Liks aizdomāties par brīnišķīgo pasauli, mums dotajām sirdsmājām 31.08.2015

Ilze Kārkluvalka
ilze@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Domubiedru grupa ir radījusi koncertprogrammu «Pasaule — sirdsmājas…». To jau tuvākajā laikā izpildīs dievnamos rīkotajos labdarības koncertos. Tuvāk par šo ieceri stāsta tās īstenotāji: Baiba Veismane-Rezonga — vokālās studijas «Dziesmu skola» vadītāja, mūzikas pedagoģe un dziedātāja; Sandra Kārkliņa — pianiste, ērģelniece; Anda Kostanda — Talsu mūzikas skolas skolotāja, vijolniece, un Ainars Kostanda, mācītājs.
Baiba Veismane-Rezonga: — Sarunās ar ilgus gadus Zviedrijā dzīvojošo latviešu žurnālisti Dagniju Lapsu (Baiba un Dagnijas dzīvesbiedrs, mūziķis Hans Dejne veidojuši kopīgas koncertprogrammas, ko izpildījuši Latvijā un Zviedrijā — I. K.) secinājām, ka mums Latvijas mazajās pilsētās, pagastos kultūras dzīvē ir milzīga notikumu pārbagātība salīdzinājumā ar Zviedriju. Viņi jau pasen ir atteikušies no līdzīgu notikumu organizēšanas ārpus lielajiem centriem. Mans kopā ar domubiedriem ejamais ceļš ir pilnīgi pretējs — to, ka var vienā pagastā, īstā lauku vidē, sarīkot pat opermūzikas svētkus, nupat jau pierādīja Laidzes pagasta uzņēmīgie cilvēki.
Viens no maniem pēdējā laika šādiem projektiem ir labdarības koncerti dievnamos. Sākums tiem bija Vecpils katoļu dievnamā Rietumkurzemē, Durbes novadā.
Sandra Kārkliņa: — Koleģiāli sadarbojos ar Baibu ļoti sen, bet stāsts īsumā par Vecpili ir šāds: mans vīrs ir no tās puses, kristīts Vecpils katoļu dievnamā; kad bijām tur aizbraukuši pirms kāda laika, viņš bija nepatīkami pārsteigts par to, cik nams ir aizmidzis un cik ļoti sarukusi draudze, dievkalpojumus apmeklē nedaudzi vecākās paaudzes vietējie iedzīvotāji. Uzrunāju Baibu, viņa savukārt — Andu, un izveidojām koncertprogrammu ar mērķi palīdzēt šim dievnamam. Ziemassvētku koncertā mums jau pievienojās Ziemeļkurzemes jauniešu kamerorķestra stīgu grupa. Koncertos bija daudz apmeklētāju, atsaucība bija neviltoti liela — saziedoja dievnama restaurēšanai pietiekami lielu summu, lai varētu sākt darbus. Bijām ļoti gandarītas par to, ko darām, ka mūsu aicinājums vienoties labam mērķim nav izskanējis zilā gaisā.
Jutām, ka ļaudis ir paskatījušies uz šo dievnamu citādām acīm, vienlaikus sākuši apzināties sabiedrības iespējas. Paveikto, šo sakustēšanos, novērtēja vietējā, Durbes novada, pašvaldība.
Baiba Veismane-Rezonga: — Tas mums deva spārnus turpināt darīt ko līdzīgu tālāk. Ir tapusi jauna programma — kamermūzikas koncerts «Pasaule — sirdsmājas…». Pirmatskaņojums tam bija Vecpils svētkos, bet turpināsim labdarības koncertā 12. septembrī 18.00 Ģipkas baznīcā, 26. septembrī 18.00 Spāres baznīcā, tuvākajos mēnešos Dārtes, Stendes un citos mūspuses dievnamos. Ja ieinteresēsies arī citas draudzes, esam atvērti piedāvājumiem.
Vēl un vēl savā vēstījumā runāsim par pasaules radīšanu un mums Dieva uzdāvināto brīnišķīgo telpu. Tāpēc man ir ļoti viegli šo programmu izpildīt, balss dzimst dvēselē. Ja redzu, ka patiesi, dziļi aizkustinu, uzrunāju klausītājus, kur vēl lielāku balvu izpildītājmāksliniekam?
Anda Kostanda: — Mums šajā projektā ir ļoti veiksmīgs izpildītājmākslinieku apvienojums. Ērģelniece Sandra no jebkura instrumenta dabū ārā brīnišķīgu skaņu un ārkārtīgi izjūt citus izpildītājus. Savukārt Baibas balss saderas kopā ar ērģelēm un vijoli, tai noteikti neder tauru skaņas…
Apbrīnoju Baibas drosmi uzsākt ko tik nozīmīgu, prast uzrunāt īstos cilvēkus un pamatīgi izdarīt līdz galam.
Ainars Kostanda: — Dzīvojam samērā komplicētā laikā, kad garīgās vērtības tiek noplicinātas. Varbūt cilvēki pat vairs nezina, ko sniedz ticība, ko piedāvā Baznīca. Jāņem vērā arī tagadējā situācija laukos — jaunie, darbspējīgie cilvēki no laukiem ir prom, tāpēc lauku draudzēs dievkalpojumos nereti ir vien pāris vecākā gadagājuma sieviņas.
Tas, ka baznīcā notiek šādi sarīkojumi… Mūzika, dziedāšana arī ir garīgs pasākums, sava veida kalpošana, kas cilvēka dvēseli paceļ pretī Dievam. Vai dvēseli uzrunā mācītājs vai mūziķa, dziedātāja meistarība, ir līdzvērtīgi. Ja cilvēks šādi ir uzrunāts, viņš apsvērs domu, vai savu dievnamu neapmeklēt regulāri, vai arī viņa pienākums nav rūpēties par to. Baznīcai kā garīgam centram jābūt atvērtai arī kvalitatīviem kultūras notikumiem.
Spāres ev. luteriskajā baznīcā esam ierīkojuši no Zviedrijas atvestas vēsturiskas ērģeles. To uzstādīšanas darbā Ugāles ērģeļmeistara ieguldītos līdzekļus varbūt ziedojumu veidā varēsim savākt šāda koncerta laikā. Labums būs daudzkārtējs: Baibai, Sandrai un Andai tā būs iespēja mākslinieciski izpausties, dot cilvēkiem, sabiedrībai, garīgo baudu, un — dots devējam atdodas.
Ja Baznīca balstīsies uz vērtībām, kas atklātas Bībelē, tad tā pastāvēs, ja vērtības mainīsies vai no tām novirzīsies, tā bankrotēs. Par to liek aizdomāties pie mums pāri jūrai uz Spāri atceļojušās ērģeles, kuras zviedru draudzei vairs nav nepieciešamas, jo tā savu darbību beidza.
Sandra Kārkliņa: — Baznīca galvenokārt ir lūgšanu nams, to nedrīkst pārvērst par koncertzāli vai kultūras namu. Atturīgi dozēti, šādi formā un saturā kvalitatīvi labdarības pasākumi noteikti baznīcā ir vajadzīgi.
Ainars Kostanda: — Protams, ka baznīca ir lūgšanu nams, bet tas, ko dara Baiba, Sandra un Anda, arī ir lūgšana, tikai ielikta vijoles stīgās, ērģeļu skaņās un dziedājumā. «Tad, kad latvieši iet Dievu lūgt…», koncerta laikā ieklausieties vienas dziesmas tekstā uzmanīgāk!
Šādi pasākumi palīdz Baznīcai pildīt savu funkciju.
Uz jautājumu, kā mums šajā pasaulē tik ļoti nepietiek, ka turpinām meklēt, es atbildu, ka cilvēks ir radīts kā garīga būtne ar ciešām saiknēm būt ar Dievu. Cilvēks bieži vien to neapzinās, toties izjūt garīgo tukšumu, mēģina apmierināt ilgas, alkas. Labi ja tukšumu nemēģina aizpildīt ar surogātu, bet meklē garīgo satvaru, Dievu. Pasaule ir skaista, neskatoties uz to, ka ir skarba un sūra.
Baiba Veismane-Rezonga: — Mūsu koncertprogrammā ir gan garīga, gan laicīga mūzika, jo priekšnesumam izlīdzsvaroti jāuzrunā visdažādākie klausītāji. Tajā neskanēs dzeja, nerādīsim videobildes, valdīs tikai un vienīgi mūzika, lai stāstītu par mums visiem doto dažādo pasauli. Man patīk, ka cilvēki nekautrējas no emocionālā aizkustinājuma asarām. Kā saka Ainars, stipri vīrieši nebaidās raudāt, un asaras nomazgā dvēseli.
Mūsu, izpildītājmākslinieku, atalgojums ir garīgais pārdzīvojums, dvēseles svētki, profesionālais gandarījums. Ja to darītu par naudu, kādu sirds daļu justu netīru.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: