Linu dvieļu un māla krūžu izstādē Cēsīs arī talsenieku darbi 29.10.2015
22. oktobrī Cēsu izstāžu namā atklāja lietišķās mākslas izstādi
«Linu dvieļi un māla krūzes». Vienā ekspozīcijā apvienotas divas
lietišķās mākslas nozares — aušana un keramika. Ekspozīciju veido
vairāk nekā 320 linu dvieļu un 160 māla krūžu, kurus darinājuši ap
290 autoru no visas Latvijas. Viņu vidū arī mūsu puses rokdarbnieki
un keramiķi.
Talsu novadu krāšņajā izstādē pārstāv rokdarbnieces un keramiķi no
Talsiem, Strazdes, Sabiles, Stendes un Pastendes. Cēsu izstāžu namā
apskatāmas Strazdes audēju kopas dalībnieču — Zanes Niķes, Annas
Leivaldes, Birutas Spalvēnas un Vitas Daugates — veikums. Sabiles
amatnieku centra devums ir no Inas Valteres un Lilijas Neimanes,
savukārt Baiba Čukāne, Līga Grīntāle, Lidija Priedīte pārstāv
Stendes audēju pulciņu. Pastendes kultūras nama lietišķās mākslas
pulciņš «Kurši», kuru vada Biruta Austrupa, dižojas ar dalībnieču
Oļesjas Miķelsones un Inas Valteres darbiem. Talsenieču godu
izstādē aizstāv Talsu tautas nama audēju kopa «Talse», kuru vada
Antra Auziņa. Vidzemē redzami Vijas Dovgalovas, Ilzes Liberes un
Sigitas Šermukšnes linu dvieļi. Savukārt kurzemnieku māla krūzes
gozējas, pateicoties biedrības «Ciparnīca» keramiķiem — Naurim
Galviņam un Dianai Dzelmei.
«No visas Latvijas bija iesniegts krietni vairāk darbu, taču, tā kā
tā ir valsts līmeņa izstāde, tiem bija jāiztur stingrs vērtēšanas
process. Piemēram, māla krūzes atlasīja keramiķis Imants Klīdzējs.
Ja kāds no darbiem neatbilda, viņš to bez žēlastības izstādē
neiekļāva. Tikpat rūpīgi tika skatīti arī linu dvieļi. Jāteic, ka
daudz darbu palika neizstādīti,» uzsvēra Cēsu izstāžu nama vadītāja
Nata Livonska.
«Pēdējos gados Latvijas audējiem ir radušās plašākas iespējas
radoši izpausties, izvēloties dažādu krāsu un faktūru materiālus
tik ierastā audumā kā rakstains linu dvielis, kas nav zaudējis
aktualitāti arī mūsdienās. Linu dvieļi tiek izmantoti telpas
rotāšanā un galda klājuma noformēšanā, tie ir neatņemama interjera
sastāvdaļa un liecinieks cilvēka vēlmei labiekārtot apkārtējo vidi.
Arī keramiķiem ir pavērušās iespējas mainīt priekšstatu par māla
krūzes izskatu ar dažādo glazūru palīdzību, vai tieši pretēji —
saglabāt tradīcijas, izmantojot jau ierastās formu un
apdedzināšanas tehnoloģijas. Linu dvielis un māla krūze sader kopā
— tie abi pārī simbolizē tradicionālu lietu kārtību, kas saistās ar
ikdienas darbu un svētku ritu,» skaidroja Latvijas Nacionālā
kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda
Rubena.
Izstādes mērķis ir veicināt aušanas un keramikas lietišķās mākslas
nozares attīstību, to pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām
paaudzēm, kā arī rosināt profesionālu mākslinieku interesi par
tradicionālās kultūras un jaunrades mijiedarbi. Izstādi «Linu
dvieļi un māla krūzes» rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Tajā redzami arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un
pasniedzēju, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības biedru darbi.
Izstāde Cēsīs būs apskatāma līdz 22. novembrim.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: