Liela brēka, maza vilna 14.06.2018
12. jūnijā, balstoties uz četru deputātu pieprasījumu,
tika sasaukta ārkārtas Talsu novada domes finanšu komiteja. Tā
vietā, lai vēlamos jautājumus noskaidrotu personīgi pie domes
priekšsēdētāja vai vērstos ar tiem iesnieguma veidā, tika tērēts
gan pašvaldības darbinieku laiks, gan nodokļu maksātāju nauda, jo
par sēžu apmeklēšanu deputāti saņem algu. Deputāte Inga Gluzda
(Jaunā konservatīvā partija) sacīja, ka šādi rīkosies arī
turpmāk.
Lai arī aizvadītajā nedēļā deputāte I. Gluzda vērsās pie domes
priekšsēdētāja Edgara Zeldera («Mēs — Talsiem un novadam») ar
iesniegumu, kurā uzdeva sešus jautājumus, un piektdien arī saņēma
atbildi četru lappušu garumā, tas deputātei neliedza kopā ar vēl
trīs deputātiem (no «Talsu novada attīstībai» — Andi Astrātovu
un Ģirtu Kalnbirzi un no Latvijas Zaļās partijas Alfonu Spēku)
pieprasīt sasaukt ārkārtas finanšu komitejas sēdi, uzdodot tos
pašus jautājumus, ko I. Gluzda jau uzdeva savā iesniegumā
pirms tam. Deputāti vēlējās noskaidrot informāciju par
2018. gadā izmantotajiem juridiskajiem ārpakalpojumiem,
saņemot informāciju par katra pakalpojuma nepieciešamības
pamatojumu un aprakstu, pakalpojumu sniedzēju atlases principiem,
samaksas nosacījumiem un pakalpojumu izmaksām. Papildus jautājumiem
pieprasījumā norādīts arī pieaicināt konkrētus pašvaldības
darbiniekus un saņemt apkopoto informāciju drukātā veidā.
Tā kā likums nosaka: ārkārtas sēde jāsasauc 24 stundu laikā,
tā notika vakar no rīta. E. Zelderis vērsa deputātu uzmanību,
ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot pieprasīto
informāciju. A. Astrātovs sniedza ierosinājumu to sagatavot
līdz ceturtdienas, 14. jūnija, pusdienlaikam, trīs stundas
pirms domes sēdes, lai deputāti varētu paspēt ar to iepazīties.
Pārējie komitejas deputāti tam piekrita. Domes priekšsēdētājs arī
sacīja, ka papildus prasītajam tiks sagatavota informācija par
pašvaldības izmantotajiem juridiskajiem ārpakalpojumiem
iepriekšējos gados, jo tādu ir ne mazums. «Vēlos, lai rodas kopēja
aina, jo pašvaldība vienmēr ir izmantojusi juridiskos
ārpakalpojumus. Tas netiek darīts tikai pēdējos mēnešos. Nesaprotu,
kāpēc radusies vēlme tagad to īpaši izcelt. Nevēlos, lai sabiedrībā
rodas pārpratumi. Vai šādu ārkārtas sēžu sasaukšana ir mēģinājums
iegūt sev popularitāti? Vai tiešām tas ir jādara šādā veidā?»
vaicāja E. Zelderis.
«Mūsu galvenā vēlme ir gūt pārliecību par to, vai nodokļu maksātāju
nauda tiek izlietota pamatoti. Ārkārtas sēdes sasaukšana bija
iespēja, kā gūt atbildes uz jautājumiem, lai tēmai varētu pielikt
punktu,» pauda A. Astrātovs. Izteicienos bija vērojamas arī
pretrunas. «Diemžēl mums nav zināma informācija par šiem
juridiskajiem ārpakalpojumiem (deputātei tā tika sniegta atbildē uz
iesniegumu pirms dažām dienām — M. J.), lai arī
deputātiem ir visas tiesības to zināt. Mums jāķeras pie šādām
metodēm, pieprasot sasaukt ārkārtas sēdes, un tā notiks arī
turpmāk,» solīja I. Gluzda.
Pirms tam neviens no četriem deputātiem nebija personīgi vērsies
pie domes priekšsēdētāja, lai noskaidrotu attiecīgos jautājumus
(izņemot I. Gluzdas iesniegumu). Deputāte norādīja, ka viņu
neapmierina priekšsēdētāja sniegtās atbildes uz iesniegumu, jo
rodoties daudzi papildu jautājumi. Uz to E. Zelderis sacīja,
ka viņam par to tikai prieks, un tādā gadījumā deputāte varēja tos
viņam uzdot. Bet — vai tāpēc ir jāsasauc ārkārtas sēde, jo ir
radušies papildu jautājumi?
Rezultāts: tika sasaukta ārkārtas finanšu komitejas sēde, lai
saprastu, ka dažu stundu laikā tik plašu informāciju nav iespējams
sagatavot. Par sēdes apmeklēšanu deputāti saņems atalgojumu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: