Liene Katlapa atzīta par labāko e-skolotāju 06.12.2016


1. decembrī Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18. gadskārtējā konferencē jau
desmito gadu pasniedza balvu «Platīna pele». Kategorijā «Labākais
E-skolotājs» to saņēma Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja
un direktora vietniece izglītības jomā Liene
Katlapa.
LIKTA konkursam «Platīna pele 2016» šogad tika iesniegti 37
pieteikumi četrās pamatkategorijās: «E-pārvaldes risinājumi,
E-pakalpojumi sabiedrībai», «Veiksmīgākais E-paraksta integrācijas
risinājums», «Labākais E-komersants» un «Labākais E-skolotājs».
Labākos projektus vērtēja neatkarīga žūrija, ko veidoja gan
nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, un balsojumā
iesaistījās arī sabiedrība.
Par labāko e-skolotāju atzītajai Lienei Katlapai ir vairāk nekā 15
gadu pieredze informātikas skolotājas amatā, viņa ir strādājusi ar
skolotājiem Talsu novadā un ārpus tā, daloties pieredzē gan klases
audzināšanas jomā, gan tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā. Savā
darba vietā L. Katlapa ir iniciatore dažādām aktivitātēm, kas
saistītas ar tehnoloģiju ieviešanu, sniedz kolēģiem metodisko
atbalstu darbā ar informācijas tehnoloģijām, ievieš skolā «Office
365» sistēmu, apmāca vadību un skolotājus strādāt tajā, regulāri
informē par jaunumiem sistēmā un koordinē tās darbību.
L. Katlapa izstrādājusi un uztur skolas interneta mājaslapu un
veido skolas tēlu sociālajos tīklos. Viņa ir arī Talsu, Dundagas,
Rojas un Mērsraga novada informātikas skolotāju metodiskās
apvienības vadītāja un mentore.
Sarunā ar «Talsu Vēstīm»
L. Katlapa atzina, ka esot pat grūti noticēt saņemtajai
atzinībai. Viņai neesot svešas abas pārējās kandidātes — Rīgas
Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare un Preiļu Valsts ģimnāzijas
latviešu valodas un literatūras, ētikas un sociālo zinību skolotāja
Silvija Kivko —, tāpēc ir skaidrs, ka arī kolēģes ir daudz darba
ieguldījušas, lai savās skolās ieviestu jaunas mācību
metodes.
«Tas ir ļoti augsts novērtējums. Latvijā, manuprāt, augstākais
novērtējums e-skolotājam! Bet darbi jau ir veikti kopā ar pārējo
kolektīvu, tāpēc sasniegumi patiesībā ir kolektīva sasniegumi.
Vienīgi iniciatīva — ieviest «Office» vidi vai piedalīties kādā
konkursā vai projektā — ir nākusi no manas puses. Aiz katras jaunas
idejas stāv milzu darbs, tā tas ir bijis vienmēr, un šis darbs
varbūt neietilpst skolotāja tiešajos pienākumos. Tomēr vienmēr
gribas kaut ko vairāk, gribas labāk! Un tad ir visādās aktivitātēs
jāiesaistās. Runājot ar kolēģiem, analizējot paveikto, rodas idejas
par to, kā skolā pietrūkst. Sarunās rodas kāda iecere, ko jāsāk
apaudzēt, izvērtējot, ko reāli var darīt, lai to īstenotu. Tā
pamazām, pamazām…» attīstības procesu ieskicē skolotāja.
Iedvesma rodoties dažādās konferencēs, arī dalība projektos ļaujot
vērtēt, ka tiek iets pareizā virzienā. «Bērni ir gatavi ar
tehnoloģijām strādāt, bet skolotājiem vēl ir jāmācās, kā tās
efektīvi izmantot mācību procesā. Skolotāji neslēpj, ja kaut ko
nemāk, un tad ir skaidrs, ka vajadzīgas apmācības. Kad īstenojām
«Samsung» projektu, tad vienkārši brīvprātīgi nācām pēcpusdienās
datorklasē un mācījāmies, ko tajā brīdī gribējās un vajadzēja. Pēc
tam es sapratu, ka to var darīt nopietnāk, un caur izglītības
pārvaldi rakstīju programmu, lai skolotāji saņem arī atbilstošu
dokumentu, kas apliecina, ka viņi ir ieguldījuši savu laiku un
izglītojušies. Tas ir papildu stimuls mācīties! Un skolotājam ir
ļoti daudz jāmācās, jo tehnoloģijas mainās, nāk klāt jaunas
lietas.
Pēdējos divus gadus skatos internetā publicēto izglītībā izmantoto
rīku Top 100. Tikai gads pagājis no viena līdz otram, bet rīki
mainās, ir atšķirīgi. Iepriecina tas, ka lielākā daļa rīku ir mums
pazīstami, arī mēs ar tiem strādājam. Katrs jau paņem to, kas viņam
vajadzīgs, tāpēc nekad nebūs tā, ka visi izmantos vienu rīku.
Nevajag arī, citādi visiem būs garlaicīgi!» smejas L. Katlapa.
Gandarījums esot brīžos, kad skolotāji piedalās kādā konferencē un
var sev papliķēt pa plecu, zinot, ka viņi jau savā darbā izmanto
to, kas tiek pasniegts kā inovācijas izglītībā. Piemēram,
iedvesmojoties no «Samsung» projektā redzētā, arī Talsu 2.
vidusskolā pirms diviem gadiem nolemts riskēt un iegādāties 30
planšetdatorus. «Toreiz varējām vien minēt, kā būs, — izmantos,
neizmantos? Bet pēc planšetēm ir tik liels pieprasījums! Ir prieks,
ka esam kopā mācījušies un pēc tam apgūto izmantojam praksē.
Skolēni ļoti novērtē to, ka skolotāji mācās. Līdz ar to arī viņiem
ir motivācija mācīties,» pamanījusi skolotāja. Tāpat skolēni
atzinīgi vērtējot arī dažādu rīku izmantošanu stundās. «Rīks ir
instruments un palīgs mācot un mācoties,» L. Katlapa atzīst,
piebilstot, ka svarīgi ir vien saglabāt līdzsvaru, veidojot
kombinētas mācību stundas, kurās vismaz 50 procentu joprojām
aizņem, ja tā var teikt, tradicionālā mācīšanās.
Saņemtā balva ir atzinība
par pēdējos gados paveikto. Pateicība pienākoties agrākajai skolas
direktorei Elgai Vērdiņai, kura allaž bijusi atvērta
L. Katlapas idejām, tagadējam direktoram Oļegam Solovjovam,
kura vadībā iesāktais tiek turpināts un papildināts, skolas
kolektīvam, ar ko kopā izdodas sasniegt vairāk, bet vislielākais
paldies esot jāsaka ģimenei, jo nav noslēpums, ka, darot vairāk,
nekā tiešie pienākumi prasa, kam citam atliek mazāk laika.
Nu ir jānosprauž jauni mērķi, un ideju arī netrūkstot. «Dzenulis
laikam ir tas, ka man ļoti rūp mūsu skolēnu nākotne un mūsu skola.
Talsu 2. vidusskola man ir ļoti mīļa,» skolotāja atzīst. Un skola
ir ieguvēja no L. Katlapai piešķirtā novērtējuma, jo no
sabiedrības «Tilde» balvā saņemts arī Tildes biroja un digitālās
informācijas krātuves «Letonika.lv» gada abonements, pie tam
izdevniecības «Dienas Bizness» speciālā balva ļaus skolotājai
nākamgad papildināt zināšanu bagāžu vēl kādā seminārā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: