Literāta Aleksandra Pelēča 94. dzimšanas dienā 17.04.2014
Pirms 14 gadiem, sagaidot Talsos dzīvojošā rakstnieka, dzejnieka Aleksandra Pelēča (1920 — 1995) 80. dzimšanas dienu, Talsu pilsētas pašvaldība iedibināja viņa vārdā nosauktās literārās prēmijas piešķiršanas tradīciju. Šo apbalvojumu līdz šim piešķīra ik pēc diviem gadiem dzejas, prozas, dokumentālu darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, augstvērtīgiem darbiem literatūrā, literatūras zinātnē, publicistikā, kas veltīti Talsu, Dundagas, Rojas, Mērsraga novadiem.
10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā tradīciju turpināja — sarīkojums notika A. Pelēča jau 94. dzimšanas dienā.
Talsu Galvenā bibliotēka prēmijai bija izvirzījusi astoņas 2012. un 2013. gadā izdotas grāmatas. Vērtēšanas komisijā strādāja Olga Blumbaha (tās vadītāja, Talsu novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja), Inguna Kaļinka (Talsu novada domes izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos), Talsu novada kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča, Rakstnieku savienības pārstāvis Jānis Jurkāns, Talsu Literātu apvienības pārstāve Inga Krišāne un Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Vija Nagle.
Prēmiju (500 euro apmērā) saņēma Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Antras Grūbes pētījums «Talsu ebreji», izdots biedrībā «Aleksandra Pelēča lasītava». Grāmatā autore apkopojusi daudzpusīgu izziņas materiālu par laiku no 19.gs. 20. gadiem līdz mūsdienām. Tāds bija vērtēšanas komisijas lēmums, bet iespēju balsot par sev vissimpātiskāko grāmatu izmantoja ļoti daudzi dažādu paaudžu lasītāji. Šo, Lasītāju Simpātiju balvu, saņēma Imants Tamsons par Latvijas neatkarības cīnītājiem veltīto nacionālpatriotisko grāmatu «Sargā savu tēvu zemi» («A. Pelēča lasītavas» izdevums), kurā ir ļoti bagātīgs faktu materiāls par Talsu Valsts vidusskolas un ģimnāzijas absolventiem, skolēniem un skolotājiem Latviešu leģionā Otrajā Pasaules karā.
Protams, nozīmīgi darbi ir arī pārējās prēmijas kandidātes, bet kopsummā saņēma mazāk punktu: lībiešu sabiedriskās darbinieces Baibas Šuvcānes grāmata «Lībiešu krasta stāsti» (izdevniecība «Jumava»), kurā apkopotas pierakstītās Līvu krasta iedzīvotāju atmiņas un dzīvesstāsti, kas liecina par laiku no 19. gs. beigām līdz 20. gs. beigām; literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona sastādītā Kārļa Dziļlejas publicistikas un literāro darbu krājums «Es atskatos uz Talsu novadu» («A. Pelēča lasītava»); Renātes Blumbergas un Valta Ernštreita zinātnisko rakstu krājums «Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra» (izdevējs — «Lībiešu kultūras centrs»); Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja izveidotāja Ojāra Feldberga dokumentālā liecība — albums «Pedvāle 20» (muzeja izdevums), kurā fotoattēlos un autora tekstā tēlaini atklāts būtiskākais unikālās mākslas vides attīstības 20 gadu vēsturē; literatūrzinātnieka Ojāra Zandera dokumentālais, publicistiskais darbs «Ko Kurzemes meži un jūra šalc» (izdevniecība «Jumava») par ievērojamākajiem Kurzemes kultūras darbiniekiem; Maijas Laukmanes savai sirdspilsētai Talsiem veltītais dzeju un eseju apkopojums «Pilsētas grāmata» («A. Pelēča lasītava»).
Katrs grāmatas autors izteicās par savu darbu, tā tapšanas jēgu un rezultātu. Imants Tamsons aizrādīja, ka būtu vēlējies lielāku atklātību prēmijai ieteikto darbu vērtēšanas laikā — tikšanos ar vērtēšanas komisiju un konkrētu aizrādījumu uzklausīšanu, nevis žūrijas lēmuma un tai sekojošā Talsu novada domes sēdes lēmuma izlasīšanu interneta mājaslapā. Lai gan viņam teica, ka tas viss būs dzirdams sarīkojuma gaitā, nācās samierināties vien ar oficiālo rezultātu noklausīšanos — vērtētāji savu viedokli bija izpauduši konkrēto piešķirto vērtējuma punktu daudzumā.
Ir uzkrāta pietiekami liela pieredze šīs tradīcijas kopšanā, un vienmēr var ko mainīt, darīt citādi. Galvenais, kā atzina grāmatu autori, Talsu Galvenās bibliotēkas vadošās speciālistes un Talsu novada pašvaldības pārstāvji — tā ir vērtīga un noteikti turpināma, jo paliek konkrēts ieguldījums kultūras vēsturē. Izlemts, ka turpmāk A. Pelēča prēmiju literatūrā piešķirs katru gadu, negaidot divu gadu starplaiku.
Prieks par godprātīgi padarītu, sabiedrībai vajadzīgu darbu tā vien staroja no ikviena suminātā autora. Savu kolēģi Antru Grūbi sirsnīgi apsveica arī Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris. «Talsu Vēstīm» viņš atzina:«Antras Grūbes līdzšinējais darbs publicistikā neapšaubāmi ir pelnījis augstu novērtējumu. Tādu entuziasmu un nopietnību, darba apjomu, kādu viņa iegulda, veicot pētījumus un rakstot grāmatas, var tikai cienīt, apbrīnot un priecāties par rezultātu.»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: