Lieciet beigtām aurēlijām mieru 13.08.2015


Sestdienas pievakarē Rojas pludmalē bija vērojams interesants
skats. Cilvēki bradāja pa seklo ūdeni, uzcītīgi pētot kaut ko, kas
tajā atrodams. Mazi bērni ar dažādiem kociņiem viļāja pa jūras
seklumu caurspīdīgus, nelielus želejveida radījumus. Atpūtnieki
cits citam jautāja — kas tas ir, kāpēc tik daudz un vai nav
bīstami? Medūzas — lielākas un mazākas — lēnīgi šūpojās pie
krasta.
Biologi jau gadiem aicina iedzīvotājus neuztraukties par Latvijas
pludmalēs sastopamajām medūzām. Tās ar poētisko vārdu —
ausainās aurēlijas — cilvēka miesai nav kaitīgas. Iemesls, kādēļ
medūzas lielā skaitā augustā un septembra sākumā novērojamas pie
krasta ūdenī un izskalotas krastā, ir patiesi skumjš. Medūzas ir
savas dzīves mijkrēslī — pabeigušas dzīves galveno misiju —
vairošanos — un iet bojā. Jūra no medūzām atbrīvojas, tās
izskalojot pusdzīvas vai mirušas.
Medūzas ir zarndobumaiņi, plēsīgi dzīvnieki, un to uzbūve ir ļoti
vienkārša. Ķermeni veido divas šūnu kārtas, un tajā ir ārkārtīgi
liels ūdens daudzums — vairāk nekā 97 procenti. Lietussarga veida
ķermeņa apakšdaļas centrā atrodas mute ar četriem mutes lēveriem.
Uz medūzas virsmas ir redzams sārts tīklojums, kas pēc izskata
nedaudz atgādina ziedu, tas ir caurredzamais medūzas kuņģis.
Ausainās aurēlijas parasti nespēj apdedzināt cilvēka ādu, ja
cilvēks izskalotai pusdzīvai medūzai neviļus uzkāpis vai paņēmis to
rokās. Cilvēka āda ir tik bieza, ka medūzas dzeļmatiņi to
nepārdurs. Taču cilvēki, kuriem ir ļoti jutīga āda, var iegūt
vieglus ādas apdegumus, parasti ādas apsārtuma veidā. Jutīgas ādas
īpašniekiem jāņem vērā, ka pēc nāves medūzu dzeļšūnas visdrīzāk
uzreiz nesadalās un nepazūd, un tās ir dzeltspējīgas vēl kādu
laiciņu, tāpēc aizskart izskalotās medūzas nevajadzētu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: