Lieldienu nākšanu laukos jūt pa gabalu 23.04.2014
Vispirms jau to redz pēc košzaļā ziemāju zelmeņa. Pirmās pavasara brokastis — amonija nitrāta devu — saņēmis vēl pirms pēdējām lietavām, tas spirgst acīm redzami.
Kad Dundagā pie Kārļmuižas
brauc uz «Jaunsniķeriem», par SIA «Gavsene» laukiem ir ko nenopriecāties. Lieks ir jautājums, kā sagaidīts pavasaris, vai kailsals nav nodarījis kādas skādes. Saimniecības īpašnieks Aigars Zadiņš smaida: «Garāmbraucot taču redzējāt mūsu laukus. Nav jāpārsēj ne hektārs. Mūspusē šoziem laikapstākļi bija vienkārši ideāli. Kad pāris nedēļas uznāca tas bargais aukstums, sniedziņš turējās akurāt asnu augstumā, gluži kā sega. Drīzāk man ir bijušas skādes citus gadus, kad sniegs bijis pārlieku dziļš un ziemāji zem tā nopuvuši. Šopavasar viss ir kārtībā. Slāpekli jau uzsēju, bet pēc pēdējiem lietiem ir par slapju, lai brauktu uz vasarāja laukiem. Šonedēļ, kā pienākas, arī man ir Klusā nedēļa. Bet tad jau lauku darbi varēs sākties ar pilnu jaudu, — pavasaris steidzina, — re, kā māllēpes jau saziedējušas! Aigara Zadiņa laukos ziemāju labība zaļo 110 hektāru platībā, rapsis — 50 hektāros, vasarāju paredzēts sēt 150 hektāros. Šādi apjomi ir nostabilizējušies, arī ar kultūrām un šķirnēm īpaši netiek eksperimentēts. Ir uzticība Stendes kviešiem, kas Gavsenes ciema laukos padodas labi. Rudzi tiek audzēti vien piecos hektāros, — lai būtu tik, cik mammai priekš dižraušiem un rupjmaizei, ko «Jaunsniķeros» saimes galdam cep ik nedēļu. Kartupeļu lauks arī ir tik liels, cik pašu vajadzībām nepieciešams, jo Dundagas zemē diemžēl par kartupeļiem labāk aug akmeņi.
Laucienē galvenā zemnieku saimniecība,
kur noteikti jāiegriežas pirms Lieldienām, protams, ir «Kalndruvas». Šķiet, tikai pērnpavasar kaut kā gadījās svētkos iztikt bez «Kalndruvu» olām, citādi vismaz vienreiz gadā pie Ulda Ansona esmu braukusi noteikti. Izrādās, nupat ir jubilejas reize, — zemnieku saimniecībai «Kalndruvas» šogad svinama desmit gadu jubileja. Tik ilgs laiks jau pagājis, kopš slavenais riteņbraukšanas čempions Uldis Ansons pārkvalificējās par zemnieku un, atgriezies dzimtajā pusē, kādreizējās «Oktes» padomju saimniecības slaucamo govju kompleksa «Ievkalni» korpusā iemitināja brūnās ‘Lohman brown’ vistiņas. Iet šis bizness! Tā saucamo laimīgo vistu olas ir ļoti pieprasītas, un «Kalndruvu» 5000 vistiņu ganāmpulks, lai cik ražīgs būdams, nudien nespēj izdēt tik daudz, cik galvaspilsētā apēd. Jā, viss dējums aizceļo uz Rīgu, un Talsos šīs olas var meklēt vienīgi veikalā «Rimi», ja no centra bāzes kādreiz atved. «Kalndruvu» olu īpašā vērtība ir tā, ka vistiņas brīvi dzīvojas pa visu kūti, kašņājas saulītē pa āra aploku, ēd tikai dabīgu barību, iet dēt katra savā iemīļotajā perēklītī. Ne salīdzināt ar stresainajiem apstākļiem, kādi ir lielfabriku sprostos turētajām sugas māsām. Zaļajai olu kastītei ir pavisam cits svars nekā veikalā pirktajai pelēkajai, jo olas ir krietni prāvākas. Lieldienu rītā tīšu sīpolu mizās, un būs gardas brokastis. Un prieks par to, ka pie pašmāju vērtīgā produkta iespējams tikt arī vietējiem ļaudīm, un jo īpaši par to, ka, pateicoties labai sadarbībai, «Kalndruvu» olas tiek arī līdz Laucienes pamatskolas kopgaldam.
Valdgales pagasta
zemnieku saimniecībā «Kristi» pavasaris atskrien ar kumeliņiem. 30 zirgu ganāmpulks šogad kļuvis kuplāks ar divām ķēvītēm un diviem ērzelīšiem. Raiba kā Lieldienu ola ir bērītes Sanšainas pirmdzimtā, — zeltainbrūna ar daudziem baltumiņiem, kurai teju apritēs divas nedēļas. Tikai par dienu jaunāka ir Letīcijai piedzimusī ķēvīte. Bet Loretai un Šanelai atskrējuši ērzelēni, un Loretai šis jau ir piekatis kumeliņš. Bet Serenāde vēl ir gaidībās. Jāpiebilst, ka gudrā pieredzējusī zirgkopības speciāliste Agrita Bokuma nav tikai «Kristu» ganāmpulka aizbildne. Arī viņai pašai Dundagas pagasta Kārļmuižas «Mazdruvās» ir veseli septiņi zirgi. Šogad pieaugums netika plānots, vēl jālolo un jāaudzina pērnvasar atskrējušie trīs kumeliņi.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: