Liks aizdomāties par brīnišķīgo pasauli, mums dotajām sirdsmājām 31.08.2015


Domubiedru grupa ir radījusi koncertprogrammu «Pasaule —
sirdsmājas…». To jau tuvākajā laikā izpildīs dievnamos rīkotajos
labdarības koncertos. Tuvāk par šo ieceri stāsta tās īstenotāji:
Baiba Veismane-Rezonga — vokālās studijas «Dziesmu skola» vadītāja,
mūzikas pedagoģe un dziedātāja; Sandra Kārkliņa — pianiste,
ērģelniece; Anda Kostanda — Talsu mūzikas skolas skolotāja,
vijolniece, un Ainars Kostanda, mācītājs.
Baiba Veismane-Rezonga: — Sarunās ar ilgus gadus Zviedrijā
dzīvojošo latviešu žurnālisti Dagniju Lapsu (Baiba un Dagnijas
dzīvesbiedrs, mūziķis Hans Dejne veidojuši kopīgas
koncertprogrammas, ko izpildījuši Latvijā un Zviedrijā —
I. K.) secinājām, ka mums Latvijas mazajās pilsētās, pagastos
kultūras dzīvē ir milzīga notikumu pārbagātība salīdzinājumā ar
Zviedriju. Viņi jau pasen ir atteikušies no līdzīgu notikumu
organizēšanas ārpus lielajiem centriem. Mans kopā ar domubiedriem
ejamais ceļš ir pilnīgi pretējs — to, ka var vienā pagastā, īstā
lauku vidē, sarīkot pat opermūzikas svētkus, nupat jau pierādīja
Laidzes pagasta uzņēmīgie cilvēki.
Viens no maniem pēdējā laika šādiem projektiem ir labdarības
koncerti dievnamos. Sākums tiem bija Vecpils katoļu dievnamā
Rietumkurzemē, Durbes novadā.
Sandra Kārkliņa: — Koleģiāli sadarbojos ar Baibu ļoti sen, bet
stāsts īsumā par Vecpili ir šāds: mans vīrs ir no tās puses,
kristīts Vecpils katoļu dievnamā; kad bijām tur aizbraukuši pirms
kāda laika, viņš bija nepatīkami pārsteigts par to, cik nams ir
aizmidzis un cik ļoti sarukusi draudze, dievkalpojumus apmeklē
nedaudzi vecākās paaudzes vietējie iedzīvotāji. Uzrunāju Baibu,
viņa savukārt — Andu, un izveidojām koncertprogrammu ar mērķi
palīdzēt šim dievnamam. Ziemassvētku koncertā mums jau pievienojās
Ziemeļkurzemes jauniešu kamerorķestra stīgu grupa. Koncertos bija
daudz apmeklētāju, atsaucība bija neviltoti liela — saziedoja
dievnama restaurēšanai pietiekami lielu summu, lai varētu sākt
darbus. Bijām ļoti gandarītas par to, ko darām, ka mūsu aicinājums
vienoties labam mērķim nav izskanējis zilā gaisā.
Jutām, ka ļaudis ir paskatījušies uz šo dievnamu citādām acīm,
vienlaikus sākuši apzināties sabiedrības iespējas. Paveikto, šo
sakustēšanos, novērtēja vietējā, Durbes novada, pašvaldība.
Baiba Veismane-Rezonga: — Tas mums deva spārnus turpināt darīt ko
līdzīgu tālāk. Ir tapusi jauna programma — kamermūzikas koncerts
«Pasaule — sirdsmājas…». Pirmatskaņojums tam bija Vecpils svētkos,
bet turpināsim labdarības koncertā 12. septembrī 18.00 Ģipkas
baznīcā, 26. septembrī 18.00 Spāres baznīcā, tuvākajos mēnešos
Dārtes, Stendes un citos mūspuses dievnamos. Ja ieinteresēsies arī
citas draudzes, esam atvērti piedāvājumiem.
Vēl un vēl savā vēstījumā runāsim par pasaules radīšanu un mums
Dieva uzdāvināto brīnišķīgo telpu. Tāpēc man ir ļoti viegli šo
programmu izpildīt, balss dzimst dvēselē. Ja redzu, ka patiesi,
dziļi aizkustinu, uzrunāju klausītājus, kur vēl lielāku balvu
izpildītājmāksliniekam?
Anda Kostanda: — Mums šajā projektā ir ļoti veiksmīgs
izpildītājmākslinieku apvienojums. Ērģelniece Sandra no jebkura
instrumenta dabū ārā brīnišķīgu skaņu un ārkārtīgi izjūt citus
izpildītājus. Savukārt Baibas balss saderas kopā ar ērģelēm un
vijoli, tai noteikti neder tauru skaņas…
Apbrīnoju Baibas drosmi uzsākt ko tik nozīmīgu, prast uzrunāt īstos
cilvēkus un pamatīgi izdarīt līdz galam.
Ainars Kostanda: — Dzīvojam samērā komplicētā laikā, kad garīgās
vērtības tiek noplicinātas. Varbūt cilvēki pat vairs nezina, ko
sniedz ticība, ko piedāvā Baznīca. Jāņem vērā arī tagadējā
situācija laukos — jaunie, darbspējīgie cilvēki no laukiem ir prom,
tāpēc lauku draudzēs dievkalpojumos nereti ir vien pāris vecākā
gadagājuma sieviņas.
Tas, ka baznīcā notiek šādi sarīkojumi… Mūzika, dziedāšana arī ir
garīgs pasākums, sava veida kalpošana, kas cilvēka dvēseli paceļ
pretī Dievam. Vai dvēseli uzrunā mācītājs vai mūziķa, dziedātāja
meistarība, ir līdzvērtīgi. Ja cilvēks šādi ir uzrunāts, viņš
apsvērs domu, vai savu dievnamu neapmeklēt regulāri, vai arī viņa
pienākums nav rūpēties par to. Baznīcai kā garīgam centram jābūt
atvērtai arī kvalitatīviem kultūras notikumiem.
Spāres ev. luteriskajā baznīcā esam ierīkojuši no Zviedrijas
atvestas vēsturiskas ērģeles. To uzstādīšanas darbā Ugāles
ērģeļmeistara ieguldītos līdzekļus varbūt ziedojumu veidā varēsim
savākt šāda koncerta laikā. Labums būs daudzkārtējs: Baibai,
Sandrai un Andai tā būs iespēja mākslinieciski izpausties, dot
cilvēkiem, sabiedrībai, garīgo baudu, un — dots devējam
atdodas.
Ja Baznīca balstīsies uz vērtībām, kas atklātas Bībelē, tad tā
pastāvēs, ja vērtības mainīsies vai no tām novirzīsies, tā
bankrotēs. Par to liek aizdomāties pie mums pāri jūrai uz Spāri
atceļojušās ērģeles, kuras zviedru draudzei vairs nav
nepieciešamas, jo tā savu darbību beidza.
Sandra Kārkliņa: — Baznīca galvenokārt ir lūgšanu nams, to nedrīkst
pārvērst par koncertzāli vai kultūras namu. Atturīgi dozēti, šādi
formā un saturā kvalitatīvi labdarības pasākumi noteikti baznīcā ir
vajadzīgi.
Ainars Kostanda: — Protams, ka baznīca ir lūgšanu nams, bet tas, ko
dara Baiba, Sandra un Anda, arī ir lūgšana, tikai ielikta vijoles
stīgās, ērģeļu skaņās un dziedājumā. «Tad, kad latvieši iet Dievu
lūgt…», koncerta laikā ieklausieties vienas dziesmas tekstā
uzmanīgāk!
Šādi pasākumi palīdz Baznīcai pildīt savu funkciju.
Uz jautājumu, kā mums šajā pasaulē tik ļoti nepietiek, ka turpinām
meklēt, es atbildu, ka cilvēks ir radīts kā garīga būtne ar ciešām
saiknēm būt ar Dievu. Cilvēks bieži vien to neapzinās, toties izjūt
garīgo tukšumu, mēģina apmierināt ilgas, alkas. Labi ja tukšumu
nemēģina aizpildīt ar surogātu, bet meklē garīgo satvaru, Dievu.
Pasaule ir skaista, neskatoties uz to, ka ir skarba un sūra.
Baiba Veismane-Rezonga: — Mūsu koncertprogrammā ir gan garīga, gan
laicīga mūzika, jo priekšnesumam izlīdzsvaroti jāuzrunā
visdažādākie klausītāji. Tajā neskanēs dzeja, nerādīsim
videobildes, valdīs tikai un vienīgi mūzika, lai stāstītu par mums
visiem doto dažādo pasauli. Man patīk, ka cilvēki nekautrējas no
emocionālā aizkustinājuma asarām. Kā saka Ainars, stipri vīrieši
nebaidās raudāt, un asaras nomazgā dvēseli.
Mūsu, izpildītājmākslinieku, atalgojums ir garīgais pārdzīvojums,
dvēseles svētki, profesionālais gandarījums. Ja to darītu par
naudu, kādu sirds daļu justu netīru.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: