Liene Katlapa atzīta par labāko e-skolotāju 06.12.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

1. decembrī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18. gadskārtējā konferencē jau desmito gadu pasniedza balvu «Platīna pele». Kategorijā «Labākais E-skolotājs» to saņēma Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Liene Katlapa.
LIKTA konkursam «Platīna pele 2016» šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās: «E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai», «Veiksmīgākais E-paraksta integrācijas risinājums», «Labākais E-komersants» un «Labākais E-skolotājs». Labākos projektus vērtēja neatkarīga žūrija, ko veidoja gan nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, un balsojumā iesaistījās arī sabiedrība.
Par labāko e-skolotāju atzītajai Lienei Katlapai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze informātikas skolotājas amatā, viņa ir strādājusi ar skolotājiem Talsu novadā un ārpus tā, daloties pieredzē gan klases audzināšanas jomā, gan tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā. Savā darba vietā L. Katlapa ir iniciatore dažādām aktivitātēm, kas saistītas ar tehnoloģiju ieviešanu, sniedz kolēģiem metodisko atbalstu darbā ar informācijas tehnoloģijām, ievieš skolā «Office 365» sistēmu, apmāca vadību un skolotājus strādāt tajā, regulāri informē par jaunumiem sistēmā un koordinē tās darbību. L. Katlapa izstrādājusi un uztur skolas interneta mājaslapu un veido skolas tēlu sociālajos tīklos. Viņa ir arī Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada informātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja un mentore.
Sarunā ar «Talsu Vēstīm»
L. Katlapa atzina, ka esot pat grūti noticēt saņemtajai atzinībai. Viņai neesot svešas abas pārējās kandidātes — Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare un Preiļu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras, ētikas un sociālo zinību skolotāja Silvija Kivko —, tāpēc ir skaidrs, ka arī kolēģes ir daudz darba ieguldījušas, lai savās skolās ieviestu jaunas mācību metodes.
«Tas ir ļoti augsts novērtējums. Latvijā, manuprāt, augstākais novērtējums e-skolotājam! Bet darbi jau ir veikti kopā ar pārējo kolektīvu, tāpēc sasniegumi patiesībā ir kolektīva sasniegumi. Vienīgi iniciatīva — ieviest «Office» vidi vai piedalīties kādā konkursā vai projektā — ir nākusi no manas puses. Aiz katras jaunas idejas stāv milzu darbs, tā tas ir bijis vienmēr, un šis darbs varbūt neietilpst skolotāja tiešajos pienākumos. Tomēr vienmēr gribas kaut ko vairāk, gribas labāk! Un tad ir visādās aktivitātēs jāiesaistās. Runājot ar kolēģiem, analizējot paveikto, rodas idejas par to, kā skolā pietrūkst. Sarunās rodas kāda iecere, ko jāsāk apaudzēt, izvērtējot, ko reāli var darīt, lai to īstenotu. Tā pamazām, pamazām…» attīstības procesu ieskicē skolotāja.
Iedvesma rodoties dažādās konferencēs, arī dalība projektos ļaujot vērtēt, ka tiek iets pareizā virzienā. «Bērni ir gatavi ar tehnoloģijām strādāt, bet skolotājiem vēl ir jāmācās, kā tās efektīvi izmantot mācību procesā. Skolotāji neslēpj, ja kaut ko nemāk, un tad ir skaidrs, ka vajadzīgas apmācības. Kad īstenojām «Samsung» projektu, tad vienkārši brīvprātīgi nācām pēcpusdienās datorklasē un mācījāmies, ko tajā brīdī gribējās un vajadzēja. Pēc tam es sapratu, ka to var darīt nopietnāk, un caur izglītības pārvaldi rakstīju programmu, lai skolotāji saņem arī atbilstošu dokumentu, kas apliecina, ka viņi ir ieguldījuši savu laiku un izglītojušies. Tas ir papildu stimuls mācīties! Un skolotājam ir ļoti daudz jāmācās, jo tehnoloģijas mainās, nāk klāt jaunas lietas.
Pēdējos divus gadus skatos internetā publicēto izglītībā izmantoto rīku Top 100. Tikai gads pagājis no viena līdz otram, bet rīki mainās, ir atšķirīgi. Iepriecina tas, ka lielākā daļa rīku ir mums pazīstami, arī mēs ar tiem strādājam. Katrs jau paņem to, kas viņam vajadzīgs, tāpēc nekad nebūs tā, ka visi izmantos vienu rīku. Nevajag arī, citādi visiem būs garlaicīgi!» smejas L. Katlapa. Gandarījums esot brīžos, kad skolotāji piedalās kādā konferencē un var sev papliķēt pa plecu, zinot, ka viņi jau savā darbā izmanto to, kas tiek pasniegts kā inovācijas izglītībā. Piemēram, iedvesmojoties no «Samsung» projektā redzētā, arī Talsu 2. vidusskolā pirms diviem gadiem nolemts riskēt un iegādāties 30 planšetdatorus. «Toreiz varējām vien minēt, kā būs, — izmantos, neizmantos? Bet pēc planšetēm ir tik liels pieprasījums! Ir prieks, ka esam kopā mācījušies un pēc tam apgūto izmantojam praksē. Skolēni ļoti novērtē to, ka skolotāji mācās. Līdz ar to arī viņiem ir motivācija mācīties,» pamanījusi skolotāja. Tāpat skolēni atzinīgi vērtējot arī dažādu rīku izmantošanu stundās. «Rīks ir instruments un palīgs mācot un mācoties,» L. Katlapa atzīst, piebilstot, ka svarīgi ir vien saglabāt līdzsvaru, veidojot kombinētas mācību stundas, kurās vismaz 50 procentu joprojām aizņem, ja tā var teikt, tradicionālā mācīšanās.
Saņemtā balva ir atzinība
par pēdējos gados paveikto. Pateicība pienākoties agrākajai skolas direktorei Elgai Vērdiņai, kura allaž bijusi atvērta L. Katlapas idejām, tagadējam direktoram Oļegam Solovjovam, kura vadībā iesāktais tiek turpināts un papildināts, skolas kolektīvam, ar ko kopā izdodas sasniegt vairāk, bet vislielākais paldies esot jāsaka ģimenei, jo nav noslēpums, ka, darot vairāk, nekā tiešie pienākumi prasa, kam citam atliek mazāk laika.
Nu ir jānosprauž jauni mērķi, un ideju arī netrūkstot. «Dzenulis laikam ir tas, ka man ļoti rūp mūsu skolēnu nākotne un mūsu skola. Talsu 2. vidusskola man ir ļoti mīļa,» skolotāja atzīst. Un skola ir ieguvēja no L. Katlapai piešķirtā novērtējuma, jo no sabiedrības «Tilde» balvā saņemts arī Tildes biroja un digitālās informācijas krātuves «Letonika.lv» gada abonements, pie tam izdevniecības «Dienas Bizness» speciālā balva ļaus skolotājai nākamgad papildināt zināšanu bagāžu vēl kādā seminārā.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: