Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Manī nav pāridarījuma izjūtas» 18.06.2014

Ilze Kārkluvalka
ilze@talsuvestis.lv
63223337

Latvijā 14. jūnijs ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Karogi ar melnajām sēru lentēm atgādinās nakti no 13. uz 14. jūniju 1941. gadā, kad no okupētās Latvijas piespiedu kārtā uz Padomju Savienību izveda vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju. Deportācijai pakļāva 0,74 procentus no visiem valsts iedzīvotājiem — 1,9 procentus ebreju, 0,8 procentus latviešu un 0,4 procentus no Latvijā dzīvojošā krievu kopskaita. 81,27 procenti no izsūtītajiem bija etniskie latvieši.

Tā nakts ar kājām gaisā sagrieza

arī Valdemārpilī dzīvojošo Egendorfu ģimenes dzīvi. Jaunākajai no trim māsām, Ilgai, tad bija vien desmit gadu.

Ir jūnija sākums pēc 73 gadiem kopš tā laika. Ciemojos Ilgas Bizovas, tolaik — Egendorfas, dzīvoklī Kolkā. Visriņķī ir parasta piekrastes ciema rāmā un klusā ikdiena, nekaitīga brīzīte burza jūru netālu no daudzdzīvokļu mājām. Mani gaidot, Ilga ir sasmērējusi gardas maizītes, agrā rītā paspējusi izcept rollbiskvītu, bet mēs ar lielām pūlēm saņemamies aizskart ko ļoti, ļoti sāpīgu, noliktu reti pārcilājamā plauktā. Atdziest kafija, brīžiem parunāt asaras neļauj Ilgastantei, mirkļiem man ir pārāk smagi jautāt to, ko patiesībā nav iespējams izstāstīt tādam, kas dzīvojis citā laikā.

Jā, manai ģimenei

viņa ir Ilgastante. Pašerpa, izdarīga praktiskajās lietās, bezgala mīļa, atsaucīga un gādīga pret savējiem. Manas vīramātes jaunākā māsa. Ilgai ar viņu ir 12 gadu, ar vidējo māsu Irmu — deviņu gadu vecuma starpība. Atceros kādu no vīramātes stāstiem — pēc divām meitām tēvs ārkārtīgi gaidījis dēlu; kad pasauli piebrēkusi Ilga, vecākā meita nejauši ieraudzījusi papu stāvam pie mazulītes gultiņas un nespējam valdīt klusas asaras. Prātojot par meitu nākotni, vecāki izlēma, ka abas vecākās nebūs baltroces, pelnīs maizi ar praktiskiem arodiem, toties Ilgai dos iespējami vislabāko izglītību.

Pirmā pasaules kara laikā esot gūstā Vācijā, Pauls Egendorfs iepazinās ar pavisam jauniņo vācu meiteni Elizabeti, apprecēja un atveda uz savu Dzimteni. Viņa ātri iemācījās latviski, bet visu garo mūžu runāja ar vācu valodas akcentu.

Varbūt tas, ka pa pusei vāciska ģimene, varbūt vēl tas, ka Egendorfiem Latvijas laikā Valdemārpilī piederēja savs veikals un neliels īres nams, bija iemesls viņus atzīt par padomju iekārtai bīstamiem un iekļaut izvedamo sarakstos.

«Kad ienāca padomju vara,

tad tēva veikalu likvidēja, neļāva vairs turēt privātīpašumu, nedeva preces. Paps gāja meža darbos, mamma saimniekoja mājās. Irma jau strādāja patstāvīgi — auda, Hilda fotografēja un pina kroņus (bēru vainagus — I. K.),» stāsta Ilga.

«Četros naktī mūs uzcēla un lika taisīties ceļā. Tā kā biju vēl tikai desmitgadīgs bērns, iespējams, tās ir arī atmiņas, ko mamma un māsas stāstījušas. Arī es esot kaut ko krāmējusi un ņēmusi. Bet līdzi jau mums patiesībā nebija absolūti nekas tam, kas mūs gaidīja, jo visas ātrumā sapakotās mantas — drēbes un vēl šis tas noderīgs, palika pie papa. Viņu, tāpat kā citus vīriešus, no ģimenes nošķīra Stendes dzelzceļa stacijā.

Pa priekšu mūs, izsūtāmos, savāca Valdemārpilī lielā zālē, ko sauca par Štolcera zāli. Otrā dienā, kad bija visi savesti no pilsētas un lauku mājām, mūs veda ar smagajām mašīnām uz Stendes staciju.

Pirmajā brīdī jau izjūtu nav nekādu… neziņa, apjukums… Neļāva citam ar citu ko runāt un ārā nevienu nelaida. Braucām vagonā garā sastāvā, un tie visi bija šausmīgi pārpildīti. Kā jau preču vagoniem — pa vidu ir durvis, un uz katru galu bija uztaisītas dēļu nāras. Ja tev bija kas līdzi paņemts, varēji uzklāt ko virsū, ja ne — guli uz plikajiem dēļiem. Kaut kas ēdams līdzi bija, bet kaut ko arī deva. Zinu, ka ūdeni riktīgi nesa, un vai tikai kādu maizi arī nedeva.

Tā mēs mēnesi braucām līdz Krasnojarskai. Kaut kur pa ceļam mūs arī izlaida ārā pie ūdens. Varēja kaut cik noskaloties, bērni paskraidīt, bet tā viss ceļš bija tikai vagonā. Krasnojarskā mūs izsēdināja uz Jeņisejas krasta. Dzīvojām vairākas dienas zem klajas debess, kamēr padeva baržu. Visiem lika uz tās uzkāpt, braucām pa Jeņiseju uz leju daudzus kilometrus līdz Kazačinskai, kas bija bišķiņ lielāka par sādžu. Tur daļu no mums izsēdināja, pārējos veda tālāk līdz Jeņiseiskai, Igarkai… nezinu, cik tālu un kur. Mēs bijām tai priekšgalā. Atkal vajadzēja palikt dažas dienas zem klajas debess. Atbrauca gan no sovhoziem, gan kolhoziem savākt sev darbaspēku. Tā kā mēs visi bijām pieaugušie, es biju tikai viens bērns, tad mūs paņēma viens sovhozs un ar smago automašīnu aizveda līdz 50 kilometru attālajai Kemskai.

Mums, četrām ģimenēm, sādžā iedeva palielā trīsistabu baļķu mājā mazāko istabiņu. Lielajā istabā izmitināja daudzas ģimenes. Tai mājā jau bija sataisītas dēļu nāras. Ja negribēji uz tām gulēt, atlika tikai grīda.

Tie grūtākie bija

kara gadi. Sevišķi pirmais. Absolūti nekā taču mums nebija. Jūnijā mūs izveda, galā nonācām jūlija beigās — augustā. Neko vairs nepaspējām ne iestādīt, ne izaudzēt, un nebija arī, no kā. Cilvēki, kam vēl vismaz kāda labāka lupata bija līdzi, ar vietējiem mainīja pret kartupeli, pret kādu piena litru, bet mums nebija, ko mainīt vai pārdot.

Kad tikām kādā labākā vietā — pagrabā kartupeļus pārlasīt vai tamlīdzīgi, tad jau varēja paglabāt kabatā un atnest to kartupeli. Jāstrādā pieaugušajiem bija visu laiku, nedomā, ka iedos kādu brīvdienu vai palaidīs vieglāk. Es dzīvoju pa mājām, man bija jāvada saimniecība.

Bijām kopā ar valdemārpilnieci Blondu Brīvnieci, viņas vīrs Latvijas laikā bijis aizsargu priekšnieks. Tā kā viņai neviena nebija, viņa pieturējās pie mums. Viņa bija stāvoklī. Ziemā viņai piedzima meitiņa. Pēc daktera, kas pieņemtu dzemdības, mana māsa Irma un vēl kādas sievietes gāja kājām pa dziļu sniegu un puteni uz citu ģerevņu… Viņai atvēlēja būt mājās ar zīdāmo bērnu tikai pusgadu, bija jāiet darbā. Neko nevarēja darīt, ar cilvēku neviens tur nerēķinājās. Bērns bija man jāizvāc savos vienpadsmit gados. Tas meitēns jau savu mammu nezināja, jo viņa tumsā gāja un tumsā nāca. Kad gājām pa ģerevņu, viņa sauca mani par mammu.

Ar krievu valodu man nebija grūti. Sākumā, kā jau bērni, sazinājāmies ar rokām, parādot, ko vajag. Lielie, citu valodu apkārt nedzirdot, bija spiesti kaut ko iegaumēt — kā mana mamma, kam no krievu valodas nekādas saprašanas nebija.

Cits nekas neatlika, kā pieņemt apstākļus un turēties.

Manā izglītībā nācās apmierināties ar Valdemārpilī iesākto pamatskolu. Es tur biju pliks nabags, man nebija, ne ko kājās, ne ko mugurā uz skolu vilkt. Kad mamma tika strādāt pie labības un varēja nozagt kādu tukšu maisu, no tā uzšuva man svārciņus, un ar tādiem bija jāiet, un priecājāmies, ka man tāds velkamais ir.

Sādžā nodzīvojām visus kara gadus. Pēc tam, rudenī, kad no Krasnojarskas uz laukiem brauca mašīnas ražas novākšanai, kopā ar pēdējām kravām mēs tikām projām, uz Krasnojarsku, komandantūra mums atļāva atstāt sādžu. Tas bija vienīgais transporta līdzeklis, jo upe aizsalst un satiksme pa to beidzas līdz pavasarim.

Vecākā māsa Hilda jau pilsētā dzīvoja, mēs apmetāmies pie viņas.

Gadu es, četrpadsmitgadīga meitene, nostrādāju sļud (vizlas — I. K.) apstrādes cehā (izrakteni apstrādā ar nažiem, lai iegūtu plānas, plānas plāksnītes). Kad to slēdza, man nekas cits neatlika, kā iet uz grafīta pārstrādes fabriku. Kamēr tā vēl nebija uzcelta, lādēju rūdas vagonus. Ar baržām savestās rūdas kaudzes slējās vairāk nekā divu māju augstumā. Ziemā rūdu lādēja vagonos un veda uz fabrikām. Nezinu, kā es to visu varēju fiziski izdarīt. Tagad skatos televizorā, ka pusaudžiem ir tik daudz tiesību un nepārtraukti visi tikai domā, kā viņiem labāk atpūsties, un tas mani tā kaitina, ka varu traks palikt!

Kad sāka celt fabriku pie mums, mēs, jaunie, visi strādājām būvē. Paši sev uzcēlām fabriku, paši tur strādājām. Mašīnas nekad neapturēja, rāvām trijās maiņās. Sibīrieši mūs, izsūtītos, uzņēma labi, un tur jau daudzi bija tādi paši kā mēs. Bijām starp čuvašiem, poļiem, ukraiņiem… Cits citu tāpēc sapratām.

Pelnīju tiem laikiem labi. Es taču varēju vecākajai māsai, kura kopā ar savu ģimeni bija no Latvijas izvesta otrreiz, 1949. gadā, uz Tomskas apgabala Krivošeinas sādžu nosūtīt naudu pusmājas un govs nopirkšanai. Viņiem piedzima meitiņa, un es viņai visas drēbītes varēju aizsūtīt — veikali bija tukši, bet Krasnojarskas tirgū visu kaut ko varēja dabūt.

Kopā turēšanos un gādāšanu citam par citu mums mamma ieaudzināja. Savukārt iemācīties jebkuru darbu un izturēt nežēlojoties iemācīja griba izdzīvot, un man vienmēr bijis jāatbild arī par mammu. Par papus bojāeju uzzinājām vēl Kemskā. Brīvnieks, kuru atsvabināja no lēģera, mums izstāstīja, jo viņi tajā bijuši kopā… Pēdējo reizi savu papu redzēju ceļā uz Sibīriju. Bērnus jau šad un tad izlaida no vagoniem. Kādā stacijā cita vilciena sastāvs stāvēja uz tālākām sliedēm, un es ieraudzīju savu papu pa vagona logu…

Kas neko tādu nav piedzīvojis,

tas nevar to visu izprast ar normāla cilvēka prātu. Esmu teikusi, un arī krieviem: to Krievijas politiku līdz šobaltdienai nesaprotu. Visus fiziski piemērotos vīriešus iesauca karot, tajā pašā laikā nebija, kas strādā, kas novāc laukos ražu — tā palika zem sniega. Kam viņi tos cilvēku tūkstošus nobendēja lēģeros, būtu likuši kaut vai pie kāda darba.

Krasnojarskā man bija draudzene,

pēc kara viņas ģimene atnāca uz pilsētu no zelta raktuvēm. Pie viņiem pēc dienesta armijā dzīvoja labs paziņa Nikolajs Bizovs, negribēja atgriezties zelta raktuvju ciemā. Iepazināmies, apprecējāmies, un mans Juris ir dzimis sibīrietis. Pēc dēla piedzimšanas atļāva maiņās neiet, tiku uz būvēm, un tur jau varēju ik pa pāris stundām aiziet uz netālo dzīvesvietu pabarot bērnu.

Juris ar manu mammu runāja latviski, vakaros, kad tēvs pārnāca, pārgāja uz krievu valodu un izstāstīja visus dienas notikumus. Tēvs nekad nepārtrauca Jurīša vēstījumu latviešu valodā, tikai pēc tam noteica, ka tagad lai visu to pašu izsaka krieviski. Divarpus gadu vecumā Juris brauca uz Latviju, runādams divās valodās. Kopā viņš abas nejauca, izteica visu vienā, tad to pašu otrā, kamēr lielie saprot.

Gāja visādi, sevišķi

smagi dzīvojām kara gados. Daudzi no izsūtītajiem, visvairāk vecie un bērni, nomira. Mums nebija lemts. Man, Jurim, mammai, māsām Dievs ir stāvējis klāt. Neesmu baznīcā gājēja. Ticu Dievam. Ir kaut kas augstāks par mums, kas visu nosaka un vada, cilvēki nav paši par sevi noteicēji, bet tādu pārmērīgu ticības izrādīšanu… es nevaru.

1956. gadā mums paziņoja, ka

esam brīvi — varam iet saņemt pases. Tā paša gada decembrī braucām uz Latviju. Nezinājām neko daudz, kā te ir, bet laikam katrai tautai instinkts velk atpakaļ no svešuma uz Dzimteni. Vīram pateicu, ka var izvēlēties — palikt vai braukt līdz. Vīramāte apzinājās, ka uz visiem laikiem zaudē mazdēlu, un visādi mēģināja mani atrunāt. Biju izlēmusi, mans ceļš bija cits.

Arī šeit mūs negaidīja paradīze. Atbraucām decembrī, no mazbānīša izkāpām Valdemārpilī. Kur palikt, nebija. Tas nekas, ka maniem vecākiem piederēja māja ar astoņiem dzīvokļiem, mums tajā vietējā vara neatvēlēja pat vienu istabiņu. Negribēja mani pierakstīt, lai eju uz kolhozu. Atspēru asi pretim, ka nenāk ne prātā jums te kolhozā iet, ja Sibīrijā tajā neesmu bijusi! Apmetāmies pie vecākās māsas ģimenes, kura ar maziem bērniem pēc atgriešanās no izsūtījuma spiedās vienā istabā.

Labs draugs mums sarunāja iespēju sākt dzīvot un strādāt Kolkā, pilnīgi svešā vietā. Četratā — māsa Irma, mamma, Juris un es, atbraucām 3. martā, un 5. datumā es sāku strādāt celtniecībā, tad Kolka plaši un strauji būvējās. Tās ēkas, kurā mums bija dzīvoklis ar divām istabām un virtuvi, aiz fabrikas, vairs nav.

Zivju fabrikā esmu strādājusi dažādus darbus, arī meistare bijusi. (Ilgas stāsts par savu darbu zivju fabrikā un tā laika Kolku ir Baibas Šuvcānes dokumentālajā grāmatā «Senais lībiešu ciems Kolka» — I. K.) Dzīve piespiež visu iemācīties, arī labu zivi no mēsla atšķirt, ja gribi izdzīvot. Savulaik man piedāvāja strādāt par meistari lielā republikas zivju pārstrādes uzņēmumā, bet es atteicu, lai atpestī mani no ļauna. Varēju spēka gados tikt augstā vadošā amatā? Paldies Dievam, man tas nekad nav bijis vajadzīgs.

Par to, kā izsūtījuma dēļ

izveidojās mana dzīve, manī nav pāri darījuma izjūtas. Es taču tonakt biju mazs bērns. Savukārt mammai un māsām tas viss izpostīja dzīvi.

Tagad, klausoties un skatoties ziņu raidījumus, domāju, ka krievs tik dumjš nebūs, ka kaut ko lielāku uzsāks. Tā paaudze, kas izdarīja represijas pret mums, jau ir aizgājusi.»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
14. jūnijs, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----