Abpusēji vajadzīga satikšanās 09.01.2013


Februāra vidū Talsu pirmsskolas izglītības iestāde «Kastanītis» atzīmēs pastāvēšanas 35 gadus. Liela un kupla ir izaugusi ar labu domu reiz iestādītā kastaņa netālu no ieejas vārtiem Krievraga ielā. Gatavojoties nopietnajai jubilejai, noteikti kāds saskaitīs arī to, cik sākotnēji spurainiem kastanīšiem te bijušas otras mājas, kurās daudzi no viņiem iemācījās skaidri un pareizi runāt, atguva un nostiprināja veselību, pierada būt līdzvērtīgi sabiedrībā.
Sena ir izglītības iestādes draudzība ar Talsu invalīdu biedrību. Tāpēc vakar, 8. janvārī, kad organizācija sarīkojumā atzīmēja gadu miju, daudzi tās pārstāvji vispirms viesojās pie «Kastanīša» saimes.
Sirsnīga bija šī satikšanās, kad košā egle jau novākta un skujainie zari pārklāti rozēm ap ēku, bet izjūtās mazajiem un pieaugušajiem vēl tik dzīvas ir brīnuma gaidas, īpašais savstarpējā mīļuma un labestības laiks. Bērni kopā ar savām audzinātājām ciemiņiem uzbūra Pasaku mežu, kurā labi sadzīvo Sarkangalvīte un Vilks, Trīs Ruksīši, Sniegbaltīte un Septiņi Rūķīši… kurā stiprākais un ņiprākais nedara pāri, bet ir uzticams līdzbiedrs trauslākajam un nedrošākajam. Bērni runāja, dejoja, dziedāja, ritinot uzveduma sižetu, un nezin no kurienes mums — lielajiem, nopietnajiem — plakstiņos iemetās pa grauzošiem gružiem, tā, ka klusi vajadzēja ļaut mirdzošām strīpiņām sasvītrot notiekošajam pretim uzmanībā un smaidā pavērstos vaigus.
«Man ir liels, liels prieks jūs redzēt «Kastanītī». Mēs katru gadu Ziemassvētkus un Jauno gadu gaidām citādāk. Mums bērnudārzā svētki vienmēr iesākas jau tad, kad aizdedzinām pirmo sveci Adventes vainagā, kad redzam nokrītam pirmo balto sniegpārsliņu, jo svētki jau dzīvo tajā sniega baltumā, ne tikai zaļajos eglītes zaros, ne tikai zvaigžņotajās debesīs, bet tie dzīvo visu mūsu sirdīs. Brīnumu laiks ir mājas omulībā, priekos, smieklos, piedošanā, jo svētku laikā ne tikai straujāk pukst mūsu bērnu mazās sirsniņas, bet notrīs arī kāda liela sirds. Tad vajag ierastajā dienu steigā apstāties un vairāk laika veltīt sev, samīļot savus tuviniekus, varbūt pastiept palīdzīgu plaukstu kaimiņam, kolēģim, draugam.
Es jums visiem, visiem vēlu: lai uz pleca jums katram uzlaižas sargeņģelis, kas sargās jūs, un — jūs jau paši esat katrs kādam par sargeņģeli,» ciemiņus uzrunāja iestādes vadītāja Inguna Lagzdiņa. Viņa atzinās, ka šajā darbā pašai nupat sācies jau 28. gads, un pastāstīja par «Kastanīti» — līdzšinējām sešām audzēkņu grupām pērnajā septembrī piepulcēta vēl septītā, pavisam tagad te ir 96 audzēkņi. Lai saviem bērniem ar dažādām attīstības grūtībām varētu maksimāli palīdzēt, ir nodrošināti atbilstoši speciālisti, lieliski savas jomas profesionāļi. Vide ir brīnišķīga — ne katram mazajam mājās ir tādi apstākļi, kādi izveidoti šeit. Tāpēc te ir bērni ne tikai no dažādām Talsu novada vietām, bet arī no citiem novadiem. «Esam priecīgi par katru bērnu, kuram spējam palīdzēt,» uzsvēra vadītāja.
«Kastanītis» gatavojas Talsu pilsētas vārdadienai, kas būs 17. janvārī (pirms 782 gadiem pirmo reizi rakstos minēts Talsu vārds). Mazais Robertiņš ļoti nopietni un ar pašcieņu nodziedāja «Es esmu mazais talsenieks, un man par to ir milzīgs prieks…» ar daudziem pantiem, roku uzlicis uz sirds.
Ciemiņu sirsnīgie aplausi, uzmanība, un kur nu vēl visu vārdā Talsu invalīdu biedrības vadītāja Jura Haberkorna uzdāvinātie šokolādes paldies, kā arī katram bērnam pasniegtās apsveikuma kartītes ar novēlējumiem bija mīļš atbildes sveiciens.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: