Mazās olimpiskās spēles Kurzemes amatierteātriem 20.02.2013
16. februārī Sabiles kultūras namā notika Kurzemes amatierteātru labāko iestudējumu skate. Žūrija labākos iestudējumus tālāk virzīs finālam «Gada izrāde 2012», kā arī dalībai šīs vasaras Dziesmu un deju svētkos.
Gandrīz 12 stundas
garā izrāžu maratonā piedalījās Sabiles amatierteātris ar Laura Gundara lugu «Septītais», (režisore Inga Krišāne),Vārmes amatierteātris «Es un Tu» ar Anitas Grīnieces darbu «Liepas pie baznīcas» (Lida Čevere), Liepājas Tautas teātris ar Rūdolfa Blaumaņa «Īsu pamācību mīlēšanā» (Ināra Kalnarāja), Kuldīgas amatierteātris ar Pētera Ērmaņa «Sniegbaltīti un trīs ruksītēm» (Dace Priede), Šķēdes Dailes teātris ar Danskovītes lugas «Antons un Anna» trešo daļu «Antons izklaidējas» (Daila Medne), bet dienu noslēdza Priekules amatierteātris ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi «Ļaunais gars» (Ināra Kalnarāja).
Līdz šim mūsu puses amatierteātriem, lai pretendētu uz Gada izrādes titulu, ceļu nācās mērot uz citiem novadiem, bet šogad pirmo reizi šāda mēroga skati piedzīvoja Sabiles kultūras nams. To par atbilstošu norises vietu pagājušajā gadā atzina režisore un teātra pedagoģe Dace Liepniece un aktieris, režisors Jānis Kaijaks.
Sestdien startu izrāžu maratonam deva paši nama saimnieki. Viņi dekorācijas un gaismas bija paguvuši izvietot jau iepriekšējā vakarā, lai, atnākot no rīta, par to vairs nebūtu jādomā. No tā labums arī citu novadu kolēģiem — nevienam nakts melnumā nevajadzēja izbraukt, lai pagūtu laikā ierasties. Sabilnieku izrādi «Septītais» arī šoreiz skatītāji novērtēja ar skaļiem aplausiem.
«Prieks, ka skatītāju rindās ir mūsu novada režisori un aktieri, jo katru reizi, kad ieraugām, kā strādā mūsu kolēģi, tā ir kā mācību stunda. Vai tā būtu reģionu vai novada skate, katram amatierkolektīvam tās ir kā mazās olimpiskās spēles, lai parādītu, ko mēs esam izdarījuši, kā esam mainījušies un ko saviem skatītājiem varam jaunu piedāvāt,» atzīst Sabiles amatierteātra režisore Inga Krišāne. «Gadu no gada mainās izaicinājumi, tēmas un tas, ko mēs ar izrādi vēlamies pateikt. Bija gadi, kad amatierteātris piedāvāja daudz plašāku tēmu klāstu nekā profesionālais teātris, bet pašlaik viņiem ir mazliet cits uzdevums. Amatierteātri vairs nesacenšas ar profesionālajiem teātriem pasaules jaunumu apgūšanā, bet mēģina veidot savu lokālo kvalitāti. Piedāvājot ko pavisam citu, ietverot to, kas konkrēti katrā reģionā ir nozīmīgs, — vai tā ir aizbraukšana uz ārzemēm, vai kādas citas sabiedrībai svarīgas tēmas. Lielu pilsētu, mazpilsētu un dziļu lauku tēmas vienmēr atšķirsies. Bieži vien amatierteātru tēmas ir skaudrākas, jo, uz vietas dzīvojot, arī izpratne par notiekošo ir daudz dziļāka. Tā ir ne tikai māksla, bet arī apliecinājums pašreiz notiekošajam, iespējams, pat izmisuma sauciens. Atliek vien to parādīt žūrijai, kurai, manuprāt, šis izrāžu maratons ir izaicinājums iepazīt visu Latviju.»
Arī paši aktieri nenoliedz,
ka gan amatierteātru salidojumi, kas notiek ik pēc pieciem gadiem, gan šādas skates ļauj izprast, ko paveikuši kolēģi. Aigars Blūms, Kuldīgas amatierteātra aktieris, stāsta: «Paliksim līdz vēlam vakaram, jo bieži nesanāk apskatīties, ko kaimiņi ir saražojuši. Otrkārt, šādās tikšanās reizēs saproti, ka neesi viens, mazs un vientuļš, tāpat jāpatestē arī līmenis, vai mēs neesam palikuši citur, savā sulā vāroties.»
Kurzemes reģiona amatierteātru iestudējumus Sabilē vērtēja režisori Armands Ekštets un Valdis Lūriņš, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas studente Ilze Lūka. Viņiem priekšā apjomīgs uzdevums — izvērtēt visus 88 labākos Latvijas amatierteātru iestudējumus nepilnu divu mēnešu laikā.
Valdis Lūriņš dienas otrajā pusē atzīmēja, ka līdz tam redzētās izrādes bijušas ļoti dažādas, bet visspilgtāko iespaidu atstājis Sabiles amatierteātris: «Seši lieliski vīrieši uz skatuves un tādi tipāži, ka jebkurš amerikāņu vai itāļu režisors viņus ar prieku paņemtu kādā filmā, kaut vai masu skatos! Priecājos arī par to, ka zāle ir pilna ar skatītājiem.»
Runājot ar režisoru par vērtēšanas kritērijiem, V. Lūriņš norādīja, ka darbs nav no tiem vieglākajiem ne tikai lielā apjoma dēļ: «Kopumā izrāžu vērtēšanai ir gan savi plusi, gan mīnusi, viens no tiem — netiek novērtēti ļoti daudzi labi aktieri. Dobelē redzēju vidēju izrādi, bet tajā viena aktrise spēlēja jau profesionālā līmenī. Tomēr, vērtējot gada izrādi, galvenais kritērijs ir izrāde kopumā, lai tā būtu pilnīga. Ar labu režiju, vizuālo noformējumu un aktiermeistarību.»
Papildus žūrija vērtēja tās izrādes, kas pretendē arī uz piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos. Galvenais noteikums — tām jābūt Rūdolfa Blaumaņa lugām, tādēļ sestdien izvērtēja Liepājas Tautas teātra un Priekules amatierteātra iestudējumus. Sabiles amatierteātris žūrijas priekšā otrreiz stāsies 17. martā Tukumā, piedāvājot R. Blaumaņa darbu «Tā mīlestības ģipts». Bet to, kuras izrādes virzīs finālam «Gada izrāde 2012», žūrija lems tikai pēc visu izrāžu noskatīšanās. Skates visā Latvijā turpināsies arī martā, bet labāko aizvadītās sezonas amatierteātra izrādi noskaidros 6. un 7. aprīlī Dailes teātrī Rīgā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: