Māja, kas ziemā jākurina vien pāris stundu. 2013. gada ilgtspējīgākais projekts Latvijā atrodas Dundagas novadā 13.06.2014
Irēna Kauliņa dzimusi un daļu bērnības pavadījusi Dumenē, Ezerciemā. Lai gan dzīve aizvedusi uz Kuldīgu, bet vēlāk uz Ogri, šīs puses ainava viņai vienmēr bijusi mīļa. 1986. gadā nopērkot «Vecmāju», īpašumu Dundagas novadā, Irēnas kundze vēl nenojauta, ka pēc pārdesmit gadiem tai līdzās dēls viņai uzcels vienu no energoefektīvākajām mājām Latvijā.
«Mana vecmāmiņa vēlējās māju ar tornīti, mana mamma — māju ar sarkanu jumtu, bet es vienkārši vēlējos māju. Kad pirmoreiz spēru kāju pāri jaunās mājas slieksnim, dēls teica — mammu, šī ir vienkārši māja,» stāsta Irēnas kundze. Mājas celtniecība uzsākta 2011. gadā, bet pabeigta 2012. gada rudenī. Tās saimniece atklāj, ka būvēšanas laikā nav interesējusies par darbu gaitu, jo no sirds bija iemīļojusi veco māju, tomēr tagad viņa ar prieku stāsta, cik izdevīgi šādā pasīvajā mājā dzīvot. Pagājušajā ziemā, lai māju piesildītu, nokurināti mazāk kā trīs kubi malkas un ik dienu, lai sasniegtu vēlamo temperatūru — 23 grādus, pieticis ar divu līdz trīs stundu kurināšanu. Atgriežoties pat pēc piecu dienu viesošanās Ogrē, laikā, kad aiz loga bijis 20 grādu sals, mājā temperatūra sasniegusi 17 grādu atzīmi. «Visi apstākļi ir tādi, lai man šeit būtu ērti. Šogad jau martā beidzu kurināt, jo saulainā laikā šeit ātri iesilst līdz pat 24 grādiem. Nekad neesmu dēlam prasījusi, cik projekts kopumā izmaksājis, bet celtnieki teica, ka ap 90 000 latu. Gadu laikā tas atmaksājas, nevar salīdzināt, cik daudz malkas patērēju, lai piekurinātu veco māju, un cik maz vajadzīgs šai mājai. Viss ir celts tā, lai būtu pēc iespējas energoefektīvāk,» rādot pie virtuves loga atklāto mājas sienu šķērsgriezumā, stāsta saimniece.
Dabai draudzīgi
Māja ainavā iekārtota tā, lai tās garākās fasādes būtu pret ziemeļiem un dienvidiem. Tās pamati veidoti no monolītas dzelzsbetona plātnes uz putustikla šķembu pārbēruma, bet sienu un jumtu pārklājumā izmantots koks. Logi ir īpaši biezi — tie veidoti no trīs slāņu paketes ar argona pildījumu un selektīvo pārklājumu, kas uzlabo siltumizolāciju. Celtniecībā izmantots salīdzinoši neliels būvmateriālu skaits: koks, fibrolīts, kaļķa cementa apmetums, OSB, logu profili, stikla paketes, lineļļas krāsas. Lietoti arī materiāli, kas izgatavoti no atkārtoti pārstrādātajām izejvielām — putustikla šķembas un celuloze.
Mājas būvniecības laikā īpaši piedomāts, lai nepiesārņotu apkārtējo vidi: šķirota tara, kas nodota atpakaļ konkrēto būvmateriālu piegādātājiem, un pārvadāšana bijusi orientēta uz transporta līdzekļiem, kas atbilst «EURO 3» standartam (ar pazeminātu gaisa piesārņojumu), vai tiem, kas izmanto alternatīvās degvielas. Mājā iebūvēta rekuperācijas sistēma, kas nodrošina, ka atpakaļ atgūst līdz pat 90 procentiem siltā gaisa, kas citādi tiktu izlaists atmosfērā. Līdz ar to telpas silda paši mājas iemītnieki un tajā esošās elektroierīces. Ventilācijas sistēma darbojas trīs režīmos: nominālajā, minimālajā un maksimālajā. Mājas vienīgā apkures ierīce ir malkas kamīnkrāsns ar āra gaisa padevi. Silto ūdeni ēkā nodrošina vakuuma cauruļu kolektori un boilers ar papildu elektrisko sildelementu. 45 procenti enerģijas siltā ūdens saražošanai tiek iegūti no saules, bet 55 procenti ar elektrību, patērējot vien 13,2 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Apgaismojumam izmantotas ekonomiskās spuldzes, un izvēlēta A klases sadzīves tehnika. Kopējais elektroenerģijas patēriņš no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada aprīlim bija 3780 kilovatstundas.
Ēkai veic enerģijas patēriņa uzskaiti, temperatūras, gaisa mitruma un CO2 (oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā) koncentrācijas monitoringu. Vērība tiek pievērsta arī atkritumu šķirošanai, tos sadalot papīrā, stiklā, plastmasā, sadzīves atkritumos un kompostējamos atkritumos. «Vecmājās» izmanto videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus un bioloģiskajās attīrīšanās iekārtās attīrīto ūdeni izmanto dārza laistīšanai.
Mājas būvniecībā bija iesaistīta vesela komanda — vienģimenes dzīvojamo māju projektējuši arhitekti Ervīns Krauklis un Mikus Grende, nozīmīgo ventilācijas sistēmu aprēķinu veidojis RTU Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas specialitātes students Kristaps Safronovs, bet būvdarbus vadījis Intars Šulcs.
Vieta, kur satikties
Arhitekti ir vieni no biežākajiem mājas viesiem, kuri vēlas apskatīt, kā projekts realizēts dzīvē un kā tas funkcionē. Saimniece atklāj, ka tehnisko pusi atstāj citiem, bet labprāt pastāsta, kā ir dzīvot šādā mājā. Uz jautājumu, kā viņa šeit jūtas, Irēnas kundze sirsnīgi atklāj, ka vecumdienas pavada tieši tā, kā vēlējusies: «Dzīvē sagadījās tā, ka savus abus dēlus — Kristapu un Kasparu — uzaudzināju viena pati. Viņi jau sen ir aizgājuši savā dzīvē, bet uz šo īpašumu brīvdienās braucu jau kopš astoņdesmito gadu vidus, pēdējos no tiem dzīvoju šeit uz vietas. Es daudz lasu, domāju, svētdienās braucu uz Mazirbes baznīcu, esmu iedraudzējusies ar draudzes cilvēkiem un man te ir ļoti patīkami. Sešos no rīta pieceļos, ārā apsēžos un skatos kokos — pasakos Dievam, ka viņš man ir devis šādu dzīvi.» Abus dēlus gan nesanāk satikt bieži, bet par to kundze neskumst un ar gudru domu nosaka: «Nekad neprasu, kad viņi brauks ciemos, nevēlos, lai viņiem būtu jātaisnojas, ka ir daudz darba. Tas radītu lieku neērtības izjūtu. Mēs kopā ik gadu ar dēlu ģimenēm sanākam manā dzimšanas dienā. Vēl visi kopā svinam Lieldienas vai Ziemassvētkus.»
Saime nav maza, tādēļ Irēnas kundze prāto, ka atjaunot vajadzētu arī līdzās esošo veco māju. Iespējams, ka tajā varētu būt arī kafejnīca, jo vieta izdevīga — līdzās ceļam uz jūru. Vecā koka māja bijusi pirmā māja šajā apriņķī, tādēļ tai dots vārds «Jaunmāja», bet vēlāk tā pārdēvēta par «Vecmāju».
Vienkārši malači! Nākotnes māja. Ārzemēs dzīvojošie bērni varēs saviem vecīšiem Latvijā tāds sabūvēt!
Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņotsĻoti labs rādītājs, apkures sezonā par elektroenerģiju ir iztērēti tikai 600 EUR + 3 kubikmetri malkas
Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņotsLai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: