izglītības satura
nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Velga Kakse atzina, ka
viņai ticis grūts uzdevums. «Kad no Talsiem jau pavasarī saņēmām
uzaicinājumu runāt par kompetenču pieejā balstītu mācību satura
izstrādi un ieviešanu vispārējā izglītībā, teicām: «Pagaidiet! Mums
vēl mazliet… un tad mēs visu sāksim. Bet īstenībā esam tieši
turpat, kur bijām pavasarī, jo vēl neko neesam sākuši! Lai kaut ko
sāktu, iecere jānostiprina ar Ministru kabineta noteikumiem. Jau
vairāk nekā astoņus mēnešus mēģinām tos apstiprināt, lai varētu
uzsākt projektu izstrādi un ieviešanu. Dzīvojam demokrātiskā
sabiedrībā, visiem ir iespēja izteikties, paust savu viedokli un
ieteikumus, tā nu joprojām viss ir tapšanas stadijā. Tāpēc šodien
stāstīšu par plāniem, nevis par to, kas jau ir izdarīts,» viņa
atzina.
Lai klātesošajiem būtu
vismaz vienota izpratne par galveno tikšanās atslēgvārdu, viņa
iepazīstināja ar VISC pieņemto termina «kompetence» definīciju,
proti — tā ir indivīda gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajā
pasaulē, spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi,
risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, spēja adekvāti
lietot mācīšanās rezultātu noteiktā (izglītības, darba, personīgā
vai sabiedriski politiskā) kontekstā. Joprojām neesot zināms, kad
specifiskā atbalsta mērķa 8.3.1. «Attīstīt kompetenču pieejā
balstītu vispārējās izglītības saturu» pirmā pasākuma «Kompetenču
pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un
ieviešana» īstenošana varētu tikt uzsākta, bet beigu termiņš —
2022. gada 31. maijs — gan ir skaidrs. Līdz šim laikam jaunajam
izglītības saturam jābūt ieviestam visās izglītības pakāpēs, un
skola jāpabeidz 9. un 12. klašu skolēniem, kuri to jau apguvuši.
Pagaidām pēc projekta izstrādes paredzēta tā apspriešana un
aprobācija. Deviņas Latvijas pilsētas un 110 novadu pašvaldības
tiks aicinātas nominēt ne vairāk kā trīs to padotībā esošas
vispārējās izglītības iestādes, no kurām pēc noteiktiem kritērijiem
atlasīs ne mazāk par 80 izglītības iestādēm, ieskaitot bērnudārzus
un speciālās izglītības iestādes.
«Patiesībā mēs jau sen īstenojam kompetenču pieejā balstītu mācību
saturu, tikai to tā visu laiku neuzsveram. Arī pašreizējie mācību
priekšmetu standarti radīti ar mērķi veidot kompetences, neesam
tikai tās tik konkrēti definējuši. Bieži vien stundās vairāk
akcentējam izteikti priekšmetiskās lietas, nevis vispārīgās
kompetences,» vērtēja V. Kakse. Viņai piekrita arī VISC
vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta
Upeniece, piebilstot: «Vienmēr varam darīt vēl citādāk, mācīties,
ieklausīties, lai bērni būtu arvien konkurētspējīgāki tajā
laikmetā, kurā viņi dzīvo.»
Par vērtību aspektu
kā vispārējās izglītības balstu runāja VISC vispārējās izglītības
satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente Spodra Austruma. Viņa
rosināja pedagogus pārdomāt savas vērtības un motivāciju. «Cilvēks
no dabas ir labs vai ļauns? No šīs atbildes mēs arī veidojam savu
dzīves filozofiju. Ja saku, ka dzīve ir draņķīga un visi apkārtējie
ir draņķi, šādā veidā būvēju savu dzīves pozīciju un izvēlos
vērtības.»
Ņemot vērā nesen plaši izskanējušo diskusiju par pedagoga tiesībām
brīvi izvēlēties mācību materiālus, S. Austruma norādīja uz
vienu no audzināšanas īstenošanas principiem, kas pauž, ka jebkuras
informācijas izmantošanai mācību un audzināšanas darbībā jābūt ar
pedagoģiski pamatotu mērķi.
«Ja mērķis attaisnojas, tad nav tādas tēmas, kuru mēs varētu
ignorēt, paslēpt vai darīt problemātisku. Ja es saprotu, ko gribu
un kādas ir manas metodes, varu iet klasē un nebaidīties, kas man
par to būs, jo man ir tīra sirdsapziņa, skaidrs mērķis un zinu, ka
esmu darījis iespējami labāko, ko varēju,» uzskata
S. Austruma.
Viņa arī vērsa uzmanību uz vārdiem, ar kuriem gan anonīms interneta
komentētājs, gan augstākās valsts amatpersonas ietekmē apkārtējos.
«Klases priekšā jūs katrs esat augstākā amatpersona; tas, ko
kultūras teorijās sauc par kultūras varoni. Katrs kultūras varonis
nes atbildību par tiem vārdiem, jēdzieniem, ko viņš palaiž
publiskajā telpā,» pauda S. Austruma.
Vispārējās izglītības satura
nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece rosināja kolēģus
rūpīgi iepazīties ar normatīviem, kas regulē pedagoga darbu. Kad
viņa pati nolēmusi mainīt profesionālo darbību, atstājot pedagoga
darbu un dodoties strādāt uz VISC, viņa gājusi ar attieksmi:
«Lieciet nost visus tos savus likumus, aizvāciet visas savas
programmas un ļaujiet man mierīgi dzīvot, jo es kā skolotājs esmu
nožmiegts tajā visā!» Kad darba intervijā viņai pajautāts, kas tad
īsti nepatīk izglītības saturā vai mācību priekšmeta «latviešu
valoda un literatūra» standartā, nācies atzīties, ka viņa šos
dokumentus ir tikai pašķirstījusi…
«Lai mums katram būtu drošības izjūta par sevi un to, ka esam
profesionāli pedagogi, kuri zina, ko un kāpēc dara, aicinu
iepazīties ar normatīvo regulējumu, neatstājot to tikai direktora
vai direktora vietnieka mācību un izglītības darbā ziņā. Tāpat
aicinu izlasīt izglītības attīstības pamatnostādnes — tas ir
dokuments, kas plānveidīgi pasaka ceļu un virzienu, kādā izglītībai
attīstīties. Izlasiet arī Latvijas Republikas Satversmes preambulu,
lai nejustos iebaidīti, zinātu, saprastu, izvērtētu un pieņemtu
lēmumu, kā rīkoties vai nerīkoties katrā pedagoģiskajā situācijā,
kādā nonākat,» ieteica I. Upeniece.
Viņa norādīja, ka pašreizējie
izglītības normatīvi, struktūra, mērķi un uzdevumi ir uzrakstīti
pēctecīgi. «Tomēr neviens normatīvs nevar sakārtot dzīvi. Latvijā
ir vieni no labākajiem ceļu satiksmes noteikumiem, diemžēl
negadījumu statistika uz ceļiem ir tāda, kāda tā ir. Ja es jums
lūgtu no somām izvilkt savas atstarojošās vestītes… Lai gan
noteikti ne visi dzīvojat pilsētas centrā,» salīdzināja
I. Upeniece. Viņa minēja piemēru par nepilnībām pirmsskolas un
sākumskolas izglītības pēctecībā. «Man nekad nav bijis saprotams,
kāpēc piecgadīgam bērnam ir vajadzīga kustēšanās un dauzīšanās,
septiņgadīgam bērnam — ne; kāpēc astoņgadīgam bērnam ir sešas reiz
40 minūtes paklausīgi jāsēž solā, bet sešgadīgam bērnam dažādos
veidos mēģinām pedagoģisko procesu īstenot citādāk. Pedagoģiskā
procesa kritērijiem šajā vecumposmā jābūt krietni vien
vienotākiem,» vērtēja I. Upeniece.
1. klašu skolotāji nereti gribot kā ar lineālu nomērīt skolēnu
sasniegumus. «Gribam, lai visi labi raksta, smuki sēž, neuzdod
muļķīgus jautājumus, atbild tikai tad, kad prasa, lasa izteiksmīgi…
Es, protams, mazliet ironizēju, bet mums gribas izmērīt,» lektore
atzina. Viņa pamanījusi, ka pedagogi vēlas, lai tiktu definēts, cik
glīti bērnam jāraksta un cik vārdi minūtē jāizlasa, kamēr tā vietā
būtu daudz vairāk uzmanības jāpievērš iekļaujošās izglītības
īstenošanas principiem.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: