Lielais skrējiens no pavasara līdz rudens darbiem beidzies 09.11.2013
Jau piektajā paaudzē Balgales pagasta «Jaunstrautos» dzīvo Litas Jēces ģimene. Zeme tur vienmēr turēta lielā godā. Saimniecības pārraudzībā ir 283 hektāri zemes, no kuras vairāk nekā puse ir viņu īpašumā. Zeme apstrādāta, un lielais skrējiens no pavasara līdz rudens darbu padarīšanai ir beidzies.
Šogad 80 hektārus platības
aizņēmis rapsis, bet pārējo — kvieši. Jau no 2000. gada viss izaudzētais tiek vests uz «Latraps» Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksu. Šis gads zemniekiem bijis īpaši vēlīgs. Lita atklāj, ka, lai gan pašiem ir neliela kalte, to šogad nav nācies darbināt — labība bijusi pietiekami sausa. Arī rudens ļāvis strādāt bez raizēm. Vēl nesen Litai, Lauku attīstības konsultantei, zvanīts un jautāts, vai nav par vēlu sēt ziemājus? To gan viņa vairs neiesaka, jo augi līdz ziemai nepagūtu sacerot un nākamā gadā raža diez vai sanāktu laba. Saimniece atklāj, ka svarīgi ne tikai līdz Mārtiņiem darbus apdarīt, bet vislabāk tos salāgot ar mēness fāzēm. Lielajiem zemniekiem gan visbiežāk tas neizdodoties, jo jāapstrādā milzīgas zemes platības. Mēness ir spēcīgāks, nekā mēs nojaušam, atklāj Lita. Tā «Jaunstrautos» kādā gadā stādīti kāposti īstajā kāpostu dēstīšanas laikā, bet daļa neparedzētu apstākļu dēļ iestādīta pāris dienu vēlāk. Pirmie izauguši lieli un veselīgi, bet vēlāk stādītos sacaurumojuši balteņa kāpuri. Vai sakritība?
Cūkas vienmēr esot jākauj jaunā mēnesī, lai gaļa nesarautos. Un sen zināma patiesība — vecā mēnesī artā zemē nezāles aug mazāk. Uz kalendāru vien saimniece gan neiesaka paļauties un der vakarā palūkosies ārā pa logu, lai pārliecinātos, vai rakstītais atbilst patiesībai.
Agra un Litas ģimenē aug četras atvases,
trīs jau pārkāpuši 18 gadu slieksnim, bet mazākais dēls Kārlis pašlaik iet ceturtajā klasē. To, ka māja atrodas laukos, novērtē visa ģimene. Lita atklāj, ka tikai atsevišķus produktus nākas pirkt veikalā. «Mums ir kā īstos laukos — kartupeļi vagā un gaļa kūtī. Pienu gan pērkam no kaimiņiem, jo, ja mājās ir tehnika, tad ganībām vietas vairs nepaliek,» saka Lita. Vecākais dēls, no augstskolas pārbraucot mājās, vienmēr apstaigā laukus un tikai tad ver namdurvis. Lita cer, ka Artūrs ar laiku pārņems saimniecības grožus. Abas meitas gan izvēlējušās iet mākslas ceļu. Savukārt jaunākais dēls reiz uz jautājumu, ko viņš vēlētos saņemt Ziemassvētkos, atbildējis: «Es ļoti vēlētos mazu lauksaimniecībiņu.»
Ģimenē gan nav neviena Mārtiņa; Lita smej, ka jācer vien uz mazbērniem. Rudenī darba sezonas noslēgumu saimniecībā gan neatzīmē 10. novembrī. Visi radi kopā tiek saaicināti jau ātrāk, uz kartupeļu talku, pēc kuras seko ražas balle ar iešanu pirtī. Saimniece vien smejoties piebilst, ka daudz kartupeļu nestāda, lai talkas dalībniekus nenomocītu. Savukārt, tā kā Mārtiņi šogad iekrīt svētdienā un visi bērni būs mājās, galdā tiks celts saimniecībā izauguša gaiļa cepetis. Arī sārtajiem āboliem, kas rotā «Jaunstrautu» pusdiengaldu, būs īpaša loma. «Mārtiņos jāapēd ābols ar visu serdi un kātiņu, tad brūtgānu vai brūti sapnī varēs redzēt,» skaidro Lita.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: